RĪGA, 12. marts — Sputnik. Džeims Kerčiks, grāmatas "Eiropas gals. Diktatori, demagogi un gaidāmā obskurantisma ēra" autors, rakstā ASV žurnālam Foreigh Policy aprakstījis fantastisku Eiropas nākotnes scenāriju. Vienā no tā nodaļām aprakstīta NATO atteikšanās aizsargāt Igauniju no Krievijas iebrukuma. Materiālu pilnā apjomā publicējis portāls "InoSMI".
Autors piebildis, ka viņa sacerējums ir izdomāts, taču aicinājis nenoraidīt NATO novājināšanos kā visīstāko antiutopisko fikciju. "Pašreizējai Brexit un Donalda Trampa ērai vajadzētu dod mums mācību: nekad nesaki nekad," – raksta Kerčiks.
Narvas Tautas Republika
Kerčika scenārijs sākas ar militāro parādi Sarkanajā laukumā 2022. gada 9. maijā par godu PSRS uzvaras pār nacistisko Vāciju 77. gadadienai, ko vēro Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Šajā Uzvaras Dienā viņam bija īpašs iemesls lepoties ar savu valsti. Pirms nedēļas Krievijas speciālo uzdevumu vienība – 150 cilvēki – iekļuva Igaunijas teritorijā, skaidro autors Krievijas valsts vadītāja noskaņojumu. Ieņēmuši administratīvo ēku Narvā – pilsētā pie Krievijas robežas, ko lielākoties apdzīvo krievi, viņi uzvilka tās mastā Krievijas karogu un uz vietas pasludināja "Narvas Tautas Republiku", fantazē Kerčiks.
Stundu pēc pilsētas ieņemšanas reaģē Tallina. Pietuvojušies pilsētas robežai, igauņu karavīri paziņoja, ka sāksies uzbrukums, ja Krievijas karavīri neiznāks no ēkas ar paceltām rokām. Taču visiem ir skaidrs, ka tie ir tukši draudi. Dienu pirms iebrukuma Narvas upes austrumu krastā izvietojās Krievijas karaspēka grupējums – 25 tūkstoši cilvēku, 200 tanku un 50 helikopteri.
NATO nekaros Pēterburgas piepilsētas dēļ
Rietumu izlūkdienestus šī operācija pārsteigusi nesagatavotus, turpina Kerčiks savā rakstā. Amerikāņu uzlūkošanas pavadoņiem bija jāfiksē Krievijas karaspēka pārvietošanās gar NATO austrumu robežu. Taču Maskavai izdevies noslēpt savus manevrus, pateicoties piekļuvei Vašingtonas sakaru tīklam Eiropā.
"Laikā, kad Tallina saprata, kas noticis, daži simti igauņu kareivju vairs neko nevarēja iesākt. Turklāt Putinam nebija ne mazākā iemesla uztraukumam, jo 2019. gadā Donalds Tramps pavēlēja izvest no Igaunijas visus amerikāņu karavīrus, norādot, ka NATO dalībvalstu pienākums ir maksāt ASV par aizsardzību," – raksta Kerčiks savā scenārijā.
2016. gada Republikāņu partijas kongresā, kas izvirzīja Trampa kandidatūru prezidenta vēlēšanām, bijušais Pārstāvju palātas spīķeris Ņūts Gingričs pamatoja agrākos Trampa izteikumus par NATO dibināšanas līguma 5. panta (uzbrukums vienam alianses loceklim pielīdzināms uzbrukumam visiem) pielietošanu. Jautājumā par Igauniju viņš atzīmēja: "Neesmu pārliecināts, ka gribētu riskēt ar kodolkaru kaut kādas vietas dēļ Sanktpēterburgas apkaimē."
Tukši solījumi
Tallinai nav iespēju saviem spēkiem atvairīt uzbrukumu, tāpēc valsts vērsusies pie saviem sabiedrotajiem, turpina žurnālists. Ziemeļatlantijas alianses štābā Briselē sasaukta NATO Padomes sēde. Igaunijas pārstāvis paziņojis, ka Krievijas darbības vērtējamas kā agresija, tāpēc alianses pienākums ir rīkoties saskaņā ar tās Statūtu 5. pantu. Lūk, tas ir pats galvenais – Kerčiks gatavo lasītājus galvenajai intrigai – balsošanai par 5. panta pielietošanu.
Lai arī rietumvalstu līderi ilgus gadus ir teikuši nebeidzamas runas par NATO robežu neaizskaramību, tie bijuši tikai tukši solījumi. Pie tam prezidents Tramps neredzēja, kāda jēga dislocēt amerikāņu armiju priekšējās rindās, un līdz 2019. gadam ASV noslēdza pakāpenisko evakuāciju. Bez ASV karaspēka Eiropā NATO zaudēja savu nozīmi, teikts fantastiskajā scenārijā.
Pēc dažām īsām un rūpīgi izvērtētām delegātu runām NATO ģenerālsekretārs lūdza balsot par 5. panta pielietošanu. Tās pretinieki uzvarēja ar 21 balsi pret 4 – Igaunijas pusē nostājās tikai Baltijas valstis un Polija.
Scenārija autors piebilst, ka pats neuzskata tādu notikumu gaitu par iespējamu, jo tās būtu "īstas šausmas". "NATO sabrukumam un ES sairšanai būtu baismīgas sekas ne tikai no Eiropas, bet arī no Amerikas un visas pasaules viedokļa.
Taču ASV jaunā administrācija Vašingtonā vēlas pēc iespējas attālināties no darīšanām Eiropā, tāpēc risks, ka kontinents varētu noiet no mierīgas attīstības sliedēm, patlaban ir ļoti liels," – teikts autora pēcvārdā.
Kopš Krievijas un rietumvalstu attiecības pasliktinājās sakarā ar notikumiem Ukrainā un Krimas atkalpievienošanās Krievijai, dažnedažādus Krievijas un NATO iespējamā kara scenārijus ne vienu reizi vien izskatījuši ne tikai žurnālisti, bet arī rietumvalstu eksperti, un ASV kongresmeņi kopā ar igauņu politiķiem pat izspēlēja Baltijas aizsardzību no Maskavas.
Aizvadītajā gadā pētniecības centra Rand Corporation analītiķi modelēja hipotētisko Krievijas uzbrukumu Baltijas valstīm un nonāca pie slēdziena, ka Krievija pārspētu NATO no bruņoto spēku skaita, ieroču darbības diapazona un spēka viedokļa. Turklāt ASV un to sabiedrotie nespētu pietiekami ātri reaģēt šādā situācijā, ņemot vērā kopējās problēmas ar infrastruktūru – loģistiku, komandēšanas iespējām un grūtībām citos jautājumos.