Iespaidus par Krievijas reakciju pēc jaunās sankciju paketes apstiprināšanas Baltajā namā aģentūras RIA Novosti vietnē publicējis Ivans Daņilovs, bloga Crimson Alter autors
Krievijas politiskās elites reakciju pēc jaunās sankciju paketes parakstīšanas radījusi dažu politologu un komentētāju vēlmi ironiski pasmieties par "Maskavas politiķu skumjām" un uzsvērt, ka, domājams, nenesīs gaidītos augļus mēģinājumi pazemot ASV prezidentu ar izteikumiem par to, ka viņš ir izgāzies un zaudējis cīņā ar amerikāņu eliti.
No vienas puses, Krievijas politisko eliti kritizē par to, ka tās pārstāvji velti apvaino Trampu, kurš nav vēlējies parakstīt sankcijas, taču no otras — pārmet to, ka reakcija ir pārāk vāja, tai pietrūkst pasākumu, kuri patiešām nodarīs ļaunu Vašingtonai. Patiesībā Krievijas reakcija ir labi izvērtēta: atliek tikai paskatīties uz situāciju vēsturiskajā perspektīvā no amerikāņu elites puses, lai par to pārliecinātos.
Krievijas sfērā strādājošo amerikāņu ekspertu elites degradācijas rezultātā Vašingtonā izveidojies visai miglains priekšstats par to, kā veidota Krievijas sabiedrība un Krievijas politiskā elite. Pārāk daudzi Vašingtonā tic profesionālo krievu opozicionāru un grantu saņēmēju stāstiem par to, ka Krievija esot "milzis ar māla kājām", un pasakām par "pilsētu kreatīvo klasi, kas neieredz Putinu un alkst brīvības". Ļoti populāras ir arī leģendas par to, ka Krievijas politiskajā elitē radusies plaisa un tā sapņo par separātu mieru ar ASV personīgo sankciju atcelšanas labad.
Galu galā ilūzijas, ko izbauda Klintones piekritēju grupa un kas ne mazākajā mērā nav skārušas Trampa tuvāko loku, rada bīstamu situāciju un dāvā ASV valdībai (neatkarīgi no politiskās piederības) viltus pārliecību par to, ka Krieviju var nospiest uz ceļiem un piespiest padoties vai piekāpties. Nepieciešamība lauzt šo muļķīgo loģiku nosaka Maskavas atbildes darbību taktiku un stratēģiju.
Katru reizi, kad Vašingtona demonstrē spēku vai cenšas demonstratīvi izdarīt spiedienu pret Krieviju, īstenojas viena un tā pati atbildes shēma. Krievijas mediji publicē visu Krievijas politiskās un ekonomiskās elites segmentu, abu parlamenta palātu vadības, reģionālo varasiestāžu un pat lielā biznesa pārstāvju viedokli, kuri vienbalsīgi skaidro: "Krievija nebaidās. Elite ir konsolidēta un turēsies līdz galam." Tas ik reiz sagādā milzīgu pārsteigumu amerikāņu ekspertiem, kuri pieraduši ticēt tādiem "megaspeciālistiem" kā Maša Gesena vai Garijs Kasparovs — viņu tēlotā aina ir pavisam citāda.
Donalds Tramps, lai kādas būtu viņa labās īpašības, kas viņu izceļ Hilarijas Klintones fonā (cita starpā viņa ir arī kaismīga idejiskā rusofobe), demonstrē tieksmi spert agresīvus ģeopolitiskos soļus. No vienas puses, "politiskā mačo" tēls liek tā uzvesties, no otras — tāds ir paša Trampa ierastais pārrunu stils, kas smalki aprakstīts viņa autobiogrāfijā "Art of the Deal".
Katru reizi Trampa administrācija piekāpjas "kara vanagiem", ņemot vērā loģiku: ja nu Putins pēkšņi nobīsies un padosies? Ja Putins nepadosies, varbūt salieksies daļa Krievijas elites un sadumposies? Bet ja nu pēkšņi Kremlis uztvers mūs nopietni un piekāpsies?". Starp citu, laikā, kad saasinājās krīze Sīrijā, par šādu loģiku rakstīja pat paša Trampa piekritēji medijos, pie tam vēl pats Tramps publiski skaidroja, ka Krievija kļuvusi spēcīga, jo "Obama bijis vājš", tātad viņš, atšķirībā no Obamas piespiedīs Putinu cienīt viņu.
Šī iemesla dēļ pret Trampu vērstu personisku un ļoti aizvainojošu uzbrukumu taktika darbojas ideāli. Krievijas politiskā vadība signalizē, ka ASV prezidenta agresīvās darbības un iztapšanu "vanagiem" uzskata nevis par spēka, bet gan vājības pazīmi, par zaudētāja darbībām, un konsekventām pārrunām ar lūzeriem nav jēgas.
