RĪGA, 18. marts — Sputnik. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka Latvijas finanšu sektora problēmu risināšana, tas ir jautājums, kas ir saistīts ar sadarbību ar stratēģiskajiem partneriem Ziemeļamerikā un Eiropā, vēsta tvnet.lv.
Latvijas Ārlietu ministrijas vadītājs paziņoja, ka finanšu sektora problēmu dēļ tuvākajos gados būs jāstrādā pie radikālām valsts imidža izmaiņām. Būs jāparāda, ka Latvija savas problēmas novērtē, risina un spēj darīt vairāk.
"Mums būs daudz vairāk darba, lai Latvijā rīkotu dažāda augsta līmeņa sanāksmes, pasākumus un strādātu pie tā, lai atrisinātu jautājumus, kas mums ir jāatrisina un parādītu, ka mēs to spējam darīt," - paziņoja Rinkēvičs.
Pēc viņa vārdiem, šogad ikgadējā ārpolitikas ziņojumā tika iekļauta sadaļa par finanšu sektoru, lai atgādinātu sabiedrībai, ka tas nav tikai finanšu sektora, kredītreitinga un reputācijas jautājums, bet pamatā tas ir jautājums, kas ir saistīts arī ar nacionālās drošības lietām un sadarbību ar stratēģiskajiem partneriem Ziemeļamerikā un Eiropā.
Taujāts par to, vai arī nākamajā gadā ārpolitikas ziņojumā tiks iekļauts jautājums par finanšu sektoru par ārpolitiku, Rinkēvičs atbildēja, ka tas ir atkarīgs gan no tā, kā Latvija īstenos Moneyval rekomendācijas, gan no konkrētiem procesiem ABLV pašlikvidācijas gaitā, gan no kontroles mehānisma uzlabošanas. Ministrs uzsvēra, ka valdība pie tā visa aktīvi strādā.
Atgādināsim, ka 2018. gada februārī ASV Finanšu ministrija apsūdzēja ABLV Bank — otru lielāko banku Latvijā, lielāko neatkarīgo privātbanku valstī, par naudas atmazgāšanu, par transakcijām ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanu.
Eiropas Centrālā Banka (ECB) pieņēma lēmumu neglābt banku un uzsākt tā likvidācijas procesu. Pagājušā gada divpadsmitajā jūnijā FKTK atļāva bankai uzsākt pašlikvidācijas procesu. 2020. gadā banka iecerējusi samaksāt 95% prasību, līdz 2023. gadam - pabeigt pašlikvidāciju. Fizisko personu noguldījumi līdz 100 tūkstošiem eiro jau tiek izmaksāti, bet lielākiem, kā arī juridisko personu noguldījumiem, tiks veikta pārbaude saskaņā ar 6. marta apstiprināto metodoloģiju.
Tāpat Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas ekspertu padome Moneyval ieviesusi Latvijai pastiprinātas kontroles režīmu, jo valsts saņēmusi zemus vērtējumus virknē kritēriju šajā jomā. Tostarp, Moneyval speciālisti uzskata, ka Latvijas varasiestāžu darbības ir neefektīvas patieso labuma guvēju noteikšanas jautājumos un masveida iznīcināšanas ieroču finansēšanas izplatīšanas novēršanā.
Pēc tam Starptautiskais bankas informācijas apmaiņas tīkls SWIFT, kurš nodrošina norēķinus dažādu valstu banku starpā, atzina Latviju par augsta riska valsti. Tagad Latvijas uzņēmumu piekļuve atsevišķiem starptautiskiem norēķiniem tiks apgrūtināta.
Moneyval rekomendāciju izpildei izstrādātajā plānā iekļauti vairāk nekā 100 pasākumi, ko Latvija apņēmusies izpildīt līdz šī gada beigām.
