RĪGA, 27. augusts — Sputnik. NATO stratēģi uzskata, ka, izceļoties militāram konfliktam Eiropā, Krievija var ieņemt tā saucamo Suvalku koridoru starp Kaļiņingradu un Baltkrieviju un tādējādi izolēt Baltijas valstis, raksta spāņu izdevums El Confidencial. Raksta pilnu tekstu publicējis portāls InoSMI.
Suvalku koridors ir aptuveni 100 km gara līdzenuma zona pie Lietuvas un Polijas robežas: pa kreisi atrodas Kaļiņingradas apgabals, Krievijas anklāvs Baltijas jūrā, pa labi — Baltkrievija, Krievijas sabiedrotā. Ja šajā rajonā izcelsies bruņots konflikts, pēc militāro ekspertu domām, Krievija centīsies ieņemt šo koridoru, lai atgrieztu Baltijas valstis.
"Šo apvidu ir viegli ieņemt. Krievijas rīcībā ir liels spēks, kas dislocēts Kaļiņingradā. Un līdz ar Baltkrievijas karaspēku tā varēs to ātri noslēgt," — iepriekš skaidroja Kērtinas universitātes eksperts Krievijas militārajos jautājumos Aleksejs Muravjovs intervijā news.com.au.
Suvalku koridors nosaukts Polijas pilsētas vārdā, kurā mīt aptuveni 70 tūkstoši cilvēku. Netālu no tās šķērsojas Krievijas un NATO armiju sagādes maršruti un nopietnas karadarbības gadījumā apvidus kļūs par vienu no karstajiem punktiem. Jāņem vērā arī ievērojamā Krievijas militārā klātbūtne Baltijskas ostā, Gdaņskas līcī un Kaļiņingradas apgabalā izvērstie raķešu kompleksi "Iskander M". Secinājums ir acīmredzams: ja koridors tiks slēgts, Latvija, Lietuva un Igaunija būs pamestas likteņa varā.
NATO to lieliski saprot. Jau 2015. gada beigās ASV spēku komandieris Eiropā ģenerālleitnants Bens Hodžess pauda bažas par Krievijas bruņoto spēku klātbūtni reģionā.
"Tūkstošiem Krievijas karavīru piedalās mācībās abās Suvalku joslas pusēs, kas patlaban jau rit pilnā spara. Viņiem ir viss nepieciešamais, lai mācības pārvērstos par bruņotu operāciju. Tas mūs satrauc," — atzina ģenerālis.
Savu viedokli viņš pauda pirms pusotra gada. Krievijas karaspēks nav veicis nevienu cīņas operāciju, taču nav arī pametis reģionu. Tas pats ir sakāms arī par NATO. Abas puses regulāri organizē militārās mācības, izvērš un pārvieto karaspēku un bruņojumu uz Eiropas ziemeļrietumu zonu.
Šī gada jūnijā manevru Saber Strike 2017 ietvaros 20 NATO dalībvalstu karavīri organizēja mācības ar mērķi apgūt "Suvalku koridora" aizsardzību.
"No ģeogrāfiskā stāvokļa viedokļa josla ir neaizsargāta. Protams, uzbrukums tai nav neizbēgams, taču… ja to noslēgs, trīs sabiedrotās valstis ziemeļos var izrādīties atgrieztas no pārējās Alianses daļas," — tolaik skaidroja Hodžess.
Savukārt Global Security atzīmēja, "nebūt nav nepieciešams Krievijas spēkiem pilnībā ieņemt Suvalku joslu. Tā vietā pat pārrauta un ne īpaši blīva karaspēku rinda gar joslu kļūs par šķērsli Baltijas valstu sauszemes spēkiem, ja vien NATO vienības nebūs gatavas to saraut, tādējādi saasinot krīzi".
Jūlija sākumā ASV dislocēja Lietuvā raķešu kompleksus Patriot pretgaisa aizsardzības spēku mācību ietvaros. Patlaban Lietuvas valdība pieprasa, lai raķetes paliktu valsts teritorijā. Vašingtona izvērtē iespēju izvērst līdzīgas raķetes arī Igaunijā.
Pēc būtības, patlaban NATO cenšas pārvarēt "Suvalku koridora" neaizsargātību, it īpaši pēc tam, kad korporācija RAND 2016. gadā izstrādāja dažādus karadarbības variantus un secināja, ka kara gadījumā Krievijas spēkiem būs nepieciešamas ne vairāk kā 60 stundas, lai ieņemtu Tallinu un Rīgu.