Līdz šim dzirdēta vesela virkne tādu dzēlīgu izteikumu.
Igors Sečins, kompānijas "Rosņeftj" vadītājs: "Sankcijas sāk darboties pret tiem, kas tās ievieš. Tas ir labi. Ierobežotas ASV prezidenta pilnvaras. Atklāti sakot, man dažkārt šķiet, ka sankcijas tiek vērstas pret viņu, nevis pret mums."
Dmitrijs Medvedevs, Krievijas premjerministrs: "Amerikāņu elite ir apspēlējusi Trampu "pa tīro". Prezidents nepriecājās par jaunajām sankcijām, taču likumu neparakstīt nevarēja. Jauno sankciju tēma ir radusies kā vēl viens paņēmiens nolikt Trampu pie vietas. Priekšā ir jauni gājieni, kuru mērķis ir viņa atstādināšana no varas. Ārpus sistēmas esošs spēlētājs ir jālikvidē."
Prakse liecina, ka tāda reakcija ir atbilstošākā un efektīvākā. Atliek tikai atcerēties, kā pēc amerikāņu uzbrukuma Sīrijā rietumvalstu eksperti un mediji vienā balsī apgalvoja, ka Krievija "salieksies" pēc tādas spēka demonstrācijas, labāk uztvers ASV prasības vai pat pametīs Sīriju. Līdzīgu notikumu pavērsienu gaidīja arī daudzi panikas cēlāji Krievijā. Tolaik Krievijas elites reakcija bija viennozīmīga: "Tramps ir nevis spēris spēcīgu soli, bet gan nodemonstrējis vājību amerikāņu elites priekšā."
Atsauksim atmiņā Dmitrija Medvedeva frāzi publikācijā Facebook, kas pat bija pārtulkota angļu valodā:
"Ar savu militāro akciju ASV prezidenta administrācija ir apliecinājusi, ka nav patstāvīga, ka ir atkarīga no Vašingtonas elites viedokļa, ko savā inaugurācijas runā skarbi kritizēja jaunais prezidents. Tūlīt pēc viņa ievēlēšanas teicu, ka viss būs atkarīgs no tā, cik ātri pašreizējā varas mašīna salauzīs Trampa priekšvēlēšanu tēzes. Tam bija nepieciešami divarpus mēneši…"
Krievijas atmijas apņēmīgās darbības līdz ar Krievijas politisko līderu aizvainojošajām piezīmēm ir nesušas vēlamo rezultātu. Baltā nama jaunā administrācija pameta savus algotņus Sīrijā bez naudas un atbalsta, un tālāka situācijas eskalācija Sīrijā, šķiet, tika atzīta par nevajadzīgu, jo Krievijas reakcija nebūt neatbilda gaidītajam.
Amerikāņu "vanagu" un Donalda Trampa administrācijas kopīgais blefs beidzās ar pazemojošu sakāvi Sīrijā un lika atzīt, ka Asads paliks pie varas. Īpaši jāatzīmē, ka tādi panākumi tika gūti, nenogremdējot amerikāņu kuģus un nenotriecot amerikāņu kara lidmašīnas, ko pieprasīja daži karstgalvji.
Šķiet, līdzīga būs arī situācija ar jauno sankciju paketi.
Trampa administrācija kārtējo reizi saskārusies ar Krievijas sabiedrības un valdības apņemšanos nepiekāpties un diezin vai īstenos sankciju ierobežojumus, kas atkarīgi no izpildu varas, turklāt pašreizējo sankciju paketi pārsvarā veido tieši tādi pret Krieviju vērsti pasākumi. Būs grūti atcelt jau ieviestos ierobežojumus, taču Krievijas valdība jau sen ņēmusi vērā, ka sankcijas pieņemtas uz ilgu laiku vai pat uz visiem laikiem. Iespējams, ar mērķi piespiest pašreizējo Baltā nama administrāciju uzsākt substantīvas pārrunas ar Kremli, neskatoties uz visiem ar tām saistītajiem iekšpolitiskajiem riskiem, jāpanāk, lai Tramps pāris reizes nokļūtu aizvainojošās ģeopolitiskās nepatikšanās.
Pie tam jau pašlaik vērojamas amerikāņu jauno sankciju pozitīvās sekas. Vācijas ārlietu ministrs Zigmārs Gabriels nosaucis tās par nelikumīgām, turklāt Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers norādījis, ka "Eiropas Komisija aizstāvēs Eiropas biznesa intereses no amerikāņu sankcijas". Vašingtona kārtējo reizi izdarījusi Krievijai lielu pakalpojumu, paātrinot ASV un ES saskatāmās "ģeopolitiskās šķiršanās" procesu. Ja tā turpināsies pilnvērtīgā politiskajā izolācijā nokļūs ASV, nevis Krievija.
