RĪGA, 21. februāris – Sputnik. Skandāli finanšu sektorā ar naudas atmazgāšanu nenorimst. Otrdien, 19. februārī, Igaunijas finanšu kontrolieri slēdza Danske Bank filiāli sakarā ar vairākiem un ilgstošiem pārkāpumiem, savukārt trešdien, 20. februārī, zviedru medijos parādījās informācija par aizdomīgiem Swedbank darījumiem.
Lai parādītu, ka Latvija uztver šīs problēmas nopietni, premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") trešdien, 20. februārī, paziņoja, ka ar esošo "kosmētisko remontu" ne pietiek, un tiks veikts "kapitālais remonts", raksta skaties.lv.
Kariņš plāno atbrīvot tirgu no tām bankām, kuras necīnās ar finanšu noziegumiem.
Aizvadītajā gadā Latvija nokļuva naudas līdzekļu atmazgāšanas skandāla centrā. Februārī ASV Finanšu ministrija izvirzīja apsūdzības ABLV Bank par dalību nelikumīgās finanšu shēmās. Rezultātā banka paziņoja, ka pieņemts lēmums par pašlikvidāciju. Par Latviju ieinteresējās Eiropas Padomes ekspertu padome Moneyval. Jaunākie dati liecina, ka republika vēl joprojām nav izpildījusi Moneyval prasības, tāpēc var iekļūt "pelēkajā zonā".
Premjers ir nopietni noskaņots izlabot valsts reputāciju un izdarīt pat vairāk, nekā iesaka ziņojuma autori.
"(Tas būs) kapitālais remonts – nepietiek ar sienu špaktelēšanu, mums tā māja ir jāpārbūvē, kādu mēs gribam," - paziņoja Kariņš.
Premjers parakstījis vairākus rīkojumus par finanšu sektora kontroles reformēšanu. Tāpat plānots mainīt Kredītiestāžu likumu, lai no Latvijas banku sistēmas izslēgtu bankas, kuras atmazgā naudu.
"Mēs gribam pateikt skaidri starptautiski: Latvija vairs nav un nebūs vieta, kur skalot naudu. Ja ar to grib nodarboties – ne mūsu valstī, ne mūsu teritorijā," - piebilda Kariņš.
Tāpat grozījumi tiks veikti arī Kriminālprocesa likumā un citos normatīvajos aktos, lai atvieglotu tiesībsargājošo iestāžu, prokuratūras un tiesu sistēmas darbu noziedzīgu darījumu atklāšanā.
Kariņš uzskata par nepieciešamu pastiprināt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzraudzības funkcijas un nodrošināt šīs iestādes neatkarību.
"Mēs gribam iedot FKTK skaidru mandātu, ka viņam ir jāpārbauda viss šis te process. Pašreizējā likumdošanā tā nav – tātad mums ir iestrādāti daži kritēriji, kas ir kapitāla pietiekamība un citas lietas, bet naudas atmazgāšana kā prioritāte nav iestrādāta nevienā likumā," - pastāstīja finanšu ministrs Jānis Reirs.
Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Latvijā ieviesīs pastiprinātu kontroli tiem, kuri nespēs pamatot skaidras naudas izcelsmi.
