RĪGA, 21. janvāris – Sputnik. Pārbaudes, kurām tiek pakļauti skolotāji krievvalodīgajās skolās liek daudziem pedagogiem aiziet no darba, paziņoja Saeimas deputāte no "Saskaņas" Evija Papule radio Baltkom ēterā. Pēc viņas sacītā, viņa šādā reformā nepiedalās.
Pēc Papules sacītā, esošā izglītības reforma Latvija bijusi slikti sagatavota.
"Es šajā reformā nepiedalos un nepiedalīšos. Manuprāt, tā, pirmkārt, ir nesagatavota. Protams, visi steidzās – dažas partijas centās tādā veidā glābt sevi. Iespējams, viņiem tas izdosies," - pateica Papule.
Turklāt pēc viņas sacītā, svarīga ir attieksme pret pedagogiem, un tā nav no tām labākajām.
"Jūs taču paši ziniet, kas notiek krievu skolās. Pārbaudes, pārbaudes, pārbaudes. Tieši tāpēc skolotāji aiziet prom. Jautājums ir – vai mēs cienām vai necienām skolotājus. Ja cienām, tad ar viņiem ir jārunā, ne tikai par to, kādas prasības tiek izvirzītas, bet arī par to, kā viņiem var palīdzēt," - pateica Papule.
Papule tiek uzskatīta par vienu no 2004. gada skolu reformas ideoloģēm. Tolaik viņa aizstāvēja 60:40 modeļa priekšrocības, kurš paredzēja 60% vispārizglītojošo mācību priekšmetu pasniegšanu latviešu valodā.
Pērnā gada novembrī Papule aizgāja no Izglītības ministrijas, paziņojot, ka "sabotāža" no IZM valsts sekretāres Līgas Lejiņas, un dažkārt arī no paša ministra Kārļa Šadurska puses, bremzē vairāku ministrijai svarīgu dokumentu virzīšanu, it sevišķi starptautisku projektu jomā, kas saistīti ar ES līdzekļu apgūšanu. Atbildes kārtā Šadurskis apsūdzēja projektu kavēšanā pašu Papuli.
Pēc aiziešanas no IZM Papule kļuva par Rīgas mēra padomnieku izglītības jautājumos.
Latvijas Saeima 2018. gada 22. martā galīgajā trešajā lasījumā pieņēma Izglītības likuma grozījumus, kuri paredz no 2019./2020. mācību gada uzsākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā nacionālo mazākumtautību vidusskolas posmā. Valsts prezidents Raimonds Vējonis parakstīja likumu 2. aprīlī.
Skolu pāreja pie mācībām latviešu valodā noritēs pakāpeniski. 2019./20. m.g. 80% mācību valsts valodā pamatskolā būs jānodrošina tikai 7. klasēs, 2020.21.m.g. — 7. un 8. klasēs, bet 2021./22.m.g. valsts valodā pilnībā mācīsies visā pamatskolas noslēdzošajā posmā. Vidusskolā 2020./21.m.g. pilnībā valsts valodā mācīsies 10. un 11. klašu skolēni, bet gadu vēlāk — visu klašu skolēni.
Latvijā dzīvo nepilni divi miljoni cilvēku. Valstī ir viena oficiālā valoda — latviešu. Lai arī krievu valodā runā aptuveni 40% valsts iedzīvotāju, tai piešķirts svešvalodas statuss.
23. martā Latvijas Saeima apstiprināja, un 2. aprīlī prezidents Raimonds Vējonis parakstīja Izglītības likuma grozījumus, kuri paredz pāreju pie mācībām latviešu valodā. Mazākumtautību mācību iestāžu reformu plānots noslēgt 2021./22. mācību gadā. Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji reformu uztvēra ļoti negatīvi, pār valsti vēlās protestu vilnis. Krievija apsolīja darīt visu iespējamo, lai Latvijā tiktu ievērotas krievvalodīgo tiesības uz izglītību krievu valodā.
