RĪGA, 15. maijs — Sputnik, Andrejs Solopenko. Partijas "Latvijas krievu savienība" līdere Tatjana Ždanoka ieradās uz nopratināšanu Drošības policijā sakarā ar Vislatvijas vecāku sapulces organizāciju. Pasākuma dalībnieku runās specdienests saskatījis pretvalstiskas darbības pazīmes.
Vislatvijas vecāku sapulci 31. martā apmeklēja gandrīz tūkstotis dalībnieku. Pasākums bija veltīts cīņai pret latviešu mācību valodas ieviešanu vidusskolās Latvijā. Dažādi cilvēki – politiķi, sabiedriskie darbinieki un skolēnu vecāki pauda savu viedokli par to, pie kā novedīs mācības svešā valodā un kas jādara, lai procesu apturētu.
Dažās runās Drošības policija saskatījusi aicinājumus starpetniskā naida kurināšanai un darbības, kas vērstas uz pašreizējās valsts valdības gāšanai. Aizdomās tiek turēta arī Ždanoka – viena no šīs sapulces organizatoriem.
Taču, spriežot pēc visa, šajā gadījumā specdienesti nepārprotami pārkāpuši savas pilnvaras, jo tiesības uz miermīlīgām protesta akcijām ir cilvēka pamattiesības, ko garantē Satversme.
Kas tas ir – organizators?
Ždanoka pastāstīja, ka Drošības policijas izmeklētāju sarīkotā nopratināšana ilgusi divarpus stundas, un tās mērķis bija noskaidrot, vai politiķe bijusi vecāku sapulces organizators. Taču pēc šī jautājuma Ždanoka lūgusi definēt terminu "organizators". Lūgums pamatīgi samulsinājis operatīvo darbinieku.
"Izmeklētājs paziņoja, ka organizators ir tas, kurš organizē cilvēkus. Es viņam pastāstīju, ka nav iespējams skaidrot vārdu ar tiem pašiem vārdiem, ir jāizmanto citi. Viņš sastomījās, tomēr noformulēja, ka organizators ir tas, kurš uzaicina zālē cilvēkus, kuri uzstājas no tribīnes, kā arī atrod un apmaksā telpas," – pastāstīja Ždanoka.
Ņemot vērā tādu definīciju, Ždanokai piemērots ir tikai viens aspekts – telpu sameklēšana un apmaksa.
"Zāli viesnīcā Radisson Blu Latvija es apmaksāju pati no saviem līdzekļiem," – viņa paskaidroja.
Jautājumā par referentu sarakstu politiķe atgādināja, ka tamlīdzīgs saraksts itin labi var būt arī galvā, un to nav vajadzības sastādīt.
Štāba darbību atjaunojis Šadurskis
Pēc tam, Ždanoka pastāstīja, izmeklētājs interesējies par Krievu skolu aizsardzības štāba darbību, kas atsācis darbu pēc skolu reformas kārtējā pavērsiena. Kāda ir štāba struktūra, kas to vada, kur notiek sapulces – tas nebūt nav pilns jautājumu saraksts, ko uzdeva Ždanokai. Taču Štābs ir sabiedriska kustība, tā nav reģistrēta organizācijai, tai nav nekādas struktūras un centralizētas vadības.
Protams, uz tiešu jautājumu par to, vai Ždanoka darbojas Štābā, viņa atbildēja apstiprinoši, taču uzsvēra, ka neieņem tajā nekādu posteni.
"Par Krievu skolu aizsardzības štāba locekli var kļūt ikviens, kurš ierodas pirmdienās pl. 18:30 Rūpniecības ielā 9 (partijas "Latvijas krievu savienība" adrese, kur notiek sapulces) un piekrīt nepieciešamībai atcelt skolu pāreju pie mācībām latviešu valodā," – informēja politiķe.
Stāstījumā par Štābu Ždanoka paskaidroja, ka sabiedriskā kustība izveidojusies jau 2002. gadā, kad notika pirmais mēģinājums likvidēt mācības krievu valodā vidusskolās. Kad Latvijas valdība panāca kompromisu jautājumā par valodu proporciju "60/40", Štāba darbība tika apturēta, taču pieņemts lēmums to atsākt, ņemot vērā pašreizējos notikumus.
