RĪGA, 7. augusts — Sputnik. ASEAN pasākumu ietvaros Manilā notikušas Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova un ASV valsts sekretāra Reksa Tilersona pārrunas, kuru ietvaros Krievijas diplomāts paskaidroja Tillersonam, kādu iemeslu dēļ Krievija atbildējusi uz ASV sankcijām, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz RIA Novosti.
Lavrovs informēja, ka tikšanās sākumā Tillersons interesējies par lēmumiem, ko Krievija bija spiesta pieņemt, atbildot uz ASV Kongresā nesen apstiprināto likumu par sankcijām pret Krieviju. Paskaidrojumi tika sniegti, turklāt nesen Krievijas prezidents detalizēti paskaidroja tos intervijā telekanālam "Rossija".
Lavrovs uzsvēra, ka ASV pieņemtais likums par sankcijām pret Krieviju kļuvis par kārtējo posmu nedraudzīgo un starptautisko stabilitāti apdraudošo soļu virknē un izdarījis nopietnu triecienu divpusējās sadarbības perspektīvām.
Nesen kļuva zināms, ka ASV ieviesušas pēdējo trīs gadu laikā nopietnākos ierobežojošos pasākumus, kas cita starpā vērsti arī pret Krievijas enerģētikas sektoru.
Eksperti apgalvo, ka ar šādiem pasākumiem amerikāņi cenšas padzīt Krieviju no Eiropas enerģētikas tirgus, kaitēt "Ziemeļu straumes 2" īstenošanai un piespiestu Eiropu pirkt sašķidrināto gāzi no ASV.
Maskava šādas darbības raksturoja kā nekaunību un tirdzniecības kara sākumu un ieviesa pretpasākumus, kas paredz ASV diplomātisko pārstāvniecību Krievijā darbinieku skaita samazināšanu par 755 cilvēkiem.
Iepriekš vēstīts, ka ASV prezidents apstiprināja jaunās sankcijas pret Krieviju, Irānu un Ziemeļkoreju, taču kritizēja to autorus — viņš paziņoja, ka likums neatbilst Konstitūcijai un ir neveiksmīgs.
Baltā nama vadītājs uzskata, ka daži nolikumi "pārkāpj prezidenta konstitucionālās pilnvaras no ārvalstu valdību atzīšanas viedokļa" un "dāvā Kongresam iespēju mainīt likumu, apejot Konstitūcijā noteikto procesu".
Jaunā sankciju pakete ir plašākā kopš 2014. gada sākuma. Tā paplašina sektorālās sankcijas pret Krievijas ekonomiku un ievieš Krievijas enerģētisko projektu ierobežojumus, piemēram, Eiropā.
Iepriekš Kremlis sniedza negatīvu likumprojekta vērtējumu. Pēc tā apstiprināšanas ASV Kongresā Maskava noteica ierobežojumus ASV diplomātisko misiju Krievijā personāla skaitam. ASV likumprojekts tika asi kritizēts arī ES, piemēram, Vācijas ĀM uzsvēra, ka ar sankciju palīdzību Vašingtona pūlas nodrošināt amerikāņu sašķidrinātās gāzes piegādes ES.
