19. aprīlis ir mana dzimšanas diena, un dāvanas vienmēr ir patīkamas. Vēl jo vairāk dāvanas no mājām, no tuvajiem un mīļajiem. Tāpēc Drošības policijas sagatavotais pārsteigums bija īsti vietā – Dzimtene apliecināja, ka nav mani aizmirsusi.
Tā kā savu uzvārdu drošības dienesta ziņojumos redzu pirmo reizi, neesmu drošs par to, kāda reakcija te būtu vietā, taču pagaidām esmu nolēmis, ka tas ir patīkams notikums. Latvija ir demokrātiska valsts, tātad no tās specdienestiem sagaidāmi tikai taisnīgi pasākumi. Pie tam tas, ka es, pēc Drošības policijas ziņām, vadu Sputnik Latvija redakciju un strādāju Maskavā, ir vistīrākā patiesība.
Patīkami ir tas, ka Sputnik Latvija darbību Drošības policija drīzāk apraksta ar komplimentiem un neuzskata par valsts ienaidniekiem. Skaidrs – nav jau par ko, taču, šķiet, tāpēc jau specdienesti ir, lai saskatītu ienaidnieku katrā stūrītī.
Protams, noblesse oblige, un ziņojuma autori centīgi veido sazvērestības un briesmu atmosfēru, saglabājot spriedzi lasītāju vidū, taču redzams, ka tādējādi vienkārši tiek ievēroti žanra likumi.
Jā, noteikta lasītāju kategorija varētu izbīties no DP slēdzieniem par to, ka ar Sputnik palīdzību Krievija stāsta Latvijas iedzīvotājiem par savu viedokli un aizstāv savas ģeopolitiskās intereses. Taču tas ir loģiski – tāpēc jau aģentūra izveidojās, tāpēc tiek piešķirti līdzekļi no Krievijas budžeta. Krievija var atļauties atklāti un tieši pastāstīt jebkuras valsts iedzīvotājiem viņu dzimtajā valodā par to, kā tā vērtē konkrētus notikumus. Drošības policija to ir apstiprinājusi, un paldies tai par komplimentu.
Ar to vien Sputnik Latvija veltītie DP komplimenti nebeidzas. Ziņojumā iezīmēta svarīga Latvijas informācijas telpas problēma – krievvalodīgajiem pievērstas uzmanības deficīts. Tas ir, vietējie mediji pūlas viņus uzrunāt, taču, iespējams, nelieto pareizo intonāciju, runā pārāk pamācoši vai pat pazemojoši, taču iedzīvotāji joprojām uzklausa balsis no Krievijas.
Ziņojumā teikts, ka Sputnik Latvija ceļā uz Latvijas iedzīvotāju sirdīm "izmantoja cilvēkstāstus un sadzīviskas, kultūrjomas tematos balstītas ziņas" centienos "konstruēt savu saturu iespējami pietuvināti ierindas Latvijas sabiedrības pārstāvja interesēm, dzīvesveidam un vajadzībām". Un, pats galvenais Drošības policija secina, ka varasiestādēm jāpievērš uzmanība vietējiem medijiem, jāpiešķir resursi darbam ar krievvalodīgajiem, radot saturu, kas viņus ieinteresēs, novērsīs viņus no Krievijas telekanāliem, portāliem un radiostacijām nevis ar aizliegumiem, bet gan ar pašu ražotu alternatīvu.
Ja, pateicoties Sputnik Latvija, valdība beidzot īstenos sen solīto koncepciju par raidījumiem krievu valodā, pie tam vēl, kā iepriekš teikts, pielāgosies "ierindas Latvijas sabiedrības pārstāvja interesēm, dzīvesveidam un vajadzībām", es, kā galvenais redaktors nepacietīgi meklēšu savu uzvārdu nākamajā Drošības policijas pārskatā un lepošos, ja tas joprojām atradīsies vecajā vietā.
Bet tagad, dārgie lasītāji, piedodiet, taču es vēlos uzrunāt nevis jūs visus, bet gan mūsu uzticamāko un vērīgāko auditoriju – Drošības policijas analītiķus. Viņi paši atzīst, ka rūpīgi pēta katru publikāciju, tāpēc ceru, ka arī šī nepaslīdēs garām.
Godājamie specdienestu pārstāvji, pastāstiet atbildīgiem Latvijas varasvīriem, ka ar Sputnik cīnīties nav nozīmes. To jūs arī paši labi apzināties. Taču jūs vēlaties, lai ziņas par Latviju būtu objektīvas un daudzpusīgas. Nekas daudz nav vajadzīgs. Ja Latvijas valdība vēlas, lai to dzirdētu un saprastu pareizi, vajag vismaz sarunāties. Vajadzīgs dialogs, vai saprotat?
Dialoga nebūs, kamēr jūs atslēdzat mūs no LETA ziņu lentas, atsakāties sniegt intervijas un komentārus, izsniegt akreditācijas. Iemācieties pastāstīt par savu viedokli šajos sarežģītajos apstākļos. Jūs taču lasāt mūsu rakstus un zināt, ka neviens vārds netiks sagrozīts vai izrauts no konteksta. No kā tad būtu jābaidās, kāpēc jāatsakās no iespējas pastāstīt savu viedokli ne tikai Latvijā, bet arī Krievijā? Vislabāk jau būtu vienkārši ņemt un piereģistrēt Sputnik kā plašsaziņas līdzekli.
Jūs taču zināt, ka esmu savas valsts patriots, ka mans prezidents ir Vējonis, nevis Putins, ka neviens kompānijas vadībā neliek man uzskatīt, ka Krima pieder Krievijai, ka Eiropas Savienība ir vāja, ka NATO ir viltīga, bet Latvija – neveiksminiece. Taču mani uzskati mainās nevis Kremļa ietekmē, bet gan pēc katra Latvijas politiķu un ierēdņu jauna neapdomīga soļa, kā rezultātā kļūst sliktāks valsts imidžs. Lieta tāda, ka no ārpuses tas vienmēr ir labāk redzams.
