RĪGA, 19. februāris — Sputnik. "Netīrās naudas" apkarošana Latvijā ir pacēlusies jaunā līmenī – masveida "tīrīšana" notikusi Uzņēmumu reģistrā. Kopš 2019. gada no tā izslēgti vairāk nekā 10 tūkstoši uzņēmumu, 2018. gadā – aptuveni 20 tūkstoši. Tas veikts, lai izpildītu Moneyval kritērijus un izvairītos no iekļūšanas tā saucamajā "pelēkajā zonā", vēsta Latvijas radio 4 programma "Doma laukums".
"Kopumā (likvidēto uzņēmumu – red.) skaits ir liels, taču sāktais uzņēmumu izslēgšanas process no Uzņēmumu reģistra turpināsies visu gadu, tātad samazinās negodīgu komercdarbību," – paziņoja Uzņēmumu reģistra pārstāve Evija Rimšāne.
Viņa atklāja, ka no Uzņēmumu reģistra izslēgtās firmas bija neaktīvas un saskaņā ar dažiem rādītājiem iekļuva riska kategorijā. Dažiem uzņēmumiem ilgstoši nebija valdes, citi bija pārkāpuši nodokļu likumdošanu – pārsvarā runa ir par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodokļu deklarācijas neiesniegšana, nodokļu parādi.
Tāpat "aizdomīgo" kategorijā iekļūst uzņēmumi ar riskantu juridisko adresi.
Ja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā ir ziņas par to, ka amatpersona iekļauta komercuzņēmuma valdē pēc trešās personas sastāva, vai šī persona ziņo, ka nav neko zinājusi par uzņēmumu, tādos gadījumos VID ir tiesības pieņemt lēmumu par saimnieciskās darbības pārtraukšanu, atklāja galvenā nodokļu inspektore Ilze Ose.
Labuma saņēmēju atklāšana
No Uzņēmumu reģistra var izslēgt arī gadījumā, ja uzņēmums neatklāj ziņas par labuma saņēmējiem. Norma par beneficiāriem iekļauta 2018. gada martā ēnu kapitāla un terorisma finansēšanas apkarošanas mērķiem, taču tūkstošiem uzņēmumu ziņas nav snieguši, ziņoja telekanāla LTV programma De facto.
Piemēram, Uzņēmumu reģistra viedokļa izpratnē riskantas ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) ar ārvalstnieku dalību. Tādu uzņēmumu skaits valstī sasniedzis aptuveni četrus tūkstošus. Vairāk nekā 60%, jeb 2800 kompānijas nav sniegušas ziņas par saviem beneficiāriem, turklāt sarakstā ir arī lieli uzņēmumi, par kuru beneficiāriem Lursoft datu bāzē ziņu nav, piemēram, RIMI Latvia, Puratos, CV-Online.
Starp pārkāpējiem nokļuvusi arī 541 akciju sabiedrība (AS) – aptuveni puse no patlaban strādājošajām. Spriežot pēc Lursoft datiem, to vidū ir arī Latvijas Gāze un Nasdaq Riga. Piemēram, kompānija RERE Grupa norādījusi, ka nav iespējams noteikt, kas tieši ir tās beneficiārs.
Galvenais valsts notārs Guna Paidere pastāstīja, ka kompānijām nav pietiekamas informācijas par jauno normu. Pie tam par prasības izpildi – beneficiāru atklāšanu Latvijā atbildīgas vairākas iestādes, un katra no tām strādā savā jomā, taču nav viena, kas pastāstītu, kā vajadzētu rīkoties, paskaidroja notāre.
Kā neiznīcināt "tīros" uzņēmumus
Sakarā ar stingrajām prasībām, uzņēmumi šaubās, vai netiks likvidētas legāli strādājošas firmas, ja to darbība nav līdz galam saprotama VID un citām kontrolējošajām struktūrām. Piemēram, ja uzņēmumam ir sarežģīta struktūra, ir grūti saņemt informāciju par ārvalstu investoriem un sameklēt gala beneficiārus, pieļāva Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Mediņa. Viņa atzina, ka ir grūti atrast līdzsvaru, lai cīņā ar nelikumīgām shēmām neiznīcinātu kādu "tīru" uzņēmumu.
Viņai piekrita arī baņķieris Ģirts Rungainis.
Viņš ir pārliecināts: "tīrīšanā" var ciest kompānijas, kas nodarbojas ar lietām, ko uzskata par absolūti legālām, taču tās nav pilnībā saprotamas nodokļu dienestam un bankām. Rungainis piebilda, ka tagad bizness ir spiests pierādīt savu godīgumu, un, ja to neizdarīt, tas var kļūt par iemeslu firmas slēgšanai.
Taču, viņš paskaidroja, pašreizējā situācijā valsts un visa biznesa intereses ir svarīgākas, jo Moneyval prasību neizpildīšana, piemēram, ar naudas atmazgāšanu saistītu darījumu novēršanu, var nākotnē apgrūtināt Latvijas uzņēmumu un pilsoņu norēķinus ārvalstīs.
Iepriekš vēstīts, ka Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas ekspertu padome Moneyval ieviesusi Latvijai pastiprinātas kontroles režīmu, jo valsts saņēmusi zemus vērtējumus virknē kritēriju šajā jomā. Tostarp, Moneyval speciālisti uzskata, ka Latvijas varasiestāžu darbības ir neefektīvas patieso labuma guvēju noteikšanas jautājumos un masveida iznīcināšanas ieroču finansēšanas izplatīšanas novēršanā.
Pēc tam Starptautiskais bankas informācijas apmaiņas tīkls SWIFT, kurš nodrošina norēķinus dažādu valstu banku starpā, atzina Latviju par augsta riska valsti. Tagad Latvijas uzņēmumu piekļuve atsevišķiem starptautiskiem norēķiniem tiks apgrūtināta.
Moneyval rekomendāciju izpildei izstrādātajā plānā iekļauti vairāk nekā 100 pasākumi, ko Latvija apņēmusies izpildīt līdz šī gada beigām.
