RĪGA, 30. marts — Sputnik. Ziemeļatlantijas aliansei ir jābūt gatavai aizsargāt Baltijas valstis no gaisa, paziņoja ASV Eiropas pavēlniecības vadītājs un NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Filips Brīdlavs, atrodoties vizītē Lietuvā.
Šo viedokli Brīdlavs izteica pēc tikšanās ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti un Lietuvas bruņoto spēku komandieri Jonu Vitautu Žuku, ziņo aģentūra LETA.
"Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšana ir mierlaika pasākums, taču aliansei būtu jābūt gatavai aizsardzībai no gaisa," – paziņoja Filips Brīdlavs.
Agrāk Brīdlavs jau norādīja, ka efektīvu pretsparu "Krievijas draudiem" Eiropas gaisa telpā būtu iespējams nodrošināt, ja darbu atsāktu izlūklidmašīnas U-2, ko ASV GKS aktīvi izmantoja aukstā kara laikā. Brīdlavs pavēstīja, ka tās jāizmanto papildu izlūkošanai virs Krievijas teritorijas, lai pretotos "augošajiem draudiem no Maskavas puses".
NATO spēku virspavēlnieks vairākkārt uzsvēra, ka "Krievija ir izraudzījusies pretinieka ceļu un rada ilgtermiņa draudus ASV, kā arī mūsu sabiedrotajiem un partneriem Eiropā."
Iespējas gaisa patrulēšanas misiju pārvērst par gaisa aizsardzības sistēmu krīzes apstākļos pagājušajā nedēļā savas vizītes laikā Viļņā apsprieda arī ASV vēstnieks NATO Duglass Luts. Tas nozīmē, ka iznīcinātāji, kuri patrulē Baltijas valstu gaisa telpu, krīzes situācijā varētu veikt arī kaujas uzdevumus.
Lietuvas bruņoto spēku komandieris Jons Vitauts Žuks piezīmēja, ka pašlaik šajā misijā izmantoto iznīcinātāju izmantošana kaujas darbībās nav reglamentēta, taču Lietuva vēlas izstrādāt precīzu mehānismu, kas ļautu NATO gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātājiem ar kauju disciplinēt gaisa telpas pārkāpējus miera laikā.
Atzīmēsim, ka pirmdien NATO lidmašīnas "disciplinēja" Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu lidmašīnu ceļā uz Kaļiņingradu virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem.
NATO iznīcinātāji Eurofighter lidoja divu kilometru attālumā no krievu Su-27, kuri pavadīja Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu lidmašīnu maršrutā uz Kaļiņingradu, kurp viņš devās darba vizītē ar mērķi nostiprināt militāro kontingentu Rietumu militārā apgabala reģionos. Pie tam tika atzīmēts, ka NATO lidmašīnas netuvojās Krievijas aizsardzības ministra lidmašīnai.
Pirms vizītes Kaļiņingradā Sergejs Šoigu paziņoja, ka atbildei uz NATO darbībām Krievijas Aizsardzības ministrija turpinās veidot divas jaunas divīzijas Rietumu kara apgabalā.
"NATO turpina paplašināt savu militāro potenciālu Eiropā, tostarp arī Krievijas robežu tiešā tuvumā. Neapšaubāmi, šāda situācija rada satraukumu. Mēs esam spiesti uz to reaģēt," – pavēstīja Šoigu.
Viņš paziņoja, ka īpaša uzmanība tiek veltīta Krievijas un Baltkrievijas reģionālā armijas grupējuma sagatavošanai stratēģiskajām štāba mācībām "Rietumi-2017".
Februārī alianses dalībvalstu aizsardzības ministri pieņēma lēmumu būtiski paplašināt bloka spēku klātbūtni Austrumeiropā. Dislokācijas nianses tiks apspriestas NATO samitā, kas notiks Varšavā šī gada jūlijā.
