Savu panākt Nacionālā apvienība pūlas, sekmīgi un konsekventi virzot valdībā lēmumus, ko tās elektorāts sagaida ar aplausiem.
Kolēģi Saeimā apstiprina, ka tagad koalīcijas darbu un dienas kārtību diktē Nacionālā apvienība. Kā tad īsti ne īpaši lielā frakcija to var atļauties? Pavisam vienkārši. Tās pusē ir pūķis, kas nemanāmi piedalās visās Latvijas parlamenta sēdēs un kura smakojošā elpa izplatās pa visu valsti. Šim pūķim vārdā ir Bailes. Bailes, ka tevi sāks uzskatīt par nelojālu. Izskatās, ka pat prezidents, kurš ilgu laiku centās būt patstāvīgs un saglabāt veselo saprātu, ir padevies. Pūķis tik un tā ir stiprāks.
Nu jau arī lielākās (pagaidām) "latviešu" frakcijas – Zaļo un zemnieku savienības – vadītājs Augusts Brigmanis autoritatīvi paziņoja, ka nākamruden koalīcijas kodolu veidos… ZZS un Nacionālā apvienība. Lai arī pavisam nesen vēl klīda baumas par to, ka pragmatiskie zemnieki un piesardzīgie "zaļie" lolo plānus piesaistīt krievvalodīgos vēlētājus.
Par iespējamo aliansi Twitter tīklā publicēti interesanti komentāri. Piemēram, viens no Jaunās Konservatīvās partijas dibinātājiem Jānis Bordāns pavēstīja, ka viņu tas it nemaz neesot pārsteidzis, un šo apvienību jau sen vajadzēja legalizēt de facto.
Lietotājs Māris Siliņš uzrakstīja, ka šī savienība ir tikai komunistu vēlme apvienoties ar komjauniešiem, un šajā pasaulē nav nekā jauna.
Visbeidzot pat prezidents Raimonds Vējonis, kurš vienmēr ir centies būt ja nu ne "nācijas tēvs", tad vismaz demonstrēt politkorektu attieksmi pret mazākumtautībām, izteicies, ka latviešu partijām nevajadzētu sašķelties, jo tas nākšot par labu "Saskaņai". Tas ir, partijai, ko tradicionāli atbalsta krievvalodīgā Latvija. Starp citu, kas tad notiek pretējā pusē? Kur pati partija "Saskaņa" atrodas brīdī, kad valstī notiek procesi, kuri var dramatiski ietekmēt krievu kopienas nākotni un kurai patlaban vairāk nekā jebkad vajadzīgs atbalsts politiskā līmenī? Aū-u-u!
Tīri cilvēciski Vējoni var saprast. Viņam vienmēr var atgādināt aizdomīgo akcentu un to, ka viņa māte (pavisam klusiņām!) ir krieviete.
Tas pats Brigmanis apgalvo, ka prezidenta Raimonda Vējoņa ierosinājums automātiski piešķirt pilsonību nepilsoņu bērniem, kā arī jautājums par mācību valodu skolās ļāvuši "iezīmēties" Nacionālajai apvienībai un "Saskaņai". Nu, ar Nacionālo apvienību bilde ir skaidra. Tā savu viedokli pauž skaļi un nepārprotami. Taču no "Saskaņas" puses nav nākusi pat ne skaņa par skolu vardarbīgo pārvešanu uz latviešu valodu. Partija nav teikusi ne vārda.
Interesanti, ka jau mūsu citētajā Twitter lentā daži apgalvoja, ka ZZS un nacionālistiem nāksies pieņemt kompānijā "Saskaņu", lai nodrošinātu vairākumu Saeimā.
Kolēģis Dmitrijs Jermolajevs par to rakstīja: "Latvijas krievu politika iziet ielās: Ušakovs zaudē iniciatīvu". Šķiet, Dmitrijs uzdod vēlamo par patieso. Nekādi masveida protesti, kādi bija vērojami pirmās skolu reformas laikā 2004. gadā, nav izdevušies. Jaunā paaudze un brīvdienās aizņemtie skolēni savu viedokli neizteica. Kāpēc?
