Atbilstoši hibrīdkara likumiem

Tādējādi zviedru mediji sekmēja baiļu veidošanos un izplatīšanos Zviedrijā no parastajiem Krievijas manevriem Baltijas jūrā.

Nacionālā apvienība piedāvā "aizsargāt" skatītājus no "nedraudzīgas" informācijas; Nacionālā bloka līderis Raivis Dzintars aicina neizskatīt šo projektu kā "priekšvēlēšanu interešu objektu".

Likums par cīņu ar hibrīddraudiem ir kļuvis parskatāmāks un ierobežo interpretācijas iespējas, taču neatbilst demokrātijas normām, atzīmēja Andrejs Klementjevs.

Žurnālists Lato Lapsa intervijā izteica pieņēmumu par to, ka grozījumu autori iepriekšējā dzīvē, iespējams, bijuši NKVD darbinieki.

Krimināllikuma grozījumi ir bīstami tāpēc, ka panti nav sīki aprakstīti, bet brīvības atņemšanas termiņi ir lieli. Pagaidām nav tik vienkārši iesēdināt kādu saskaņā ar šo likumu, bet ierosināt krimināllietu ir vieglāk par vieglu.

Saeimas Juridiskā komisija uz laiku izslēdza no Krimināllikuma grozījumiem punktu par nelikumīgo piekļuvi valsts noslēpumam, kamēr nav skaidra Eiropas Cilvēktiesību tiesas pozīcija. Turklāt Latvijas eksprezidents Valdis Zatlers uzskata, ka pretspiegu grozījumi nepārkāpj cilvēktiesības.

5. martā Saeimas Juridiskā komisija atbalstīja krimināla soda ieviešanu par publiskiem aicinājumiem pret Latvijas valstisko neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti, valsts varu vai iekārtu. Sods paredzēts arī par attiecīgo materiālu izplatīšanu.

Šodien Saeimas juridiskās komisijas sēdē tika pieņemts lēmums atlikt līdz 21. aprīlim Krimināllikuma skandalozo grozījumu otro lasījumu. Deputātiem nācās steigšus "ķert blusas" – labot nepilnības un līdz galam nepateiktās lietas jaunajos grozījumos.

Akcija "Totālais diktāts" ir piesaistījusi Latvijas specdienestu uzmanību, – šādu informāciju sniedza Latvijas Krievu kultūras biedrības vadītāja Jeļena Matjakubova. Diktāta organizators Aleksandrs Filejs to noliedza. Kas patiesībā ir noticis šajā trijstūrī? Vai skandāls ir ietekmējis diktāta norisi?

Vējonis uzskata, ka Krimināllikuma grozījumos par "hibrīdkara" draudu novēršanu ir vairākas neskaidras nianses, kas jāmaina, lai grozījumi nenonāktu pretrunā Satversmei un Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām.

Likums par hibrīdkaru ir saskāries ar negaidītu Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa pretestību. Sociālā tīkla Twitter publiskajā telpā viņš ir izteicies, ka "valsts drošības interesēs nav pārkāpt Satversmi un vārda brīvību."

Starptautiskās informatīvās aģentūras "Rossija segodņa" juridiskā dienesta pārstāvji vakar netika ielaisti Latvijas teritorijā, kur gatavojās piedalīties tiesas sēdē jautājumā par aģentūras pārstāvniecības reģistrāciju Rīgā.

Ģenerālprokurors uzskata, ka šajā biznesā grozās pārāk liela nauda.

Turcijas opozīcijas laikraksta pārdošanas apjomi kritušies par 99% pēc tam, kad par tās rakstu likteni domā nevis žurnālisti un redaktori, bet gan valdība. Vai grozījumi Latvijas Krimināllikumā par "hibrīdkaru un informatīvo karu" nenovedīs pie tāda paša rezultāta?

Par ikgadējo krievu valodas zināšanu veicināšanas akciju ieinteresējusies Drošības policija. Tiesa, pagaidām vēl nav pieņemti Krimināllikuma grozījumi, kas paredz brīvības atņemšanu par nevardarbīgām darbībām ārvalsts interesēs. Specdienesti tikai apkopo informāciju.

Gan Latvijas politiķu, gan valsts iedzīvotāju ikdienā stabilu vietu ieņēmusi frāze "informatīvais karš". Pats galvenais frāzes spēks – ikviens tajā saskata, ko vien vēlas.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Saeima steidzami pieņēma likuma grozījumus, kas paredz kriminālatbildību par pretvalstiskām darbībām. Lielākā daļa plašsaziņas līdzekļu grozījumus nosauca par stingru cenzūru, kas ieviesta ar mērķi pretoties "Krievijas propagandai".

Ne juristiem, ne opozīcijas deputātiem nav saprotams, pret ko īsti vērsts jaunais likumprojekts par pretošanos informācijas karam. Viņi norāda uz līdzībām ar 1937. gadu un brīdina par vārda brīvības ierobežojumiem.