RĪGA, 20. februāris — Sputnik. Kremlim nekas nav zināms ne par kādu plānu, ko izstrādājis Ukrainas deputāts Andrejs Artemenko, un kas, pēc viņa vārdiem, iepriekš atbalstīts Vašingtonā un Maskavā.
"Nē", — teica RIA Novosti Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, atbildot uz jautājumu, vai Kremlis ir saņēmis informāciju par šo plānu.
Ukraiņu deputāts Andrejs Artemenko pastāstījis ukraiņu portālam "Strana" par plānu izbeigt karu Ukrainā, ko viņš nodevis ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijai.
"Ukrainas un Krievijas miera izlīguma plānu" un tam sekojošu sankciju atcelšanu Ukrainas Augstākās Radas Radikālās partijas frakcijas deputāts Andrejs Artemenko iesniedzis Trampa padomniekam nacionālās drošības jautājumos Maiklam Flinnam nedēļu pirms viņa demisijas.
Februāra sākumā ASV prezidenta Donalda Trampa padomnieks nacionālās aizsardzības jautājumos Maikls Flinns atstājis savu amatu, vēlāk Baltais nams apstiprinājis šo informāciju. Flinns atzinis, ka nav iesniedzis Baltajam namam visu informāciju par kontaktiem ar Krievijas vēstnieku Vašingtonā Sergeju Kisļaku. Laikraksts Washington Post, neskatoties uz atmaskojumiem no Donalda Trampa komandas pārstāvju puses, paziņoja, ka Maikls Flinns esot pārrunājis pret Krieviju vērstās sankcijas ar Krievijas vēstnieku ASV Kisļaku 2016. gada decembrī. Atsaucoties uz "pašreizējām un bijušajām ASV amatpersonām", laikraksts norāda, ka pārrunas "devušas Kremlim nelikumīgu signālu par to, ka Maskava var cerēt uz sankciju atvieglošanu, ko iepriekšējā prezidenta Obamas administrācija ieviesusi pret KF sakarā ar nepierādītiem hakeru uzbrukumiem ASV prezidenta vēlēšanām 2016. gadā". Flinns vispirms noliedzis, ka viņš pārrunājis sankcijas ar Kisļaku, taču pēc tam ar sava oficiālā pārstāvja starpniecību paskaidrojis, ka " nevar viennozīmīgi apgalvot, ka šis jautājums nav izskatīts, lai arī viņš neatceras, ka sarunā būtu apspriestas sankcijas."
Plāna sagatavošanā un nodošanā Baltajam namam piedalījies Trampa advokāts Maikls Koens un ASV prezidenta bijušais padomnieks Fēlikss Saters, vēsta laikraksts The New York Times.
"Daudzi nosauks mani par Krievijas aģentu, amerikāņu aģentu, CIP aģentu. Bet kā atrast risinājumu mūsu valstīm, ja mēs nesarunāsimies?" — teica Artemenko.
Tiek atzīmēts, ka mapi ar "Artemenko plānu" Koens atstājis Flinna kabinetā februāra sākumā, taču viņš nav paspējis to izskatīt, jo bijis spiests atkāpties no amata.
Preses izdevums informē, ka Koens un Seters nav apsprieduši Artemenko ierosinājumus ar Trampu.
"Tagad Koens un Artemenko cer, ka jaunais padomnieks nacionālās drošības jautājumos izskatīs šos priekšlikumus," — raksta izdevums.
Krima un 72 stundas ilgs koridors Donbasā
Saskaņā ar plānu tiek piedāvāts izvest Krievijas karaspēku no Ukrainas austrumu teritorijas, bet Krimas likteni ukraiņi izlems referendumā. Tiek izskatīta arī iespēja Krimas nodošana nomā uz 50 vai 100 gadiem.
"Tiek rīkots Ukrainas referendums, kurā piedāvāts sekojošs plāns — Krimu izīrēt Krievijai ilgākam laika periodam — uz 30-50 gadiem. Pēc šī termiņa izbeigšanās Krimā tiks rīkots starptautisko institūciju kontrolēts referendums, kurā izlems jautājumu par galīgo pussalas piederību," — aprakstījis Artemenko plāna būtību.
