RĪGA, 19. aprīlis – Sputnik. Telekanāla RT un starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija Segodņa" galvenā redaktore Margarita Simoņana savā intervijā Sputnik pārstāvniecībām Baltijā pastāstīja, kāpēc šo valstu varas iestādes baidās no citādas domāšanas, un kas atbalsta nepamatotas Latvijas bailes no Krievijas.
- Sputnik Latvija darbs izraisa varas iestādēm aktīvu nepatiku. Tas ir tāpēc, ka mēs sniedzam savādāku lietu un notikumu redzējumu, kā arī tādēļ, ka mēs esam Krievijas mediji. Kādēļ pie mums baidās no visa, kas saistīts ar Krieviju?
— Baltijas valstis moka fantoma sāpes. Viņiem tik liekas: "Ak, tūlīt Krievija mūs aizvilks atpakaļ uz Padomju Savienību zvērestu dod uz Sarkanā Laukuma." Ne ar ko citu nav iespējams izskaidrot, kāpēc Krievija izraisa tādas bailes, it sevišķi Latvijā. Valstī, kur ir tik daudz savu krievvalodīgo pilsoņu, kurp visus šos gadu desmitus Krievijas iedzīvotāji brauc atpūsties, apmeklēt festivālus un konkursus…
Es pati pāris gadus atpakaļ biju Jūrmalā, kur satiku daudzus savus draugus un paziņas no Maskavas: žurnālistus, televīzijas raidījumu vadītājus, dziedātājus, aktrises, šovmeņus, biznesmeņus. Visi šie cilvēki brauciena laikā iztērē veselu kaudzi naudas, lieto taksometrus, viesnīcas, restorānus. Vēl arī nekustamos īpašumus pērk. Iznāk, ka viņi apmaksā vietējo iedzīvotāju ienākumus: būvniekiem, arhitektiem, ierēdņiem…
Krievi tērē tur veselu lērumu naudas, neko neprasot pretī. Neviens taču neaizvelk līdzi maisu ar gabalu Latvijas.
Krievu ļaudis taču nebrauc demolēt un spridzināt, brauc tikai turīgi, mierīgi cilvēki, kuri daudz nedzer, bet ja dzer, tad tikai dārgu vīnu. Un pieklājīgi uzvedas. Neesmu dzirdējusi, ka esot bijušas kādas pretenzijas pret krievu tūristu uzvedību. Ja tam būtu masveida raksturs, mēs par to noteikti zinātu.
Iespējams, to iemesls ir propaganda vietējos medijos, skolās un augstskolās, kad cilvēkus biedē ar pagātnes notikumiem, stāstot par to daudz baisāk, nekā tas tiešām bija. Varbūt tādēļ. Grūti spriest. Es ar nepacietību gaidu, kad tas viss beigsies, jo tas ir gan smieklīgi, gan bēdīgi.
- Kam jānotiek, lai Latvijas un Krievijas attiecības normalizējas?
— Es domāju, ka tas ir atkarīgs no Krievijas attiecībām ar – negribu nevienu apainot – vairāk svarīgām pasaules lielvalstīm. Latvija ir vējrādis, kurš pagriežas uz to pusi, kur vējš pūš. Caurvējš no šīs vētras nevar neskart jūsu valsti. No Krievijas maz kas atkarīgs abpusējās attiecībās, jo Krievija nedara neko tādu, kas varētu iebiedēt Latviju. Neko. Latvijai neviens neuzbrūk. Godīgi sakot, neviens par Latviju nedomā.
- Kad ASV vaino Russia Today un Sputnik propagandā, tad vismaz cenšas to argumentēt: izmeklē nesaskaņas, piedava kaut kādus savus argumentus. Pie mums, Latvijā, pat necenšas pateikt, ka mēs esam kaut kur nogrēkojušies ar faktiem, vienkārši tiek paziņots, ka mūsu darbs ir pretrunā "ar Latvijas augstajām morālajām vērtībām".
Savukārt, galvenie mediji, protams, bliež no visiem ieročiem bez jebkādiem pierādījumiem. Palasiet janvārī publicēto apkopoto amerikāņu specdienestu ziņojumu par Russia Today un Sputnik. Tas tak ir trakomājas murgs. Viss saputrots, pārspīlēts. Ja valsts pieņem lēmumus, balstoties uz šādiem izlūkdienestiem, tajā būtu jābūt bail dzīvot.
