RĪGA, 4. novembris – Sputnik. Pēc Krievijas vēstnieka Latvijā Jevgenija Lukjanova domām, Latvija neuzdrošināsies uzlabot attiecības ar Krievijas Federāciju vienatnē, baidoties sadusmot Eiropas Savienību un NATO, vēsta Grani.lv.
Izvērtējot vēlēšanu rezultātus Latvijā un to ietekmi uz Krievijas un Latvijas attiecībām, vēstnieks norādīja, ka Latvija attiecībās ar Krieviju esošajā posmā orientējas uz Eiropas Savienību un NATO.
"Ja paskatās uz Latviju kā uz Eiropas, ES un NATO daļu, tad ir jārunā par to, kā šobrīd attiecas pret Krieviju ES un NATO. Tad viss top skaidrs. Kamēr šīs attiecības neizmainīsies, Latvija vienatnē neuzsāks draudzību ar Krieviju," uzsvēra vēstnieks.
Taču, kā norādīja Lukjanovs, nekad nedrīkst teikt "nekad". Viņš paskaidroja, ka tieši kā viss mainās dzīvē, viss noteikti izmainīsies arī starptautisko attiecību gadījumā. Un ja šobrīd Latvijas un Krievijas attiecības ir tālas no ideālām, tad pēc kāda laika, tās kļūs ne vien draudzīgas, bet arī savstarpēji izdevīgas.
Turklāt Lukjanovs norādīja, ka Latvijai ir nacionālās intereses. Šīs valsts pilsoņi vēlas dzīvot mierīgā pasaulē, normālos apstākļos, jo viņiem, kā jau visiem cilvēkiem pasaulē, vairāk rūp pašu bērni, ģimenes, nākotne un izglītība.
Vēstnieks uzsvēra, ka tieši valstij jānodrošina saviem pilsoņiem labklājīgi dzīves apstākļi. Un likumdevēju lomai Latvijā šajā ziņā ir liela nozīme.
Tāpat Lukjanovs pauda viedokli arī par lomu, kura uzskatāmi jaunajā valdībā atvēlēta Rīgas mēra Nila Ušakova partijai "Saskaņa". Pēc Lukjanova domām, absolūti neloģiska ir situācija, kad partija, kura vēlēšanās saņem vēlētāju balsu vairākumu, netiek pielaista pie varas.
Ļoti dīvaini un pārsteidzoši, ka Latvijas vēlētāju viedoklim nav nekādas nozīmes, un ka tas nekādā veidā nav pretrunā ar likumdošanu, uzskata vēstnieks.
Turklāt Lukjanovs komentēja Tatjanas Ždanokas vadītās Latvijas Krievu savienības rezultātus. Partija nespēja pārsniegt nepieciešamo 5% balsu barjeru iekļūšanai Saeimā.
Vēstnieks norādīja, ka daļai Latvijas sabiedrības tomēr rūp jautājumi, kurus aktualizē šī partija. Un, tostarp, ir nepilsoņu problēma. "Vienīgais definējums šim statusam ir "nelatvietis"," uzsvēra Lukjanovs, piebilstot, ka nekritizē Latvijas likumdošanu, taču uzskata šādu esamību par aparteīda faktu.
Latvija bez valdības
Jau pavisam drīz, 6. novembrī, jānotiek jaunās Saeimas sēdei, savukārt koalīcijas veidošanas procesam pagaidām nevar redzēt nedz galu, nedz malu.
Otrdien, 30. oktobrī, Latvijas prezidents Raimonds Vējonis tikās ar premjerministra amata kandidātiem Aldi Gobzemu (KPV LV), Jāni Bordānu (Jaunā konservatīvā partija) un Arti Pabriku ("Attīstībai/Par!") un lika viņiem turpināt pārrunas.
Vējonis norādīja, ka saskata virzību un progresu jaunās valdības veidošanā, taču nekādu skaidrību tomēr pagaidām panākt neizdodas.
Iepriekš Latvijas līderis pauda bažas sakarā ar to, ka līdz 6. novembrim partijas nevienosies nedz par priekšsēdētāju, nedz par prezidiju.