"Donbass atgriežas Ukrainas sastāvā, visiem tiek piemērota amnestija, izņemot tos, kuri izdarījuši sevišķi smagus noziegumus. Robeža tiek nodota Ukrainai. Bet pirms tam tiem, kuri negribēs dzīvot Ukrainā, tiks piedāvāts 72 stundas ilgs koridors. Tad notiek Ukrainas referendums jautājumā, vai Donbasam jāpiešķir īpašs statuss. Atkarībā no rezultāta tiks pieņemts lēmums. Pēc tam tiek izveidots Donbasa atdzimšanas fonds. Tam ziedo dažādas valstis. No Krievijas šajā fondā tiks iekļauti maksājumi par Krimas nomu. Pēc šī plāna realizācijas soda sankcijas no Krievijas tiks noņemtas un atjaunosies valsts attiecības ar rietumvalstīm," — pastāstīja Ukrainas deputāts.
Pēc viņa teiktā, šis ir "kompromisa piedāvājums ", ko būtu iespējams apspriest. Turklāt plāns paredz, ka Ukraina oficiāli iegūst neitrālas valsts statusu, netiks pieļauta tās iestāšanās kādā pārvalstiskā organizācijā — nedz NATO vai ES, nedz arī Muitas savienībā.
"Ukraina kļūst par Austrumeiropas Šveici — neitrālu, mierīgu, plaukstošu valsti, kas draudzējās ar visiem saviem kaimiņiem," — paziņojis Artemenko.
Plāns arī paredz atteikties no Minskas protokoliem, kas, pēc deputāta domām, pašlaik "jau ir miruši".
"Jāatgriežas pie Budapeštas memoranda, kas nodrošināja mūsu robežu neaizskaramību. Pie tā jāatgriežas trīsvirzienu formātā — ASV-Krievija-Ukraina. Tiks izveidota speciāla grupa no triju valstu parlamentu pārstāvjiem, kas izstrādās visus nepieciešamos lēmumus un nonāks pie kompromisa," — viņš teica laikrakstam.
Kā sarunu platformu viņš piedāvājis Ženēvu vai Kazahstānu, jo (Kazahstānas prezidentam Nursultanam — red.) Nazarbajevam "jau ir ļoti veiksmīga Krievijas un Turcijas izlīguma pieredze pēc incidenta ar notriekto lidmašīnu".
"Varbūt viņš palīdzēs vienoties arī mūsu konfliktā," — uzsvēra Artemenko.
Kompromāts pret Porošenko
Pēc NYT datiem, Artemenko arī nodevis dokumentus, kas pierāda Ukrainas prezidenta Petro Porošenko korupcijas faktus.
"Tie ir maksājuma uzdevumi, kas attiecas uz Nacionālo banku, uz aizsardzību, uz Porošenko un viņa draugiem piederošām ārzonas kompānijām. Vairāki no tiem attiecas uz ASV jurisdikciju, un varētu izvērsties par krimināllietu pret Ukrainas prezidentu ASV. Tie ir ļoti nopietni materiāli," — paskaidrojis Artemenko ukraiņu portālam.
Krievijai nepieņemami absurdi priekšlikumi
Ukrainas deputāta piedāvātais pret Krieviju ieviesto sankciju atcelšanas "plāns", kurā iekļauta referenduma rīkošana Ukrainā par Krimas ilgtermiņa iznomāšanu Krievijai, un "Krievijas spēku izvešana no Ukrainas austrumu daļas", ir absurds. Tas nekad nav bijis saskaņots ar Maskavu, paziņojis Krievijas Federācijas padomes Aizsardzības un drošības komitejas priekšsēdētājs Viktors Ozerovs.
"Šie priekšlikumi ir absurdi, un Krievijai nepieņemami, tie nav saskaņoti ar Krieviju," — teica Ozerovs, piebilstot, ka Maskava pati veido attiecības ar ASV, un tai nav vajadzīgi "Ukrainas Augstākās Radas deputātu pakalpojumi".
