RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Krievija apņēmusies mazināt atkarību no dolāra un ASV norēķinu sistēmām, reaģējot uz Savienoto Valstu noteiktajām jaunajām sankcijām, informējis Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz RIA Novosti.
Diplomāts informējis, ka Maskavas atbildes reakcija nenoslēgsies tikai ar politiskiem soļiem. Kopš šī brīža darbs importa aizvietošanas jomā un jautājumā par ASV valūtas atkarības mazināšanu Krievijas acīs kļuvis par nepieciešamību, atzīmēja Rjabkovs.
Pie tam intervijā radio Sputnik diplomāts uzsvēra, ka Krievija ierosina ASV atsākt darbu vairākās jomās, taču Vašingtonas atbilde nav saņemta. Piemēram, Maskava ir gatava dialogam jautājumos par situāciju Sīrijā un Ukrainā, kā arī gatava apspriest ieroču kontroles un masveida iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas jautājumus.
Pēc Rjabkova domām, ASV Kongresa darbībās ir saskatāma pārmantojamība ārpolitikas jautājumos. Viņš piebilda, ka patlaban vērojama Donalda Trampa lozungu, ierosinājumu un ideju īstenošanas "buksēšana".
"Tas, kas pēdējos mēnešos notiek ASV Kongresā nodara nopietnu kaitējumu ASV autoritātei un vadošās, daudzos jautājumos ietekmīgākās pasaules lielvalsts imidžam. Dīvaini, ka viņi to nesaprot," — diplomāta teikto citējaRIA Novosti.
Runa ir tikai par gāzi
Iepriekš vēstīts, ka ASV prezidents apstiprināja jaunās sankcijas pret Krieviju, Irānu un Ziemeļkoreju, taču kritizēja to autorus — viņš paziņoja, ka likums neatbilst Konstitūcijai un ir neveiksmīgs. Jaunā sankciju pakete ir plašākā kopš 2014. gada sākuma. Tā paplašina sektorālās sankcijas pret Krievijas ekonomiku un ievieš Krievijas enerģētisko projektu ierobežojumus, piemēram, Eiropā.
Iepriekš Kremlis sniedza negatīvu likumprojekta vērtējumu. Pēc tā apstiprināšanas ASV Kongresā Maskava noteica ierobežojumus ASV diplomātisko misiju Krievijā personāla skaitam — to nāksies samazināt par 755 cilvēkiem, līdz štats nepārsniegs 455 cilvēkus (tāds ir pašreizējais Krievijas vēstniecību un konsulātu ASV darbinieku skaits).
Eksperti apgalvo, ka ar šādiem pasākumiem amerikāņi cenšas padzīt Krieviju no Eiropas enerģētikas tirgus, kaitēt "Ziemeļu straumes 2" īstenošanai un piespiestu Eiropu pirkt sašķidrināto gāzi no ASV. ASV likumprojekts tika asi kritizēts arī ES, piemēram, Vācijas ĀM uzsvēra, ka ar sankciju palīdzību Vašingtona pūlas nodrošināt amerikāņu sašķidrinātās gāzes piegādes ES.
