RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. ASV Pētījumu centrs RAND konkretizējis savas prognozes par laiku, kas varētu ievajadzēties Krievijas karaspēkam, lai ieņemtu Baltijas valstis. Iepriekš analītiķi ziņoja, ka Maskava varētu ieņemt Rīgu 60 stundu laikā, taču jaunie dati liecina, ka Krievijas karavīri Latvijas galvaspilsētā varētu ienākt jau pēc 36 stundām, raksta britu izdevums The Independent.
Katastrofa NATO
Amerikāņu pētnieki izmantoja modelēšanas metodi, lai aplēstu iespējamos scenārijus, kuru situācijā Krievija varētu papūlēties ieņemt Latvijas vai Igaunijas, vai pat abu valstu galvaspilsētas.
"Atklāti sakot, rezultāts ir katastrofisks no NATO viedokļa," – teikts ziņojumā.
Analītiķi konstatēja, ka Baltijas valstīs izvietotie NATO spēki skaitliski ir tik nesalīdzināmi ar Krievijas karavīru skaitu, ka viņi drīzāk "mudina uzsākt satriecošu karu, nevis aizkavē to," raksta The Independent.
Baltijas valstīs Krievija pārspēj NATO gan karavīru skaita, gan smagā bruņojuma daudzuma ziņā, tāpēc aprēķini liecina, ka Krievija varēs ieņemt Rīgu un Tallinu jau 36 stundu laikā pēc hipotētiskās kara operācijas sākuma, uzskata RAND.
"Šādos apstākļos NATO nevar sekmīgi aizsargāt savu visvieglāk ievainojamo sabiedroto teritorijas," – uzsvērts ziņojumā.
Ko darīt?
Pie tam RAND analītiķi pieļāva, ka tādos apstākļos NATO rīcībā būs tikai trīs reaģēšanas paņēmieni: pasludināt liela mēroga kontruzbrukumu un atkarot pilsētas ilgstoša konflikta rezultātā; atklāti piedraudēt Maskavai un papūlēties piespiest Krieviju izvest karaspēku; vai vienkārši samierināties ar tamlīdzīgu notikumu attīstības variantu īsa vai vidēja termiņa perspektīvā.
Pirmie divi varianti var ātri izprovocēt kodolkonfliktu, otrais – novest pie jauna aukstā kara, atzīmē raksta autors.
NATO vadība un Baltijas valstu politiķi ne vienu reizi vien ir informējuši, ka Krievijas ārpolitikā esot jūtama agresija. Šomēnes Latvijas, Lietuvas un Igaunijas bruņoto spēku pārstāvji pauda bažas par Krievijas un Baltkrievijas kopīgajiem militārajiem treniņiem, kas notika netālu no Baltijas robežām. Satraukumu radīja arī raķešu sistēmu "Iskander" dislokācija Kaļiņingradas apgabalā.
Krievijas ĀM jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka Maskava nav plānojusi, neplāno un nevēlas arī nākotnē uzsākt agresīvas darbības pret saviem kaimiņiem un citām pasaules valstīm.
