RĪGA, 23. februāris – Sputnik. Liepājas Universitāte gatavo tostarp arī pedagoģijas kadrus, taču mācību priekšmetu skolotāju Liepājā trūkst, vēsta Latvijas Radio 4 raidījumā "Doma laukums".
Šobrīd pedagoģijas kadri Latvijā tiek gatavoti ņemot vērā izglītības reformu, katra no universitātēm atbild par savu jomu. Praksi studenti iziet visās pilsētu skolās.
Tā, piemēram, Liepājas Universitāte – vadošā logopēdijas kadru, pirmsskolas un sākumskolas izglītības pedagogu sagatavošanā; to augstskolas beidzēju vidū ir visvairāk. Pērn universitāte izlaida četrus informātikas un matemātikas skolotājus, kuri drīkst pasniegt arī vidusskolā – viņi visi, kā atzīmēja universitātes rektore Dace Markus, strādā specialitātē, līdzīgi 13 augstskolas beidzējiem, kuri ieguvuši ar tiesībām mācīt bērnus pamatskolā un kādu no priekšmetiem vidusskolā.
Fizikas pasniedzēju, kuru Latvijas skolām trūkst visvairāk, augstskolas beidzēju vidū nebija.
"Varu droši teikt, ka 80% studentu no izglītības jomas iet strādāt savā specialitātē. Apmēram 80%. Daži dati rāda augstāku procentu. Taču, piemēram, jaunās māmiņas neiet strādāt uzreiz. Netiek ņemti vērā arī tie, kas pēc bakalaura grāda iegūšanas dodas maģistratūrā. Man ļoti gribētos, lai datubāzes beidzot tiktu savestas kārtībā," saka Dace Markus.
Pēc viņas sacītā, pedagoģijas kadru trūkums kļūst arvien asāks.
"Skolotājiem pietrūkst budžeta vietu. Trūkst! Vajag vairāk! Taču vai mēs tādā veidā iegūsim vairāk matemātikas, fizikas, ķīmijas skolotāju? Šaubos. Jo skolēni, kuriem patīk fizika, matemātika, ķīmija, viņi iestājas tādās fakultātēs, kur kļūst par fiziķiem, matemātiķiem… Viņi nevēlas iet mācīties par skolotājiem. Diemžēl, izvēli ietekmē skolotāja profesijas prestižs un alga."
Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere apstiprina – pilsētas skolās trūkst skolotāju, taču pagaidām problēmu izdodas risināt.
"Protams, trūkums izjūtams atsevišķos mācību priekšmetos. Skolām trūkst latviešu valodas, angļu valodas skolotāju, bioloģijas, fizikas un ķīmijas skolotāju. Taču tas nenozīmē, ka mācību process nenotiek. Situācija tiek risināta dažādos veidos."
Viens no šādiem veidiem ir savienošana. Skolotāji strādā ar pilnu likmi, par sevi un par trūkstošo kolēģi.
Trūkst priekšmetu skolotāju Liepājas pilsētas Draudzīgā aicinājuma 5. vidusskolā.
"Situācija katru gadu kļūst arvien grūtāka un grūtāka, šobrīd mums trūkst trīs skolotāju – tā ir matemātika, angļu valoda un latviešu valoda. Un daudzi skolotāji slimo. Mēs kļūstam arvien vecāki, slimības atnāk arvien biežāk, atveseļošanās process ir ļoti ilgs. Šobrīd mums slimo pieci skolotāji," pastāstīja skolas direktore Inta Korņējeva.
Pēc viņas sacītā, ja valsts nesāks domāt par to ļoti nopietni, tad perspektīvas iezīmējas ļoti tumšās krāsās, jo skolotāju vidējais vecums ir ap 50 gadiem.
Vecāka gadagājuma pedagogu Liepājā ir attiecīgi nedaudz: bērnudārzos un skolās pirmspensijas un pensijas vecuma skolotāju skaits ir mazāks par 6,5% no kopskaita. Niedre-Lahtere atzīmē, ka vislielākais pedagogu īpatsvars šobrīd ir vecuma grupā no 50 līdz 60 gadiem. Visas cerības tiek liktas uz Liepājas Universitāti.
"Pirms dažiem gadiem Izglītības pārvalde noslēdza sadarbības līgumu ar Liepājas Universitāti, viena no tā sadaļām paredz stundu aizvietošanas mehānismu. Līdz šim tas nebija īpaši pieprasīts un populārs pilsētas mērogā. Un, risinot kadru trūkuma problēmu, mēs pārskatām tieši šo līguma sadaļu, un iekļaujam tajā ne vien brīvprātīgu studentu piesaisti pedagogu aizvietošanas kārtā, bet arī iespēju piesaistīt viņus kā skolotāju palīgus."
Pērnā gada rudenī valdība atļāva skolām pieņemt darbā STEM (zinātne, tehnika, inženierija un matemātika) programmas studentus. Students varēs strādāt vienu gadu skolotāja-uzrauga vadībā, taču, ja viņš pēc tam vēlēsies turpināt darbu skolā, viņam nāksies iegūt pedagoģisko izglītību.
