RĪGA, 1. aprīlis — Sputnik. Situācija Eiropā kļūst aizvien sarežģītāka Krievijas agresijas un masveida migrācijas rezultātā, pavēstīja NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Filips Brīdlovs, — šādu informāciju sniedza aģentūra LETA.
"Mēs turpinām sastapties ar tiešiem drošības izaicinājumiem no diviem virzieniem. No austrumiem un ziemeļiem mēs turpinām piedzīvot agresīvo Krieviju, turklāt Krievija turpina mēģināt izplest savu ietekmi savā perifērijā un arī tālāk. Savukārt Dienvideiropa piedzīvo masu migrācijas izaicinājumu, ko pavada valstu nestabilitāte, kā arī maskēta noziedznieku un teroristu pārvietošanās," – savā uzrunā pavēstīja Brīdlovs.
Viņš norādīja: "Reģionā notiekošo konfliktu rezultātā teroristiskā organizācija «Islāma valsts» izplešas kā vēzis, iebiedējot Eiropas valstis ar teroristiskiem uzbrukumiem."
ASV Eiropas spēku un Eiropas ziemeļu valstu bruņoto spēku vadības konferencē "Drošība Baltijas jūras reģionā" Rīgā notika 31. martā. Tās dalībnieki atzīmēja, ka konferencē tika apspriestas alianses un divpusējo attiecību nostiprināšanas iespējas.
ASV turpinās paplašināt savu kontingentu Austrumeiropā
NATO spēku virspavēlnieks Eiropā atzīmēja, ka no 2017. gada februāra ASV nosūtīs uz Austrumeiropu trīs sauszemes spēku divīzijas.
ASV operācija Atlantic Resolve Baltijas valstīs, Polijā, Rumānijā un Bulgārijā tiek īstenota ar mērķi nodrošināt NATO valstu kolektīvo drošību, mieru un stabilitāti.
Pašlaik Latvijā dislocētas divas ASV bruņoto spēku vienības. Iniciatīvas Strong Europe un operācijas Atlantic Resolve atbalstam pagājušā gada novembrī Latvijā ieradās 70 kareivji no ASV 1. gaisa kavalērijas brigādes 227. aviācijas pulka 3. bataljona, kā arī seši helikopteri Black Hawk. Janvārī Ādažu bāzē tika dislocēti 170 kareivji no 2. kavalērijas pulka.
Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube pēc konferences atzīmēja, ka ASV lēmums nosūtīt kaujas grupu uz Austrumeiropu ir apliecinājums, ka solījumi atbalstīt Baltijas valstis nav tukši vārdi, un uzsvēra, ka šādas grupas nosūtīšana ir samērā dārgs pasākums.
"Ja brigāde un kaujas spējīgas modernas vienības atrodas pāri Atlantijas okeānam otrā pusē, tad variet rēķināt laiku to pārdislocēšanai uz Eiropu. Atrašanās Eiropā ir šī laika ieguvums. Iespējamais pretinieks jau arī rēķinās, tāpēc tas ir nopietns atturēšanas instruments," – paskaidroja Graube.
Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka nevēlas pasīvi vērot alianses dalībvalstu militārās klātbūtnes pastiprināšanos Austrumeiropā.
Krievija asimetriski un efektīvi reaģēs uz NATO spēku klātbūtnes paplašināšanos Eiropā, it īpaši tās austrumu daļā, paziņoja Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško.
"Mēs secīgi īstenojam visus militāros pasākumus, ko uzskatām par nepieciešamiem, lai kompensētu augošo alianses klātieni, kas, starp citu, ir absolūti nepamatota," — paskaidroja politiķis.
Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu atzīmēja, ka atbildei uz NATO darbībām Eiropā, tostarp arī Krievijas robežu tiešā tuvumā, Krievijas Aizsardzības ministrija turpinās veidot divas jaunas divīzijas Rietumu kara apgabalā.
"NATO turpina paplašināt savu militāro potenciālu Eiropā, tostarp arī Krievijas robežu tiešā tuvumā. Neapšaubāmi, šāda situācija rada satraukumu. Mēs esam spiesti uz to reaģēt," – pavēstīja Šoigu.
Viņš norādīja, ka situācija rietumu stratēģiskajā virzienā prasa īpašu vērību.
