RĪGA, 25. decembris — Sputnik. Latvijas Ārlietu ministrija reaģēja uz Krievijas Valsts domes paziņojumu, kurā tā aicināja nosodīt Latvijas varasiestāžu darbības krievvalodīgo žurnālistu vajāšanas dēļ. Resors uzskata, ka tā pamatā esot "nepamatoti pārmetumi".
"Krievijas Federācijas Federālās sapulces Valsts domes 2020. gada 23. decembra paziņojums par medijiem Latvijā balstās nepamatotos un propagandas klišejām apvītos pārmetumos par Latvijas iekšējiem jautājumiem," teikts Latvijas ĀM paziņojumā.
Latvijas ĀM aicināja Valsts domi "ar steigu pievērsties savas valsts problēmu risināšanai un cilvēktiesību un brīvību pārkāpumiem".
Atgādināsim, ka Baltijas valstis regulāri kaitē Krievijas un krievvalodīgo mediju darbam. 3. decembrī VDD organizēja kratīšanas, izņēma tehniku, aizturēja un nopratināja virkni krievvalodīgo žurnālistu, kuri sadarbojas ar portāliem Baltnews un Sputnik kā ārštata darbinieki.
Žurnālistiem izvirzītas apsūdzības saskaņā ar Latvijas Krimināllikuma 84. pantu – par Eiropas Savienības sankciju režīma pārkāpšanu. Pēc nopratināšanas žurnālistiem aizliegts pamest valsti. Viņiem var draudēt sods – no naudas soda līdz brīvības atņemšanai. Sputnik Latvija un Baltnews ir saistīti ar starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa", kuras ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs iekļauts ES sankciju saraksta. Individuālās sankcijas nevar tikt attiecinātas uz visiem, kas sadarbojas ar mediju holdingu.
Krievijas ĀM nosauca Latvijas varasiestāžu darbības par soda akciju un vārda brīvības pārkāpumu. KF ĀM uzsvēra, ka Latvijas varasiestāžu soda akcija neatstāj ne mazākās šaubas par safabricēto apsūdzību rusofobo kontekstu. Ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova vērsās pie Latvijas ĀM ar aicinājumu izbeigt melus un neaizbildināties ar patiesībai neatbilstošiem izteikumiem, saņemt drosmi un atbildēt par savu politiku.
23. decembrī Krievijas Valsts dome pieņēma paziņojumu, kurā aicināja Eiropas valstu parlamentāriešus nosodīt Latvijas Republikas starptautisko saistību rupjos pārkāpumus vārda brīvības aspektā un atbalstīt plašsaziņas līdzekļu brīvu darbību, iebilst pret vardarbīgām metodēm un cenzūru, kā politiskās ziņas un informatīvās konfrontācijas instrumentiem.
Visas Valsts domes frakcijas, kā arī Ārlietu ministrija atbalstīja paziņojumu.
