RĪGA, 19. februāris — Sputnik. Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju jāsaglabā, līdz tiks īstenoti Minskas protokoli jautājumā par krīzes noregulēšanu Ukrainas austrumos, paziņoja ES Augstā pārstāve ārpolitikas jautājumos Federika Mogerīni, vēsta RIA Novosti.
"Mums ir ļoti svarīgi, lai Minskas vienošanas būtu pilnībā īstenota. Kā jūs zināt, mēs esam ieviesuši sankcijas pret Krieviju gan par Krimas nelikumīgo pievienošanu, gan par situāciju, konfliktu Ukrainas austrumos. Šīs sankcijas ir skaidri saistītas ar pilnu Minskas vienošanos īstenošanu, un šī ES pozīcija tiks saglabāta," — viņa sacīja, uzstājoties Minhenes drošības konferencē.
Krievija arī neatcels pret Eiropu vērstās sankcijas līdz tiks īstenoti Minskas protokoli, savā uzrunā paziņojis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Politiķis atgādināja, ka visu valstu kopējais mērķis ir Minskas vienošanos īstenošana.
"Progress drošības jomā nevar būt pašmērķis. Mūsu mērķis ir pilnīga Minskas vienošanos izpilde," — teica Lavrovs, uzstājoties konferencē.
"Minskas vienošanos pirmais punkts ir smago ieroču atvilkšana, — teica ministrs. — Pie tam turpinājumā tajās norādīts, ka 30. dienā pēc atvilkšanas uzsākšanas, kas sākās 2014. gada aprīlī, Kijevas valdībai jāsagatavo likumprojekts par vēlēšanām un jāsāk konsultācijas ar Doņecku un Lugansku."
"Atvilkšana sākās, un konsultāciju sākšanu nenosaka šī procesa noslēgums," — atgādināja diplomāts. Maskava uzskata, ka ir neloģiski saistīt sankciju atcelšanu ar Minskas protokolu īstenošanu, paziņojis Krievijas ārpolitiskā resora vadītājs.
"Es jau izteicos par to, cik savā ziņā neloģiski un mākslīgi izklausās formula "Krievijai jāīsteno Minskas protokoli, lai ES atceltu sankcijas ". Mēs arī vēlamies, lai Minskas vienošanās tiktu izpildīta, un mēs neatcelsim savas sankcijas pret ES, kamēr Minskas vienošanās netiks izpildīta, arī tas ir jāsaprot," — teica Lavrovs.
Viņaprāt, reālā aina un iemesli, kāpēc Minskas vienošanās netiek īstenota, ir "labi zināmi gan Parīzē, gan Berlīnē, gan, uzdrošinos cerēt, Vašingtonā".
"Tāpat kā citās galvaspilsētās, tai skaitā — NATO galvenajā mītnē," — sacīja Krievijas ārlietu ministrs.
"Mūsu draudzene Federika Mogerīni saka, ka sankcijas ir "Minskas 2" realizācijas instruments. Idejas pamatā ir iecere ar sankciju palīdzību noregulēt krīzi Ukrainā. Proti, sankcijas nepārprotami uzliek vainu KF. Proti, Mogerīni saka sekojošo: mēs gaidīsim, kamēr Krievija padosies, atkāpsies no "Minskas 2" un spers kaut kādus vienpusīgus soļus Donbasā, liks Donbasa zemessargiem veikt vienpusējus pasākumus. Šajā viedoklī slēpjas doma par to, ka ar Kijevu nav jāstrādā, ka Kijeva visu dara pareizi,"- uzsvēra Lavrovs.
Uzstājoties Minhenes drošības konferencē, ASV viceprezidents Maikls Penss paziņojis, ka Krievijai jāuzņemas atbildība par savām darbībām Ukrainā.
"Mums jāpanāk, lai Krievija nestu atbildību, un jāpieprasa Minskas protokolu īstenošana, lai vardarbības līmenis Ukrainas austrumos kristos," — viņš teica.
ASV viceprezidenta Maikla Pensa tēze par to, ka tikai Krievija ir atbildīga par "Minskas 2" izpildi, Krieviju ir sarūgtinājusi, žurnālistiem atzina Federācijas padomes starptautisko lietu komitejas vadītājs Konstantīns Kosačevs.
