RĪGA, 14. decembris – Sputnik. Eiroparlamenta Eiro, finanšu stabilitātes un sociālā dialoga viceprezidents Valdis Dombrovskis tikās Briselē ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko un apstiprināja, ka Eiropadome piešķirs 4 miljonus eiro humanitārās palīdzības sniegšanai Donbasam.
Good meeting with President @poroshenko on the EU 🇪🇺 macro-financial assistance for #Ukraine . We want Ukraine to succeed – in spite of all the difficulties and obstacles. EU will continue to be on Ukraine’s 🇺🇦 side. My press remarks: https://t.co/LKYerFpoc6 pic.twitter.com/iNOn8q9GF1
— Valdis Dombrovskis (@VDombrovskis) 13 декабря 2018 г.
"Laba tikšanās ar prezidentu Porošenko – ES makrofinanšu palīdzība Ukrainai. Mēs vēlamies, lai Ukraina gūtu panākumus, neskatoties uz visām grūtībām un šķēršļiem. ES turpinās atbalstīt Ukrainu," uzrakstīja Dombrovskis savā Twitter mikroblogā.
Ukrainas līderis pateicās Dombrovskim par lēmumu par kārtējā pārveduma piešķiršanu.
Let me express gratitude to @VDombrovskis as well as to the leadership of the European Commission for making possible another tranche within the fourth Macro-financial assistance programme to Ukraine. pic.twitter.com/QRy39DGVWf
— Петро Порошенко (@poroshenko) 13 декабря 2018 г.
"Ļaujiet man izteikt pateicību Valdim Dombrovskim par iespēju veikt kārtējo pārvedumu no Eiropas Savienības makrofinanšu palīdzības paketes Ukrainai," uzrakstīja Porošenko Twitter.
Preses konferencē ar Porošenko Dombrovskis atgādināja, ka iepriekš decembrī Eiropas Savienība jau pārskaitījusi Ukrainai pirmo makrofinanšu palīdzības pārvedumu 500 miljonu eiro apmērā. Tā ir puse no šāda atbalsta jaunās paketes apjoma.
Reformu implementācija Ukrainas enerģētikas nozarē ir viens no otrā Eiropas Savienības makrofinanšu palīdzības paketes pārveduma piešķiršanas nosacījumiem valstij, piebilda Valdis Dombrovskis.
"Tas, ka mēs piešķīrām pirmo pārvedumu, nozīmē, ka pārveduma nosacījumi tika izpildīti. Esmu jau atzīmējis dažus reformu virzienus, uz kuriem mēs koncentrējāmies šī pirmā pārveduma sniegšanai. Tie bija korupcijas apkarošana... valsts uzņēmumu korporatīvās pārvaldes uzlabošana, valsts finanšu vadības uzlabošana. Tagad mēs īsi apspriedām reformu saistības attiecībā uz otro pārvedumu, kuras arī skar sektoru reformas, piemēram, enerģētikas nozarē," citē Dombrovska vārdus RIA Novosti.
Priekš kam Porošenko atbrauca uz Briseli
Pats Porošenko paziņoja, ka viņa pārrunas Briselē ar ES pārstāvjiem bija saistītas tostarp arī ar Eiropas Savienības jautājuma izskatīšanu par sankciju pagarināšanu pret Krieviju vēl uz pusgadu.
ES iepriekš saistīja sankciju pagarināšanas jautājumu pret Krieviju ar Minskas vienošanās izpildīšanas gaitu, un katru pusgadu Eiropas Savienība uzklausa Francijas un VFR ziņojumu pirms politiskā lēmuma pieņemšanas par ierobežojošo pasākumu pagarināšanu vēl uz sešiem mēnešiem. Jūlija sākumā ES Padome noformēja lēmumu par ekonomisko sankciju pagarināšanu attiecībā pret Krieviju vēl uz pusgadu līdz 2019. gada 31. janvārim.
ES valstu līderi Briseles samitā 13. decembrī apstiprināja politisko lēmumu par ekonomisko sankciju pagarināšanu pret Krieviju, kuru termiņš beidzas 31. janvārī, vēl uz pusgadu "nulles progresa" dēļ Minskas vienošanās implementācijā.
Tāpat Porošenko paziņoja, ka, ja Krievija neatbrīvos par Krievijas robežas pārkāpšanu aizturētos ukraiņu jūrniekus, tad Kijevai "ir garš iespēju saraksts, kuras ir starptautiskajām sabiedrībām, tostarp NATO un ES, un kuras šobrīd sāk apspriest".
"Piemēram, atļaujas apturēšana Krievijas kuģiem iebraukt ES vai ASV ostās," precizēja viņš.
Iepriekš ES valstis saskaņoja savstarpēju paziņojumu sakarā ar notikumiem Kerčas šaurumā, kurā uzsvars tika likts uz eskalācijas mazināšanas nepieciešamības reģionā. Informācijas avoti ES struktūrās paziņoja, ka konsensa jaunu sankciju ieviešanas jautājumā nav, prioritāte dotajā posmā ir tam, lai veicinātu konflikta situācijas risinājuma meklējumus un praktiskās palīdzības sniegšanu Ukrainai.
Kārtējais spriedzes vilnis Krievijas un Ukrainas attiecībās iesākās tad, kad trīs Ukrainas JKS kuģi 25. novembrī pārkāpa Krievijas robežu, ienāca īslaicīgi slēgtā Krievijas teritoriālās jūras akvatorijā un sāka virzīties no Melnās jūras Kerčas šauruma virzienā. Viņi bīstami manevrēja, nepakļāvās likumīgām Krievijas varasiestāžu prasībām. Kuģi ar 22 jūrniekiem un diviem UDD darbiniekiem tika aizturēti, trīs no tiem tika ievainoti, viņi ir nogādāti slimnīcā un saņem medicīnisko palīdzību, viņu dzīvībai nekas nedraud. Attiecībā pret aizturētajiem uzsākta krimināllieta par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins nosauca incidentu Kerčas šaurumā par iepriekš sagatavotu provokāciju, norādot, ka Ukrainas kuģu ekipāžu locekļu vidū, kuri pārkāpa Krievijas robežu, bija divi Ukrainas Drošības dienesta darbinieki, kuri faktiski arī vadīja šo specoperāciju. Turklāt Krievijas līderis norādīja, ka Krievijas FDD robežsargi veica savu valsts robežas aizsargāšanas tiešos pienākumus. Pēc viņa sacītā, provokācija Melnajā jūrā ir saistīta ar Ukrainas prezidenta zemo reitingu priekšvēlēšanu periodā.
