RĪGA, 3. novembris – Sputnik. Latvijai vēl nāksies sniegt paskaidrojumus par to, kādēļ bilingvālā izglītības sistēma pēkšņi kļuvusi nepieņemama. Taču lai vai kā nevēlētos ierobežot krievu valodu Latvijā, tajā turpina runāt, ņemot vērā Krievijas atrašanos tuvumā ar 140 miljoniem iedzīvotāju, televīziju, literatūru, asimilācija krievvalodīgajiem Latvijā nedraud, uzskata Latvijas Cilvēktiesību centra direktore Anhelita Kamenska.
Nepārdomātā reforma
Kamenska iestājas pret tik steidzīgi sarīkoto izglītības reformu Latvijā. Pēc viņas domām, skolu likvidācija, kur pasniegšana tika īstenota krievu valodā, iepriekš pieteiktā sabiedrības saliedēšanas mērķa vietā varētu novest pie vēl lielākas segregācijas.
"Tas, kā tika pieņemti likuma grozījumi, ir slikta prakse: grozījumi mūs pārsteidza nesagatavotus. Taču Šadurska vilktā līnija nav jauna. Viņš kā politiķis vienmēr bijis pietiekami konsekvents, patīk tas vai nē. viņš arī 2004. gadā teica, ka tas (bilingvālā izglītība – red.) ir tikai pārejas posms," paziņoja Kamenska intervijā LSM.
Tagad, kad reforma jau ir atbalstīta un tā ir jāīsteno, atklājusies cita realitāte: Latvijā nav tik daudz kvalificētu pedagogu, kuri varētu pasniegt priekšmetus latviešu valodā, norādīja Kamenska. Pēc viņas domām, pāreja uz latviešu valodu izglītībā izrādīsies ilgāks process, nekā likās, kad tika pieņemta reforma. Turklāt būs nepieciešami ievērojami finanšu resursi skolotāju sagatavošanai.
"Mēs vēl redzēsim, kas notiks izglītības sistēmā. Likums – tas ir viens, izpildīšana – cits. No sākuma bija jāveic pētījums, un jāsaprot, kas ir reāli, un kas nav," norādīja viņa.
Kamenska uzskata, ka visas Latvijas sabiedrības interesēs ir, lai latviešu bērni un nacionālo mazākumtautību pārstāvju bērni mācītos vienā skolā, taču situācija veidojas tā, ka reformas rezultātā parādīsies divi latviešu skolu veidi: latviešiem un pārējiem.
"Un tā ir vēl lielāka segregācija. Turklāt viens no cilvēktiesību lietu jautājumiem – tas ir vecāku pieprasījums pēc bilingvālās izglītības. Ja šis pieprasījums ir – to nevar vienkārši ignorēt. Un es nepiekrītu Šadurska kungam, ka tas ir tikai un vienīgi politisks jautājums – tas ir arī mazākumtautību tiesību jautājums," uzsvēra Kamenska.
Pēc viņas domām, par sasteigti īstenotu reformu Latvijai vēl nāksies skaidroties, jo tā ratificējusi Nacionālo minoritāšu aizsardzības pamatkonvenciju.
"Mēs nevaram to ignorēt, mums ir jāsniedz pamatotas atbildes, ja notiek tiesību ierobežošana. Jāpaskaidro, kādēļ "60:40" vairs neder. Es neesmu redzējusi šādu pamatojumu," uzsvēra Kamenska.
Viņa norādīja, ka latviešu politiskā elite uzvedas tā, it kā nelatvieši – tā ir kaut kāda neliela grupa, taču tas tā nav.
"Pareizie" un "nepareizie" pilsoņi
Pētījumi liecina, ka piederības sajūta Latvijai nacionālajām minoritātēm, tostarp, nepilsoņiem, ir spēcīga, un tā ir realitāte, kura atšķiras no politiskās retorikas.
"Piemēram, mums ir ļoti stingrs un zināmā mērā pat ierobežojošs Valsts valodas likums – savukārt dzīves realitāte ir tāda, un es to redzu ikdienā, – latvieši un krievvalodīgie ļoti veiksmīgi runā abās valodās, reizi pa reizei pārejot no vienas uz otru," norādīja Kamenska.
Pēc viņas domām, no sabiedrības daļas pastāv jautājums par to, kas ir "pareizs" pilsonis, taču tā nav visa sabiedrība kopumā. Tādēļ Kamenska neatbalsta viedokli par to, ka Latvijā visi uzskata, ka "pareizajam" pilsonim jārunā valsts valodā, nedrīkst iet 9. maija svinībās, nedrīkst skatīties krievvalodīgos kanālus un jākritizē Krievijas varasiestādes.
Krievi neasimilēsies
Kamenska paziņoja, ka neredz krievvalodīgo asimilācijas risku Latvijā. Pēc viņas domām, pēdējo 27 gadu laikā tas nav noticis, nenotiks arī nākotnē, un par to liecina objektīvu iemeslu virkne.
"Domāju, jāskatās uz skaitļiem. Krievijas atrašanās blakus ar 140 miljoniem iedzīvotāju padara šo situāciju par citādu. Ņemot vērā televīziju, literatūru, saikni ar Krieviju – tas nekur nepazudīs. Un lai vai kā te nevēlētos ierobežot krievu valodas izmantošanu – Latvijā tajā runās," uzskata eksperte.
Tāpat viņa norādīja, ka šajā jautājumā lomu spēlē arī kopienas skaits, un Latvijā tā ir pietiekami liela, nevis pāris desmiti tūkstošu cilvēku.
"Un palūkosimies uz to, kāda ir kultūras dzīve Rīgā, lielākajās pilsētās – Krievijas mākslinieki uz šejieni brauc masveidā," piebilda Kamenska.
Tāpat krievu valodas saglabāšanu Latvijā perspektīvā veicinās darba migrantu plūsma – lēmumu par to, ka viņus ir jāielaiž valstī nākotnes valdībām vienalga nāksies pieņemt, uzskata Kamenska.
"Aptaujas liecina, ka vispieņemamākie ir baltkrievi, ukraiņi un krievi. Pagaidām pastāv neliela ieplūšana, kāds, tieši pretēji, aizbrauks. Taču imigrācijas jautājumā nedrīkst izslēgt to, ka uz laiku pie mums iebrauks cilvēki no kaimiņvalstīm, un mazākumtautību grupa diez vai samazināsies. Es neredzu identitātes zaudēšanas riskus," pateica viņa.
Viņa piebilda, ka cerēt, ka pavisam nekādu ietekmi uz krievvalodīgajiem viņu uzturēšanās Latvijā neradīs, protams, nevar, taču šī ietekme ir abpusēja.
"Kaut kāda kultūras asimilācija notiek, tā ir neizbēgama, ja nenošķirt sevi geto – taču šī ietekme ir abpusēja," pateica eksperte.
