RĪGA, 28. marts — Sputnik. NATO sabiedroto un citu valstu aizsardzība ASV izmaksā pārāk dārgi, intervijā avīzei New York Times paziņoja ASV prezidenta posteņa kandidāts Donalds Tramps.
Žurnālisti viņam pavaicāja, vai viņš sargās no Krievijas jaunās NATO locekles, piemēram, Igauniju.
"Jā, aizsargāšu. Tāds ir līgums. Mēs aizsargājam visus, visu pasauli. Taču drīz vien mūsu parāds sasniegs 21 triljonu dolāru. Un mēs aizstāvam ikvienu. Ja jūs māc šaubas, vērsieties pie ASV. Mēs jūs aizsargāsim. Dažkārt pat bez maksas. Un vienmēr mēs ieguldīsim daudz vairāk, nekā saņemsim," – attrauca Tramps.
Pašlaik Tramps, neapšaubāmi, ieņem līdera pozīciju ASV priekšvēlēšanu kampaņā no republikāņu puses.
Janvārī kāds žurnālists debatēs ar Kārsonu atainoja fantastisku scenāriju, kura ietvaros 2017. gada februārī "krievu kareivji uniformās šķērso Igaunijas robežu un ieņem pilsētu."
"Igaunija ir NATO dalībvalsts. Pēc būtības, uz šo notikumu attiecināms (NATO Statūtu – red.piez.) 4. pants – uzbrukums vienam nozīmē uzbrukumu visiem. Kā jūs rīkosieties?" – pavaicāja žurnālists.
"Man šķiet, mums tur (Baltijas valstīs) jāieved dažas bruņutanku brigādes. Tur ir viena vai divas, taču vajag daudz vairāk," – atbildēja Kārsons un piebilda, ka Igaunijā, Latvijā un Lietuvā būtu jāizvieto arī pretraķešu aizsardzības sistēmas.
Pensionētais neiroķirurgs Bens Kārsons izstājās no prezidenta "sacīkstēm" 4. martā. Viņš paziņoja, ka vēlēšanās atbalstīs Donalda Trampa kandidatūru, un piebilda, ka Tramps ir " gudrs cilvēks, kuram ļoti rūp Amerika."
Austrumeiropas ambīcijas
Atgādināsim, ka dati Baltā nama mājaslapā liecina, ka 2017. finanšu gada ASV budžeta projektā "pret Krievijas agresiju vērstajiem pasākumiem" atvēlēti 4,3 miljardi dolāru.
"Budžetā paredzēts 4,3 miljardus dolāru veltīt politiskai, ekonomiskai, diplomātiskai un militārai palīdzībai partneriem NATO un sabiedrotajiem Eiropā, Eirāzijā un Centrālajā Āzijā stabilitātes uzturēšanai un Krievijas agresijas slāpēšanai," – norādīts projekta paskaidrojumā.
3,4 miljardi no šīs summas paredzēti Pentagona "Eiropas drošības iniciatīvas" realizācijai.
"Līdzekļi tiks veltīti demokrātijas un pārvaldes kvalitātes celšanai, aizsardzības pastiprināšanai, likuma varas paplašināšanai un pret korupciju vērstu pasākumu realizācijai, kā arī Eiropas integrācijai, tirdzniecības diversifikācijai un enerģētiskās drošības pasākumiem līdz ar darbībām, kuru mērķis ir pastiprināt pretošanās iespējas Krievijas agresijai visā reģionā, īpašu uzmanību pievēršot Ukrainai, Gruzijai un Moldovai," – teikts budžeta projektā.
Baltijas valstis augstu novērtēja šo ASV lēmumu. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Latvijas vārdā pateicās ASV par atbalstu, uzsvēra valstu ilggadējo draudzību un partnerattiecības. Igaunijas aizsardzības ministrs Hanness Hanso norādīja, ka ASV apņemšanās dāvā pārliecību par to, ka amerikāņu attieksme pret Baltijas reģiona aizsardzību ir ļoti nopietna.
Pēdējā gada laikā NATO karaspēku kontingents Baltijas valstīs un Centrālajā Eiropā ir palielinājies 13 reizes, un alianses lidmašīnu skaits reģionā ir pieaudzis astoņkārt.
Tālākais solis — brigāde
Izdevums Wall Street Journal ziņoja, ka Pentagons plāno izveidot brigādes apmēra militāro struktūru, kas tiks dislocēta līdzās NATO frontes līnijai un mainīs pozīcijas, pārvietojoties no vienas valsts uz otru, uzturoties arī Polijā un Baltijas valstīs.
Izdevums atzīmēja, ka šādas brigādes izveide ir nopietns solis uz priekšu salīdzinājumā ar līdzšinējo kontingentu – 150 amerikāņu karavīriem, kuri pārmaiņus uzturas Polijā un Baltijas valstīs. Tanku uzbrukumu brigāde apturēt nespēs, raksta WSJ, taču tā "palīdzēs apturēt un atvairīt "mazo zaļo cilvēciņu" iebrukumu."
Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka ASV vērienīgie militārie sagatavošanās darbi ar absolūti izdomātiem ieganstiem – sabiedroto aizsardzībai no neesošajiem "krievu draudiem" – ne tikai neatbilst miera un drošības interesēm Eiropā, bet arī apstiprina Vašingtonas vēlmi palielināt spriedzi kontinentā.
Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško uzsvēra, ka tā saucamā hibrīdkara draudi NATO ir vajadzīgi tikai kā pamats "savas darbības attaisnošanai austrumu flangā."
Pie tam Krievijas Ārlietu ministrijas Eiropas sadarbības departamenta direktors Andrejs Keļins pavēstīja, ka Krievijas atbilde uz ASV militārās klātbūtnes paplašināšanos Eiropā nebūs līdzvērtīga; Krievija veiks pasākumus, lai kompensētu ASV darbības. Gruško piezīmēja, militārās plānošanas ietvaros Krievija ņems vērā NATO rīcību Austrumeiropā.