Iespējams, atbilde meklējama cita kolēģa vārdos. Aleksejs Stetjuha rakstīja, ka viņš gribētu pats paust varasiestādēm savu viedokli bez vidutājiem – krievu aktīvistiem. "Vienkārši es vēl neesmu atradis vajadzīgos vārdus. Taču man šķiet: ja man nav iespēju nodzēst ugunsgrēku, diez vai ir vērts apkraut to ar čiekuriem," – atzīst Aleksejs.
Patiešām, rodas iespaids, ka krievu kopiena ir samierinājusies ar krievu skolu latviskošanu. Sak, gribat mūs asimilēt – lūdzu! Paskatīsimies – kurš kuru. Vai latviešu valoda pastāvēs tā agrākajā veidolā, ja tajā sāks runāt simtiem tūkstošu "jauno latviešu"?
Versija, ko pauda Jurijs Aleksejevs liecina, ka krievu jauniešiem Latvijā nav vajadzīga ne latviešu, ne krievu valoda, jo viņi savu tālāko likteni saista ar valstīm, kur šīs valodas nav pieprasītas.
Laikam jau nāksies tam piekrist, taču, manuprāt, problēma slēpjas citviet, pie tam ne jau faktā, ka Latvijā jau sen vairs nesagatavo krievu sākumskolu pedagogus krievu valodā. Starp citu, nesenā pētījuma autori brīnījās, ka Latvijā vēl ir atrodamas krievu skolas, kurās skolotāji ikdienā nerunā latviešu valodā. Tas ir, viņi nav latvieši. Gluži kā prezidents Vējonis.
Problēmu sagādā tas, ka panākumu spārnotā Nacionālā apvienība nevēlas apstāties pie sasniegtā. Nu jau tās līderis Raivis Dzintars ir pastāstījis, ka partija gatavo grozījumus, kas ļaus pakalpojumu un tirdzniecības jomu darbiniekiem nerunāt krieviski. Interesanti ir tas, ka pārdevējs vai frizieris varēs "sadzīves līmenī" identificēt, vai viņa priekšā krievu tautības klients vai tūrists no Krievijas. Kā to saprast? Ja Latvijā dzīvojošs krievs uzkārs kaklā fotoaparātus un uzvilks krekliņu ar Maskavas "Spartaka" simboliku, ar viņu būs ļauts runāt krieviski? Vai tomēr ne?
Taču arī to, protams, krievvalodīgie sagremos. Viņiem ir pietiekami plašs vārdu krājums, lai sarunātos ar pārdevēju vai kurpnieku latviski. Sliktākajā gadījumā viņi var boikotēt vienu veikalu un iet uz citu. Tāpat kā tas pie mums jau notiek ar valsti.
Vai zināt, kāds būs nākamais Nacionālās apvienības solis, kas varētu kļūt par īstu pārbaudi Latvijā dzīvojošajiem krieviem? Tas būs jautājums par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu Pārdaugavā.
Te nu sēdēt malā neizdosies. Nāksies meklēt vajadzīgos vārdus vai vicināt rokas. Atvadām, lidostā. Lieta tāda, ka pēc pieminekļa nojaukšanas, jau itin labi varēs vēstures nodarbībās krievu bērniem iegalvot, ka viņu vectēvi, kuri sadega baismīgā kara ceplī, nav nekādi varoņi, ka viņi esot noziedznieki un varmākas, kuri pasaulei nesuši staļiniskā totalitārisma tumsu. Vai tas mums ir vajadzīgs? Hmmm.
Vēl tikai gribētos piebilst par vārdiem, ar ko gribētos vērsties pie kāda tur augšā vai aprakstīt notikumus Latvijā… Tie, protams, ir. Žēl tikai, ka tie visi ir necenzēti. Tiesa, šķiet, par to jau es nesen rakstīju.