"Esam vīlušies jo, Pensa uzrunā atspoguļotais viedoklis liecina, ka atbildību par Minskas vienošanos izpildi attiecībā ar Ukrainu nes Krievija. Šī tēze ir novedusi situāciju strupceļā, tā ļauj Kijevas valdībai bezgalīgi sabotēt Minskas vienošanās," — deputāts sacīja žurnālistiem.
Savukārt Vācijas kanclere Angela Merkele konferences ietvaros pauda viedokli par to, ka NATO nozīme pieaugusi pēc notikumiem Krimā un situācijas saasināšanās Ukrainas austrumos.
"Ar nožēlu jāsaka, ka NATO nozīme pieaugusi pēc Krimas aneksijas un situācijas saasināšanās Ukrainas austrumos," — teica Merkele, piebilstot, ka runa ir "par NATO papildināšanu". Vienlaikus viņa uzsvēra, ka viņu uztrauc atbalsts, ko Krievija sniedz Donbasa zemessargiem.
"Konfliktā Ukrainas austrumos Krievija atbalsta separātistus. Tas satrauc un biedē mani, — viņa sacīja, uzstājoties Minhenes drošības konferencē.
Kanclere uzsvēra, ka izlīgumam Donbasā jābalstās uz Minskas protokoliem. "Minska" ir mūsu sadarbības pamats, un mums jādara viss, lai panāktu uguns pārtraukšanu," — viņa uzsvēra.
Minskas vienošanās ir vienīgais, kas patlaban ir, taču rezultāts Ukrainas izlīguma jomā pagaidām nav iedvesmojošs, paziņojusi Vācijas kanclere.
"Minskas vienošanās ir vienīgais, kas mums tagad ir. Ja nav nekā cita, kas varētu dot cerību, vienīgo atcelt nevajadzētu," — teica kanclere konferencē drošības jautājumos."Mums ir vajadzīgs politisks lēmums, un esmu gatava ieguldīt tajā spēkus un turpināt darbu, neskatoties uz vilšanos," — viņa piebilda.
"Normandijas četrinieka" tikšanās rezultāti Minhenē
Sestdien noslēgusies arī "Normandijas četrinieka" ministru tikšanās (Vācija, Krievija, Ukraina un Francija) Minhenes drošības konferences ietvaros. Tā ilga aptuveni stundu. Sarunās piedalījās četru valstu ārpolitisko iestāžu vadītāji- Sergejs Lavrovs, Zigmārs Gabriels, Žans Marks Ero un Pāvels Klimkins.
Galvenais temats bija kārtējā situācijas saasināšanās Donbasā un Minskas protokolu īstenošana.
"Normandijas" formāta atmosfēra Minhenē bija pozitīva, taču problēmas ir jārisina uz vietas, paziņojis Vācijas ĀM vadītājs Zigmārs Gabriels.
"Atmosfēra bija pozitīva, bet problēmas ir jārisina nevis pie galda, bet uz vietas," — sacīja Gabriels žurnālistiem pēc tikšanās.
"Normandijas četrinieka" ministri vienojas izmantot ietekmi uz konflikta pusēm Ukrainas austrumos, lai atjaunotu uguns pārtraukšanas režīmu vienošanos ietvaros, kas tika pieņemta trīspusējās kontaktgrupas līmenī, paziņojis žurnālistiem Vācijas ĀM vadītājs Zigmārs Gabriels.
"Mums izdevies panākt vairākas vienošanās. Pirmkārt, visas puses ir vienojušās izmantot savu ietekmi, lai īstenotu vienošanās, kas tika pieņemta kontaktgrupas līmenī pirms divām dienām," — sacīja Gabriels pēc "Normandijas formāta" tikšanos Minhenes drošības konferences ietvaros.
Viņš piebilda, ka runa ir par "uguns pārtraukšanas režīma atjaunošanu no 20. februāra".
Jauna tikšanās ar "Normandijas formātā" notiks tuvākajās nedēļās, sacīja Gabriels. "Pēc dažām nedēļām mēs tiksimies vēlreiz, lai nodrošinātu politiskā procesa sagatavošanu," — sacīja Vācijas ārlietu ministrs.