- Mūsu vietējie žurnālisti, Latvijas pilsoņi, veicot savu darbu, pastāvīgi saskaras ar šķēršļiem. Nav iespējams saņemt akreditāciju oficiāliem valsts nozīmes pasākumiem, saņemt ierēdņu komentārus. Tai pat laikā šeit, Maskavā, es satieku žurnālistus no daudzām pasaules valstīm, un viņi visi ir akreditēti Krievijas ĀM, brīvi apmeklē oficiālus brīfingus un dodas uz valdības preses centriem.
— Nesen ASV parādījās likumprojekts par to, ka FIB ir jāpārbauda RT America darbība. ĀM spīkere Marija Zaharova un "Roskomnadzor" jau paziņoja, ka, ja tas tiks izdarīts, Krievija spers atbildes soli. Tieši tā ir jārīkojas.
Ārvalstu žurnālistiem ir jājūt tik pat liels spiediens, ko izjūtam mēs Baltijas valstīs. Ne jau mēs iesākām to visu pretošanos. Pie mums visi mierīgi strādā, jo mēs ne no viena nebaidāmies. Mēs esam pārliecināti, ka mums ir stabila, normāla valsts un neviens latviešu žurnālists mums to nesabojās. Lūdzu, brauciet un strādājiet.
Bailes lepnuma vietā
Uz Sputnik Igaunija žurnālista jautājumu par alternatīvo uzskatu izdevumu boikotēšanu, Simoņana atbildēja, ka šādai praksei nav nekāda sakara ar žurnālistiku.
"Acīmredzot tas ir saistīts arī ar to, ka visu šo 25 gadu laikā Igaunijai nav bijis skaļu personīgo sasniegumu, lepnums par kuriem varētu apspiest pagātnes bailes. Ja nav ar ko īpaši lepoties, tad iedzīvotāji sāk dzīvot bailēs un kultivēt to," — uzskata viņa.
Pēc Simoņanas vārdiem, "nobijusies no jaunās balss Eiropa tagad dara visu, lai pateiktu, ka tā balss nav leģitīma, tie nav žurnālisti, tā nav informācija, tā ir propaganda, tas ir feiks."
"Taču mēs ar jums zinām, ka viņi melo. Mēs taču saprotam, ka, cīnoties ar mums, viņi necīnās ar propagandu, bet gan ar citādu domāšanu, jo viņi ir negodīgi, un nobijušies cilvēki, kuri netic nekādai brīvībai, bet gan tikai savam mieram. Ja viņi saprot, ka kaut kāda informācija var patraucēt viņu mieram, viņi cīnīsies ar to tā, kā to dara jebkurš totalitārs režīms. Tā, kā tas notiek jebkurā diktatūrā. Tam nav sakara ne ar kādu demokrātiju, ne ar vārda brīvību," — piebilda viņa.
Disidentu mediji
Atbildot uz Sputnik Lietuva jautājumu par situāciju šajā valstī, Simoņana paziņoja, ka "pēdējo gadu laikā Lietuvas sabiedrībā sakrājušās nopietnās problēmas, jāapspriež tieši, par tām ir jārunā atklāti”, taču tai pašā laikā "uz Rietumiem noskaņotie mediji, lai vai cik to neparādītos: desmit vai simts, šīs problēmas tie nepamana".
— Lietuvieši nav marionetes, viņi labi saprot, ka pasaules aina ir daudz plašāka, nekā to cenšas pasniegt vietējie "Eiropas kārtas" mediji. Cilvēki izdarīs savu izvēli, — pārliecināta Simoņana. Kas attiecas uz Sputnik Lietuva stāvokli, tad tas turpinās būt par disidentu medijiem līdz tam brīdim, kamēr valsts "dzīvo pēc totalitāriem likumiem".
"Sputnik tieši tam arī pretojas — despotiskai dzīves pieejai, neiecietībai pret citādu domāšanu, kura iemiesojums mēs esam vietējās varas acīs," — noslēgumā teica Simoņana.
