RĪGA — 1. aprīlis, Sputnik. Nesen BBC demonstrēja filmu "Trešais pasaules karš: komandpunktā", kuras scenārijā tika atainots Krievijas iebrukums Latgalē. Lielbritānija un ASV nolemj atbalstīt Latviju, un pasaule nonāk uz kodolkara sliekšņa.
Par laimi, tā nav dokumentāla filma, taču pašlaik Krievijas un NATO konflikts vairs nešķiet neiedomājams. Pašlaik, kad ASV arvien populārāks kļūst Donalds Tramps, kurš jau ir pavēstījis, ka, viņaprāt, NATO dalībvalstu aizsardzība izmaksā pārāk dārgi, vadošie politiķi Eiropas valstīs zaudē vēlētāju atbalstu un Lielbritānija vēlas pamest ES, šķiet, tikai ārējais apdraudējums spētu saliedēt NATO valstis. InoSMI vēsta, kā šādā situācijā pasaule atkal var nonākt kodolkara bezdibeņa malā.
NATO ir nolēmusi pastiprināt savu klātbūtni Baltijas valstīs, ASV sākušas īstenot European Reassurance (Eiropas drošības) iniciatīvu, kas paredz amerikāņu bruņoto spēku brigāžu dislokāciju Polijā un Baltijas valstīs uz rotācijas pamatiem, militārās tehnikas izvietošanu un atbalsta sniegšanu.
ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters ierosināja 2017. finanšu gadā palielināt minētās iniciatīvas finansējumu no 789 miljoniem līdz 3,4 miljardiem dolāru. Šis ierosinājums vēl jāiesniedz apstiprināšanai Kongresā.
Pērn Lielbritānijas aizsardzības ministrs pavēstīja, ka Maskava pēc Krimas ir "pazeminājusi kodolieroču pielietojuma slieksni", un šis fakts attaisno britu kodolarsenāla modernizācijas pasākumus. No savas puses Krievija 2007. gadā atjaunojusi aukstā kara laiku pasākumus, un tās stratēģiskie bumbvedēji no jauna patrulē gaisa telpu gar NATO robežām. 2009. un 2013. gadā Krievija organizējusi mācības, kuru scenārijā bijis paredzēts iebrukums Polijā (bez kodolieroču pielietojuma).
Žurnāla The National Interest eksperti uzskata, ka visi šie fakti palielina kodolkara risku Eiropā. Pasākumus, ko viena puse veic aizsardzībai, otra puse uzskata par apdraudējumu. Pie tam Krievija izskatās pārliecinošāk: neviens netic tam, ka NATO riskēs un pieļaus kodolraķešu palaišanu pa kādu no Rietumu pilsētām, lai aizstāvētu Daugavpili.
Nav iespējams apgalvot, ka kodolkara aizturēšanas pasākumi ir efektīvi tikai tāpēc vien, ka tie līdzēja aukstā kara laikā. Pat tolaik dažbrīd šķita, ka pasaule karājas mata galā. Tāpēc eksperti ierosina nereaģēt uz reāliem un šķietamiem draudiem – ir nopietni jāpadomā par to, ko vēlas Maskava un kādai būtu jābūt drošībai Eiropā. Jāpatur prātā, ka Trešajā pasaules karā uzvarētāju nebūs, ja tas patiešām sāksies.