"Krievijas valdībai pietiek savu darbinieku un palīgu, kuri izstrādā komunikācijas plānus gan ar ASV, gan ar Eiropas Savienību, un mums nav vajadzīgi Augstākās Radas deputātu pakalpojumi," — teica senators.
"Tās ir Ukrainas deputāta idejas, ar kurām mums nav nekāda sakara," — uzsvēra Ozerovs.
Pret Krieviju vērsto sankciju atcelšanas "plāns", kurš, pēc mediju datiem, iekļauj Krimas izīrēšanu, ir absolūti neaktuāls, paziņojis Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dmitrijs Novikovs.
"Pirmkārt, Krievija norāda, ka Ukrainas austrumos nav nekādu Krievijas militāro vienību. Otrkārt, jautājumā par Krimu jānorāda, ka tās liktenis ir izlemts, saskaņā ar tās iedzīvotāju referendumā izteikto vēlmi. Saskaņā ar šo lēmumu šodien Krima ir Krievijas Federācijas sastāvdaļa, integrācija ir veikta, atsevišķos aspektos tā pašlaik tiek pabeigta… Tādēļ plānu par Krimas iznomāšanas iespēju mēs būtu varējuši apspriest pirms astoņiem gadiem, tad tas neizskatītos dīvaini. Tagad šis plāns nav aktuāls. Krima ir Krievijas sastāvdaļa," — teica Novikovs.
Krima ierosina Kijevai iznomāt Mēnesi
Plāns iznomāt Krimu Krievijai ir tikpat nereāls, kā piedāvāt iznomāt Mēnesi vai kaimiņa īpašumu, sarunā ar RIA Novosti norādīja Krimas apgabala valdības vicepremjers Georgijs Muradovs.
"Vēsturē ir bijis daudz dažādu smieklīgu piedāvājumu, tostarp arī literatūrā pieminētu un vēsturisku faktu. Vieni gribējuši iznomāt vai pārdot savu kaimiņu īpašumu, citi vākuši naudu aizas remontam. Tikpat labi var piedāvāt izīrēt Mēnesi. Tas viss ir veltīgi un tukši piedāvājumi," — teica Muradovs.
Politiķis atgādināja, ka Krimas atkalapvienošanās ar Krieviju ir juridiski pamatota no starptautisko tiesību viedokļa. "Apstākļos, kad Republikai draudēja etniskās tīrīšanas un karš no nacionālistiskās valdības puses, kas nāca pie varas pēc valsts apvērsuma Kijevā, Krimas tauta pasargāja sevi no iznīcināšanas," — sacīja vicepremjers.
Krimas Republikas sabiedriskās palātas vadītājs Grigorijs Joffe norādīja, ka priekšlikums izīrēt Krimas pussalu Krievijai ir neapdomīgs, jo Krimas iedzīvotājus nedrīkst iznomāt, turklāt jautājums ar pussalas statusu ir galīgi atrisināts.
"Tas ir neapdomīgi, ja kāds domā, ka var iznomāt cilvēkus. 2014. gada martā Krimas iedzīvotāji jau izdarīja savu galīgo izvēli. Ne par kādu nomu, ne par kādām darbīām attiecībā uz Krimu vispār nevar būt ne runas," — teica Joffe.
Pēc viņa teiktā, ukraiņu politiķiem jāaizmirst Krimas tēma.
"Jautājums par Krimas piederību atrisināts uz visiem laikiem, un Krievija nekad un ne ar vienu šo jautājumu neapspriedīs," — uzsvēra Joffe.
Krima no jauna kļuva par Krievijas reģionu saskaņā ar referenduma rezultātiem, kas tika organizēts pēc valsts apvērsuma Ukrainā. Par atkalpievienošanos Krievijai balsoja vairāk nekā 95% pussalas iedzīvotāju.
KF ĀM jau vairākkārt norādījusi, ka Krimas iedzīvotāji, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem nobalsoja par atgriešanos Krievijas sastāvā. Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina teiktā Krimas jautājums ir "slēgts uz visiem laikiem".
