RĪGA, 17. oktobris - Sputnik. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti atbalstīja grozījumus Iepakojuma likumā, kas paredz depozīta sistēmas ieviešanu dzērienu iepakošanai, informē parlamenta preses dienests.
Tautsaimniecības komisija konceptuāli atbalsta depozīta sistēmas ieviešanu https://t.co/PPwBpvdiX0
— Saeimas ziņas (@Jekaba11) 16 октября 2018 г.
Ja šī sistēma tiks ievesta, pircējs, iegādājoties preci depozīta iepakojumā, maksās preces vērtību un depozīta maksu, ko atmaksās iepakojuma saņēmējs.
Pārdevējiem būs jāpieņem visi depozīta iepakojumu veidi tirdzniecības vietās vai arī jānodrošina to pieņemšana citā tirdzniecības vietā, taras pieņemšanas automātā vai pieņemšanas punktā.
Ministru kabinetam ir uzdots izstrādāt sistēmas ieviešanas kārtību un darba kritērijus. Plastmasas un stikla pudeles un skārda bundžas varēs nodot par naudu, sākot ar 2020. gadu.
Saeima izskatīs likumprojektu trijos lasījumos.
Vides ministrijas aprēķini liecina, ka Latvijā taras depozīta sistēma varētu izmaksāt tikpat daudz, cik Lietuvā – 20-30 miljoni eiro. Pēc tās ieviešanas dzēriena pudele būs vidēji par 10 centiem dārgāka, bet pārmaksāto varēs atgūt, nododot taru atpakaļ veikalā.
Latvijas pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis uzskata, ka visus tēriņus atgūt neizdosies. Viņš norādīja, ka neviens nav izpētījis, cik izmaksās sistēmas ieviešana mazai valstij, un atgādināja, ka ikvienam veikalam būs jāuzceļ noliktava, jāuzstāda aparāti, kas Eiropā jāpērk no diviem vienīgajiem monopolistiem, jānoslēdz līgums par aparāta apkalpošanu. Tas maksā vidēji 4-8 centus par tukšu pudeli.
Paredzams, ka dzērienu cenas pieaugs vismaz par 5 centiem, lai segtu sistēmas uzturēšanu. Nozares pārstāvji uzskata, ka jaunā kārtība nav vajadzīga, jo pudeles un skārda bundžas veido mazāk nekā 5% visas taras – labāk ieguldīt līdzekļus uzlabotā atkritumu izvešanas un utilizācijas sistēmā. Turklāt atkritumu pārstrādes uzņēmumi zaudēs ievērojamu ienākumu daļu – peļņu, ko nes plastmasas un stikla pudeļu, kā arī metāla bundžu pārstrāde.
Latvijas politiķi jau centušies ieviest šādu iniciatīvu. Bija pat gatavs vesels likumprojekts, kas paredzēja eiofondu piesaisti. Uz tā pamata 2015. gada 1. janvārī Latvijā vajadzēja parādīties 1500 taras – stikla un PET pudeļu, kā arī skārda bundžu – pieņemšanas punktiem. Tomēr 11. Saeima neatzina projektu par ekonomiski rentablu.
