Parādījusies informācija par to, cik intensīva bija pret Krievijas vērstās propagandas kampaņa dažādu valstu medijos 2016. gadā.
Tāds rādītājs kā agresivitātes indekss (AI) — Krievijai un tās valdības darbībām veltīto negatīvo materiālu skaits attiecībā pret neitrāliem rakstiem — Latvijā sasniedza 5,0. Pēc šī rādītāja Latvija dala pirmo un otro vietu ar kaimiņieni Igauniju, kurai aptuveni ir tāds pats agresivitātes indekss. Faktiski tas nozīmē, ka šīs divas Baltijas valstis ved propagandas karu pret Krieviju. Par kara sākumu eksperti uzskata agresivitātes indeksu no pieciem punktiem.
Patiesībā pat Ukrainā AI ir ievērojami zemāks — 3,85. Aptuveni tikpat liels šis rādītājs ir Lietuvā (3,4). Apskatīsim citu reģiona valstu radītājus: Polija — 1,8, Vācija — 2,1, Zviedrija — 2,5, Dānija — 1,9, Norvēģija — 1,0. Antikrieviskā spiediena anomālija Latvijas medijos ir acīmredzama.
Interesanti fakti atklājās, izpētot agresivitātes indeksa izmaiņas dinamiku vairāku gadu laikā Latvijā un pie tās kaimiņiem. Šeit jāņem vērā ģeopolitiskie faktori. Piemēram, 2013. gadā NATO kūtri piedalījās cīņā ar talibiem Afganistānā. Krievija principā atbalstīja šo koalīcijas operāciju terorisma apkarošanas kontekstā. Tāpēc šajā gadā agresivitātes indekss "Baltijas trijnieka" presē bija sekojošs: Latvija — 0,4, Lietuva — 0,35, Igaunija — 0,2. Tas liecina to, ka Baltijā nebija vērojama antikrieviskā noskaņojuma kurināšana iedzīvotāju vidū. Tādi paši rādītāji bija raksturīgi Venecuēlas, Somijas, Indijas, Ēģiptes medijiem.
Tālāk kļūst vēl interesantāk: atbildot uz Krimas atgūšanu un notikumiem Ukrainā, pret Krieviju sākās īsts pasaules informācijas karš. Pašā tā karstumā 2014. gadā Latvijā un Igaunijā AI pieauga līdz 1,0. Ņemot vērā "grandu" histēriju (piemēram, Vācijā šis rādītājs sasniedza 7,5; ASV — 6,3), var uzskatīt, ka Rīga un Tallina uz situāciju reaģēja mierīgi, pat neitrāli.
2015. gadā NATO vadībai ienāca prātā doma reanimēt aliansi, aizbildinoties ar Krievijas iespējamo agresiju pret "nevarīgajām" Baltijas valstīm. Citu variantu pie rokas nebija. NATO priekšnieki pavēlēja demonizēt Krievijas Federāciju. Te nu parādījās, ja tā drīkst izteikties, Baltijas flanga vārdā nosauktais Ziemeļatlantijas propagans koris, kurā vienā balsī dzied Latvija, Lietuva un Igaunija. Tām piebalso arī neitrālā Zviedrija. Polija, starp citu, "velk" pati savu nacionālo partiju, taču tā jau ir atsevišķas sarunas tēma.
Latvijas un Igaunijas agresivitātes indeksa dreifs gadu gaitā ideāli sakrita. Visās NATO valstīs pēc Ukrainas krīzes agresivitāte kritās, toties abās šajās valstīs 2014., 2015. un 2016. gadā tā zēla un plauka: Igaunija: 1,0 — 3,8 — 5,1; Latvija: 1,0 — 4,2 — 5,0.
Taču šeit precizēsim. Tiem, kuri nodarbojas ar politisko mediju analīzi, Krievijai naidīgie materiāli Latvijas medijos ir absolūti vienaldzīgi. Nekādus niknus pārmetumus par rusofobijas lavīnu neviens neizmet.
Sāksim ar to, ka masveida Krievijas patērētāju — televīzijas skatītāju un lasītāju, interneta lietotāju Latvijas mediji neinteresē saprotamu iemeslu dēļ. Viss, kas tur rakstīts, ir domāts tikai vietējiem iedzīvotājiem.
Augstākminētais "antikrieviskā noskaņojuma" indeksu dreifs uzskatāmi liecina, ka žurnālistu attieksme pret jebkuru valsti ir elastīga lieta. Nedraudzības līmeni nosaka nacionālie politiķi atbilstoši drošības interesēm. Žurnālisti ņem to vērā un sāk "raidīt".
Piemēram, veidot sabiedrības viedokli tā, lai latvieši vai igauņi būtu pārliecināti par divām lietām: a) Krievija drīz uzbruks vai palīdzēs ar munīciju mītiskiem "latgaļu separātistiem" un b) no visām šīm briesmām var glābt tikai "NATO rotācijas bataljonu" izvietošana.
