RĪGA, 24. decembris — Sputnik. Krievijas prezidenta Vladimira Putina viedokli jautājumā par cīņu pret Krievijas žurnālistu tiesību pārkāpumiem ārzemēs Krievijas Liberāldemokrātiskā partija, acīmredzot, uztvērusi burtiski. Vispirms uzmanība tika pievērsta Latvijas rīcībai.
Atgādināsim, ka decembra sākumā Putins, tiekoties ar Pilsoniskās sabiedrības attīstības un cilvēktiesību padomes locekļiem, izteicās, ka nepieciešama tūlītēja atbilde pēc uzbrukumiem Krievijas žurnālistiem ārvalstīs – "ātri un stingri".
KLDP uzklausīja prezidenta viedokli, un partijas loceklis, Valsts domes Informācijas politikas komitejas priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Svincovs nāca klajā ar radikālu variantu. Tas ir, ja Latvijā arestēs vienu Krievijas žurnālistu, notiesās viņu un viņš saņems reālu sodu – brīvības atņemšanu, Krievijai vajadzētu arestēt vienu Latvijas mediju pārstāvi, vēsta RIA Novosti.
Svincovs uzsvēra: KLDP pieprasīs žurnālistu atbrīvošanu, ja viņi tiks arestēti, tiesāti un saņems kriminālu sodu.
"Jūs zināt, ka viņiem uzrādīta apsūdzība par Krimināllikuma pantu, kam iespējamas sekas – reāla brīvības atņemšana. Protams, ja tas notiks, mēs no KDLP pieprasīsim visu Latvijas žurnālistu arestu Krievijas Federācijas teritorijā. Un pieprasīsim žurnālistu apmaiņu starp mūsu valstīm. Tāpēc, ka mēs nekādi nevaram piedot tik riebīgu un atbaidošu attieksmi pret mūsu žurnālistiem," uzsvēra Svincovs.
Jāpiebilst, ka iepriekš Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova norādīja, ka izraidīšana, akreditācijas anulēšana un citi "represīvi" pasākumi pret žurnālistiem neatbilst Maskavas metodēm.
Arī Putins, pieminot "stingru" reakciju, diezin vai gribēja ierosināt KLDP piedāvāto variantu. Lielajā preses konferencē prezidents norādīja, ka Krievijas ĀM reaģē uz izlēcieniem pret Krievijas žurnālistiem ārzemēs, diplomāti regulāri aicina partnerus visā pasaulē un visās instancēs pievērst uzmanību vajāšanai.
Tomēr par galveno uzdevumu prezidents uzskata pašmāju tehnoloģisko iespēju attīstību informatīvās neatkarības sasniegšanai, jo pagaidām rūpes par cilvēktiesībām un informācijas izplatīšanas brīvību starptautiskā līmenī izskatās pārlieku vienpusīgas.
Viltoti principi un brīvības
Baltijas valstis regulāri kaitē Krievijas un krievvalodīgo mediju darbam. 3. decembrī VDD organizēja kratīšanas, izņēma tehniku, aizturēja un nopratināja virkni krievvalodīgo žurnālistu. Visi aizturētie ir starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", kuras ietvaros strādā portāli Baltnews un Sputnik ārštata darbinieki.
Žurnālistiem izvirzītas apsūdzības saskaņā ar Latvijas Krimināllikuma 84. pantu – par Eiropas Savienības sankciju režīma pārkāpšanu. Pēc nopratināšanas žurnālistiem aizliegts pamest valsti. Viņiem var draudēt sods – no naudas soda līdz brīvības atņemšanai. Sputnik Latvija un Baltnews ir saistīti ar starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa", kuras ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs iekļauts ES sankciju saraksta. Individuālās sankcijas nevar tikt attiecinātas uz visiem, kas sadarbojas ar mediju holdingu.
Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova atzīmēja, ka pie reāliem uzbrukumiem vārda brīvībai un krievu valodas iznīdēšanas Latvija pārgājusi, kad Eiropas Savienība iecerēja kampaņu cīņai ar kaut kādu mītisku dezinformāciju, kas, viņuprāt, nāk no Krievijas. Viņa norādīja, ka Brisele jau visur saskata "Kremļa roku" un ES prettiesiskie sankciju lēmumi – ar eiroinstitūtu klusu piekrišanu – Latvijā tiek interpretēti paplašināti, lai politiski izrēķinātos ar tā saucamās nevalsts valodas un nepatīkama viedokļa nesējiem.
Krievijas ĀM nosauca Latvijas varasiestāžu darbības par soda akciju un vārda brīvības pārkāpumu. KF ĀM uzsvēra, ka Latvijas varasiestāžu soda akcija neatstāj ne mazākās šaubas par safabricēto apsūdzību rusofobo kontekstu.
Baltijas valstu vadība jau vairākkārt traucējuši Krievijas mediju darbu. Krievijas ĀM paziņoja, ka saskatāmas šo valstu koordinētas līnijas nepārprotamas pazīmes. Mediju vajāšanas gadījumi Baltijas valstīs, atzīmēja ĀM, "uzskatāmi demonstrē, ko praksē ir vērti demagoģiskie izteikumi par Viļņas, Rīgas un Tallinas uzticību demokrātijas un vārda brīvības principiem".
