Eiropas Savienības vadība aktīvi interesējas par cilvēktiesību ievērošanu Krievijā, bet nez kāpēc žurnālistu vajāšana Eiropas Latvijā neizraisa pienācīgu reakciju, Kirils Višinskis nolēma atgādināt par represijām pret Sputnik un Baltnews autoriem.

Akcina notika pirms Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova un Zviedrijas ārlietu ministres Annas Lindes pārrunām – Sabiedriskās palātas locekle vēlas piesaistīt starptautisku uzmanību vārda brīvības krīzei Latvijā.

Nekur citur Eiropā, tikai Latvijā un Igaunijā žurnālistus cenšas saukt pie kriminālatbildības par sadarbību ar Sputnik – tas liecina par aizspriedumainu attieksmi pret Krieviju.

Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas dienā Kirils Višinskis un Marija Butina devās pie Latvijas vēstniecības Krievijā, lai uzstātos pret Krievijas mediju apspiešanu Latvijā un Baltijas valstīs kopumā.

Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzskata, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa var izskatīt sūdzības par situāciju saistībā ar Krievijas žurnālistu stāvokli Rietumu valstīs.

Lietā ar krievu žurnālistu vajāšanu Latvijā ar sabiedrisko rezonansi vien būs par maz, un kampaņas #Своихнебросаем ietvaros paredzēta reāla palīdzība cilvēkiem, pastāstīja projekta autoru Marija Butina

Alla Berezovska nepiekrīt apsūdzībām un uzskata, ka Latvijas žurnālistiem jābūt iespējām publicēt savus materiālus tur, kur viņi vēlas.

Krievvalodīgo žurnālistu nopratināšanas un kratīšanas par sadarbību ar Baltnews un Sputnik ir mēģinājums iztīrīt informācijas lauku un iznīcināt jebkādu alternatīvu viedokli, uzsvēra Andrejs Jakovļevs.

Krievvalodīgie žurnālisti pēc Valsts drošības dienesta organizētajām aizturēšanām un pratināšanām nav salūzuši – viņiem ne prātā nenāk pakļauties muļķīgām apsūdzībām, uzsvēra Vladimirs Lindermans intervijā RT.

Zem represiju āmura nokļuvušie žurnālisti pastāstīja RT, ar kādu mērķi iesākta kampaņa pret krievvalodīgajiem medijiem, tās atbilstību Rietumu ģeopolitiskajām nostādnēm un centieniem padarīt par necilvēkiem tos, kuri nestrādā atbilstoši "ģenerālajai līnijai".

Latvijas Ārlietu ministrija uzskata, ka Krievijai "nav nedz morālu, nedz politisku, nedz arī juridisku tiesību komentēt demokrātisku valstu iekšējos procesus".

Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova uzsvēra, ka Maskavai nav raksturīgi represīvi pasākumi, tomēr LDP alkst "asiņu", tāpēc ierosināja ļoti stingru atbildi Latvijai par soļiem, kas vērsti pret krievvalodīgajiem žurnālistiem.

Saņemiet dūšu un atzīstieties, ka jūs uzbrūkat visam, kas saistīts ar Krieviju un krieviem: Marija Zaharova vērsusies pie Latvijas ārlietu ministra.

Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis paudis dziļas bažas par krievvalodīgo žurnālistu aizturēšanu Latvijā un vēlas apspriest skandalozo incidentu ar iekšlietu ministru Sandri Ģirģenu.

Kas un kāpēc nodevis specdienestiem krievvalodīgos žurnālistus un kad gandarījumu un eiforiju par sekmīgo operāciju nomainīs nepatīkams pārsteigums.

Sputnik Latvija un Baltnews ārštata autoru aizturēšana nepārprotami demonstrē, ka vardarbība pret krievvalodīgajiem žurnālistiem un medijiem Latvijā kļūst par normu.

Starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs uzskata: Latvijas soļi pret krievvalodīgajiem žurnālistiem atgādina "sīku dūrienu Krievijai", - jāsaprot, ka inidividuālas sankcijas un ierobežojumi pret organizācijām nav analogs.

Valsts drošības dienests sniedza komentārus par kratīšanu un Baltnews un Sputnik autoru aizturēšanu.

Žurnālistu vajāšana ir rupjš vārda brīvības pārkāpums, uzsvēra EP deputāte Tatjana Ždanoka piketā pret Baltnews un Sputnik autoru aizturēšanu.

Ziņu aģentūras "Rossija segodņa" un RT galvenā redaktore Margarita Simoņana pauda cerību, ka Krievija atbildēs uz Baltnews un Sputnik Lavija korespondentu vajāšanu.