RĪGA, 20. septembris — Sputnik. Organizācijas "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš pastāstīja, ka šogad dabas kaprīžu radītie zaudējumi sasnieguši 359 miljonus eiro, vēsta Grani.lv.
Lazdiņš atklāja, ka valsts graudaugu, lopkopju un mežsaimniecību zaudējumu kopsummu aprēķinājusi Zemkopības ministrija.
"Zemnieku saeimas" priekšsēdētājs paskaidroja, ka ražai par ļaunu nākusi ne tikai svelme, kas šopavasar un vasarā valdīja Latvijā, bet arī lietavas pērnā gada rudenī. Taču tagad, pēc viņa vārdiem, vairāki reģioni jau sen nav redzējuši lietu: ziemāji nedīgst, ziemas rapšu vietā nācies iesēt ziemas kviešus.
Iepriekš Zemkopības ministrija vērsās Eiropas Komisijā ar lūgumu kompensēt Latvijas lauksaimnieku ciestos zaudējumus 360 miljonu eiro apmērā. Lazdiņš pastāstīja, ka pārrunas ar EK par atbalstu zemniekiem turpinās. Tāpat "Zemnieku saeima" apspriedusi ar pašvaldībām nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, taču līdz šim kompromisu rast nav izdevies.
"Zemnieku saeimas" valdes locekle Edīte Strazdiņa atgādināja, ka sausuma radītā krīze izplatījās plašā Eiropas teritorijā. EK seko situācijai, un oktobrī ES lauksaimniecības ministru padome apspriedīs atbalstu fermeriem.
"Zemnieku saeimas" priekšsēdētāja Maira Dzelzkalēja-Burmistre atzīmēja, ka citu valstu valdības patstāvīgi sniedz atbalstu fermeriem, piemēram, Somija piešķīrusi palīdzību 90 miljonu eiro apmērā.
Palīdzi sev pats
Šogad lauksaimnieki Latvijā saskārušies ar jaunu nelaimi — sausumu. Nokrišņu daudzums Latvijā ievērojami atpalika no klimatiskās normas. Bez lietus gāja bojā dārzi un lauki. Lopkopji bija spiesti nokaut daļu lauksaimniecības dzīvnieku, kam nepietiek barības. Būtiski cietusi ogu un augļu raža. Problēmas radušās pat zivsaimniecībām Latvijā.
Jūlijā 25 pašvaldības nosūtīja Zemkopības ministrijai lūgumu izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecībā.
Tomēr Krīzes padome nolēma, ka ārkārtas stāvokļa pasludināšana un speciāli atbalsta pasākumi nav nepieciešami. Padomes locekli izsludināja nacionālu stihisko nelaimi lauksaimniecībā, kas, iespējams, ļaus sniegt palīdzību fermeriem katrā konkrētā situācijā.
Latvijas valdība ierunājās par nepieciešamību ieviest zemnieku saimniecību apdrošināšanu. Zemkopības ministrijas dati par pērno rudeni liecina, ka Latvijā bija apdrošināti tikai 3,7% lauku. Jāpiebilst, ka kompensāciju dabas katastrofu radītu zaudējumu gadījumā piedāvāja tikai divas apdrošināšanas polises.
Latvijas prezidents Raimonds Vējonis atturīgi izturējās pret vairāku pašvaldību ierosinājumu izsludināt ārkārtas stāvokli. Valsts vadītājs uzskata, ka dabas stihijas radīto zaudējumu segšanu no valsts budžeta, nav labākais naudas ieguldīšanas veids, un paziņoja, ka pienācis laiks ieviest apdrošināšanu fermeriem.
Premjerministrs Māris Kučinskis pauda līdzīgu viedokli.