Par to, ka tas tiek darīts pavisam citu ģeopolitisko apsvērumu dēļ, kuros Latvijas nevarīgumam un Krievijas spēkam nav nekādas nozīmes, mēs nerunāsim. Ātri kļūst skaidrs, ka militārā ziņā bataljons nevienu neglābs, tāpēc sākas jauns propagandas vilnis: Krievija, jezuītiski izmantojot "medus lamatas", ar "nepilsoņu" vai "krievvalodīgo" sieviešu palīdzību taisās provocēt seksuālos konfliktus un diskreditēt NATO karavīrus. Tāpēc gandrīz visu spēcīgo Kanādas bataljonu, kas apmetīsies "dzintara jūras" krastos, veidos sievietes. Patiešām, īsti stratēģi!
Te skaidri iezīmējas domstarpības starp ASV politiķiem un NATO vadītājiem, kuri aizstāv savu finansējumu un ietekmi. 22. martā ASV Kongresa Pārstāvju palātā notika ļoti interesantas debates par tematu "ASV politika Baltijas valstīs". Uzstājās uzticami eksperti — gan "vanagi", gan "baloži".
Slavenākais "vanags" P. Globs, The Institute of World Politics profesors, savā "šausmu runā" klāstīja par Vladimira Putina vēlmi graut Latvijas suverenitāti bez tiešas iejaukšanās. Manuprāt, mērķis ir smieklīgs: nomelnot ASV, demonstrējot (satricinot režīmu), cik "kaitīga" ir Baltijas valstu orientācija uz Savienotajām Valstīm. Ievērojamais zinātnieks ieteici izpildvarai (ak, kāda frāze!) tikai "veicināt straujāku krievvalodīgo iedzīvotāju integrāciju Baltijas tautās".
Tāpat Latvijas un citu "Baltijas trijnieka" valstu varām jāpadara maksimāli caursskatama ekonomika un valsts aparāts (šis eifēmisms nozīmē nepieciešamību uzsākt cīņu ar korupciju un melno lobismu). Bet labākais veids, kā atrisināt problēmas reģionā, ir veicināt dialogu Baltija — Krievija līnijā. Tiesa, profesors nenoturējās un runas beigās salīdzināja Putinu ar Hitleru. Taču šodien tāda tendence manāma visā Baltijā.
"Balodis" M. Rožanskis (Woodrow Wilson Center) izcēla trīs Maskavas mērķus Baltijā: nepieļaut NATO klātbūtnes nostiprināšanu reģionā, aizsargāt krievvalodīgos iedzīvotājus, novilkt stabilu demarkācijas līniju. Tomēr Maskavas tiešā iejaukšanās, pēkšņi paziņo autoritatīvais eksperts, proti "Krima 2.0", iespējama tikai tālu prom — Eirāzijas plašumos. Baltija taču, viņaprāt, kalpo par tādu "vēstījumu visām bijušām padomju valstīm, ka nav vērts tuvināties Rietumiem".
Par svarīgu pamatu uztraukumam var uzskatīt krievvalodīgo iedzīvotāju ievērojamo skaitu Baltijā. Krievvalodīgie izmanto Krievijas medijus, t.i. tie varētu kļūt par "Kremļa propagandas" mērķauditoriju. Tomēr vēlāk eksperts atmet šo satraukumu, jo starp lojalitāti vēsturiskajai dzimtenei (Krievijai) un labklājību ES Baltijas iedzīvotāji mēdz izvēlēties otro.
Tālāk zinātnieks pieminēja galīgi neiedomājamas lietas. Sak, lielākais Baltijas valstu (it īpaši Latvijas) risks esot iekšējie nemieri krievvalodīgo iedzīvotāju apspiešanas dēļ no vietējo varasiestāžu puses, ko varētu izmantot Krievija. Ārstēšanas metode — plašāk raidīt reģionā amerikāņu medijus krievu valodā, lai līdzsvarotu "Maskavas balsi".
Citi eksperti no dažādām nometnēm vienprātīgi atzīmēja, ka militārais konflikts Baltijā nav iespējams, jo šobrīd tas nav izdevīgs Kremlim un "Putina režīmam", kuram šodien daudz svarīgākas ir iekšpolitiskās prioritātes. Tāpēc runas par Krievijas agresivitāti ir viens vienīgs mīts.
Tātad patlaban attiecībā uz antikrieviskā noskaņojuma kurināšanu Latvijā pastāv zināma atšķirība starp reālās situācijas izpratni un NATO entuziasmu.
Starp citu, Latvijas galvenā propagandas rupora — Latvijas Avīzes — agresivitātes indekss ir 26. Tātad uz vienu neitrālu publikāciju par Krieviju 2016. gadā bija 26 negatīvas (!). Otro vietu ieņem IR, tās agresivitātes indekss arī ir augsts — 22. Solīdāk izskatās Diena un Neatkarīgā Rīta Avīze. Tām AI līmenis ir 2,5. Diezgan augsts, bet ciešams. Bet biznesa laikrakstam Dienas Bizness šis rādītājs ir 0,5. Lūk, tādi konkrētie cipari.