Operatīvais darbinieks nekavējoties apjautājās, kas atsācis Štāba darbību. Tatjana Arkadjevna uz to kategoriski un atklāti atbildēja: "Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis," un pieprasīja, lai šie viņas vārdi tiktu iekļauti protokolā. Ždanoka piezīmēja, ka izmeklētājs samulsis, pierakstījis to saviem vārdiem un pasteidzies mainīt nopratināšanas tēmu. Viņš pavaicāja, kad atsākta Štāba darbība.
Uz šo jautājumu Ždanoka atbildēja precīzi: "23. oktobrī, kad mēs protestējām iepretim Šadurska vadītajai Izglītības ministrijai pret viņa ierosināto reformu."
Politiķe atminējās, ka šie vārdi tomēr iekļauti protokolā, kas pēc viņas lūguma sastādīts krievu valodā.
Ždanoka atzīmēja, ka viņa nav lūgta parakstīties par ziņu neizpaušanu un var brīvi runāt par nopratināšanu.
Protestu radikalizācija – likumīgi vai ne?
Izmeklētājs norādījis, ka vecāku sapulcē skanējuši dažādi radikāli izteikumi, piemēram, Vladimira Lindermana vārdi par nepieciešamību radikalizēt protestus. Taču Ždanoka viņam paskaidroja, ka radikalizācija itin labi iespējama Latvijas Satversmes ietvaros un var noritēt atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
"Likumīgas akcijas var būt radikālas dažādā mērā. Piemēram, streiks pats par sevi ir radikāls, taču tā ir absolūti likumīga protesta akcija. Likumu par streiku pieņēma Augstākā Padome jau 90. gadu sākumā. Tāpat par radikāliem var dēvēt gājienus, kuri bloķē satiksmi, taču arī tas ir likumīgs līdzeklis," – Ždanoka pastāstīja izmeklētājam.
Tātad tas ir absurds – apgalvojumi, ka Vislatvijas vecāku sapulcē izskanējuši aicinājumi gāzt pašreizējo valsts varu. Pēc Ždanokas domām, tam visam ir nepārprotams politisks zemteksts ar mērķi iebiedēt aktīvistus un piespiest viņus pārtraukt protestu darbību.
"Neskatoties ne uz ko, mēs turpināsim savas akcijas un drīz vien informēsim par vietu un laiku, kādā noritēs mūsu jaunais, Bērnu aizsardzības dienai veltītais pasākums," – uzsvēra Ždanoka.
Gaidāma plaša saliedēšanās
Līdzīgu viedokli pauda arī Eiropas Parlamenta deputāts Miroslavs Mitrofanovs. Viņš paziņoja, ka uzņemas atbildību par vecāku sapulci un ir gatavs iet cietumā Gapoņenko un Lindermana vietā. Politiķis uzsvēra, ka pēdējā laikā Latvijā krasi pieaugusi radikālo nacionālistu ietekme politiskajā sistēmā un patlaban viņi cenšas panākt lēmumu pieņemšanu ar tiesībsargājošo iestāžu starpniecību.
"Nacionālistu totalitārās fantāzijas par krievu aktīvistiem īstenojas ar Drošības policijas rokām," – atzīmēja Mitrofanovs.
Taču, pēc viņa domām, tamlīdzīgas darbības var novest pie pretēja efekta, – tās var saliedēt Latvijas krievvalodīgos iedzīvotājus ideju par nevardarbīgu pretošanos skolu reformai.
"Valdošie nacionālisti ir panākuši krievu mazākumtautības konsolidācijas sākumu. 1. maija gājienā piedalījās 10 tūkstoši cilvēku, bet "Nemirstīgajā pulkā" 9. maijā – jau 15 tūkstoši, tātad pieauguma potenciāls ir, un tas ir kolosāls. Valdības represīvā reakcija vienmēr panāk protestu kustības plešanos plašumā," – secināja politiķis.
