RĪGA, 11. novembris – Sputnik. Jaunā konservatīvā partija (JKP), kuras līderim Jānim Bordānam uzticēta valdības veidošana, piektdien, 9. novembrī, prezentēja potenciālajiem koalīcijas partneriem savus piedāvājumus par 13. Saeimas uzdevumiem, vēsta Mixnews.lv.
JKP plāns izklāstīts 13 lappusēs un sastāv no 15 sadaļām. Vienā no plāna punktiem, kurš saucas "Iekļaujoša un taisnīga Latvija", runa ir par sāpīgo pilsonības piešķiršanas jautājumu.
"Respektējot nacionālo interešu aizsardzību, rosināsim piešķirt Latvijas Republikā dzimušajiem Latvijas valsts piederīgo nepilngadīgajiem bērniem Latvijas pilsonību, ja vien viņu vecāki neizvēlas par labu citas valsts pilsonību," teikts dokumentā.
Taču JKP plānā ir arī jaunas, jau ne tik pozitīvas izmaiņas. Tostarp, ar iedzīvotāju ienākumu nodokli neapliekamā pensiju minimuma palielināšanas termiņi līdz 500 eiro ir ievilkušies līdz diviem gadiem. Tik pat, saskaņā ar JKP plānu, nāksies gaidīt arī pensiju minimuma pieaugumu līdz 200 eiro mēnesī. Neapliekamo minimumu piedāvāts palielināt līdz 500 eiro mēnesī.
Iepriekš konservatori piedāvāja plānu "3x500", kurš "jau tuvākajā laikā" paredzēja, ka minimālā alga, ar nodokļiem neapliekamais algu un pensiju minimums sastādīs 500 eiro mēnesī, savukārt 200 eiro minimālo pensiju cilvēki saņems jau no 2019. gada.
Toties JKP nodokļu summu piedāvā mainīt ne biežāk kā četras reizes gadā. Un vēl partija iecerējusi veikt "pārdomātu administratīvi-teritoriālo reformu", kura nodrošinās ekonomiski spēcīgu vietējo pašvaldību izveidošanu.
Izglītība, medicīna un aizsardzība
Attiecībā uz izglītību partija plāno atbalstīt jau iesākto reformu "Skola 2023". Turklāt JKP stāsta par nepieciešamību pilnveidot pāreju uz mācībām valsts valodā, sākot ar pirmsskolas izglītības posmu. Taču piedāvā neierobežot privātās mācību iestādes, kurās daļa no izglītības satura tiek nodrošināta nacionālo mazākumtautību vai ES valodās.
Veselības aprūpes jomā JKP piedāvā paredzēt valsts pienākumu finansēt neierobežotu mūsdienu pieejamo un pamatotu izmeklējumu skaitu. Tāpat tiek piedāvāts samazināt onkoloģijas pacientu ārstēšanas uzsākšanas, datortomogrāfijas un plānveida operāciju veikšanas gaidīšanas laiku, kā arī pacientu iemaksu apmēru.
Medicīnisko pakalpojumu tarifi, saskaņā ar JKP plānu, arī tiks pārskatīti. Partija uzskata, ka cenām jāatbilst iedzīvotāju reālajiem ienākumiem.
Tāpat JKP izdomājusi vienkāršu veidu kā apturēt medicīnas personāla aiziešanu – vienkārši iedot viņiem to, ko mediķi sen lūdz. Gada laikā pacelt ārstu algas vismaz līdz 1700 eiro, medmāsām – līdz 800 eiro uz rokām.
Veselības nozares finansējumu kopumā piedāvāts palielināt līdz 4% no IKP jau 2020. gadā. Taču ņemot vērā to, ka ASV prezidents Donalds Tramps šogad aicināja NATO valstis tādu pašu finansējuma daļu piešķirt aizsardzībai, iespējams, šādam JKP piedāvājumam nepiekritīs visi.
Pati JKP piedāvā atstāt šogad sasniegtos triumfālos 2% no IKP aizsardzības finansēšanai.
Nelokāmais kurss
JKP plāns ietver arī "Nelokāmo eiroatlantisko kursu", acīmredzami to, par kuru iepriekš runājis prezidents Raimonds Vējonis, ekonomisko bēgļu plūsmas novēršanu Latvijā un ES.
Atcerējās arī par bijušajiem padomju nomenklatūras darbiniekiem. JKP vēlētos ieviest aizliegumu viņu nonākšanai svarīgos valsts amatos.
Te pat piedāvāts paaugstināt specdienestu, tiesnešu kvalifikācijas efektivitāti un pastiprināt tiesu priekšsēdētāju un prokuroru lomu. Turklāt JKP runā par sīko noziegumu dekriminalizācijas nepieciešamību.
Tāpat partija grasās ieviest kārtību valsts pārvaldē. Palīgfunkcijas, piemēram, grāmatvedību piedāvāts uzticēt Valsts kancelejas centralizācijai un apvienošanai vai arī kādai citai iestādei. Turklāt JKP saka par nolūku noteikt ierobežojumus amatu pilnvaru termiņam priekš valsts un pašvaldību iestāžu vadītājiem ne vairāk par desmit gadiem.
Plānā ir arī citi piedāvājumi un sadaļas – par latviešu valodu un diasporu, kultūru, neatkarīgiem medijiem, satiksmes un transporta nozari, elektroenerģijas OIK samazināšanu, stabilu finanšu sektoru, draudzīgu uzņēmējdarbības vidi.
Izņemot asus sociālos un ekonomiskos jautājumu, JKP tāpat rosina jautājumu par atkritumu ekoloģisko problēmu. Tiek runāts par nepieciešamību ieviest depozīta sistēmu tarai, veicināt atkritumu šķirošanu un iedalītu vākšanu.
15 gadi nepilsoņiem
Saistībā ar nepilsoņu tematu vērts norādīt, ka 2019. gadā tiks svinēti 15 gadi, kopš Latvija kļuvusi par pilntiesīgu ES un NETO locekli, taču šis jautājums joprojām ir aktuāls.
2017. gadā Latvijas prezidents Raimonds Vējonis iesniedza Saeimā iniciatīvu par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem, taču valdība to noraidījusi. Tagad valsts vadītājs saka, ka plāno to iesniegt atkārtoti.
