RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Publikācijām par Krieviju neuzticas gandrīz puse Francijas, Vācijas, Lielbritānijas un ASV iedzīvotāju, apliecināja aptauja, ko kompānija Ifop veica Sputnik News uzdevumā. Sputnik Latvija aptaujātie eksperti tāpat norādīja, ka krievu prese Latvijā par kaimiņvalsti raksta objektīvi, taču latviešu medijos nepārprotami novērojams negatīvs noskaņojums.
Žurnālists, portāla Imhoclub.lv galvenais redaktors Jurijs Aleksejevs pauda viedokli, ka aptaujas rezultāti pilnībā apstiprina viņa paša viedokli.
"Uzskatu, ka rietumu mediji par Krieviju raksta ārkārtīgi neobjektīvi. Ir iespēja lasīt publikācijas angļu valodā, un es redzu, cik daudz tajos ir tendenciozas un atklāti melīgas informācijas," – pastāstīja Jurijs Aleksejevs. Viņš norādīja, ka par mediju objektivitātes trūkumu liecina arī pastāvīgie centieni apgrūtināt telekanāla RT darbu, kas piedāvā alternatīvu viedokli.
"Pēdējā laikā RT tiek vajāts, tiek slēgti tā korespondentu punkti un tā tālāk, jo neizdodas tiesā atspēkot RT sniegto informāciju. Tas ir spilgts mediju neobjektivitātes indikators: ja patiesību nav iespējams atspēkot, tā jāaizliedz vai jānoslāpē," – atzīmēja Aleksejevs.
Pēc viņa domām, to sāk saprast liela daļa rietumvalstu sabiedrības – agri vai vēlu Krievijas apsūdzēšanai par visiem grēkiem vajadzēja novest pie tamlīdzīgas reakcijas.
"Vai atceraties, kā teica Bulgakovs darbā "Meistars un Margarita": jo vairāk Varenuha stāstīja par Ļihodejeva izdarībām, jo mazāk stāstītajam ticēja Rimskis. Tāpat arī šeit: pašreizējā pavisam anekdotiskais un pilnībā pat absurda teātra robežas pārkāpušais stāsts par Skripaļiem ikvienam veselīgi domājošam cilvēkam rada tikai domu, ka tie ir pilnīgi murgi," – uzsvēra žurnālists.
Latvijā krievu un latviešu mediju viedoklis par Krieviju ir absolūti atšķirīgs, norādīja Aleksejevs.
"Ja cilvēkam, kas nepārzina situāciju Latvijā, iedot pārtulkotas angļu valodā divas avīzes, kas iznāk krievu un latviešu valodās, izlasījis tās, cilvēks, visticamāk, teiks, ka tās stāsta par notikumiem divās absolūti atšķirīgās valstīs," – paskaidroja eksperts.
Pēc viņā domām, krievu prese ir objektīvāka, bet latviešu mediji no rietumu analogiem īpaši neatšķiras.
"Šajā ziņā latviešu prese ir pilnībā integrēta Rietumu informācijas telpā, un man šķiet, ka šeit kaut kas mainīsies tikai, kad mainīsies politiskā situācija Eiropā. Kad projekts "Eiropas Savienba" sāks irt, Latvija paliks viena pati un sapratīs, ka bez Krievijas nekur netiks, acumirklī mainīsies publikāciju tonis," – ir pārliecināts Aleksejevs.
Gapoņenko: negatīvas publikācijas par Krieviju – varas spiediena rezultāts
Arī sabiedriskais aktīvists Aleksandrs Gapoņenko uzskata, ka krievu un latviešu informācijas telpas Latvijā būtiski atšķiras: latviešu medijus redzama tikai negatīva attieksme pret Krieviju, turklāt visai rupjā, spilgti izteiktā pasūtījuma formā, bet krievu presē redzami dažādi viedokļi.
"Vienā numurā var būt absolūti pretrunīgi materiāli: viens – Krievijai nedraudzīgs, otrs – gluži otrādi, prokrievisks. Domāju, tas saistīts ar spiedienu pret krievu mediju vadību, no kuriem pieprasa negatīvus rakstus, jo Latvijas valdības acīs Krievija ir ienaidnieks, ar kuru jācīnās," – teica Gapoņenko.
Rietumvalstu iedzīvotājiem ir sniegts tik daudz negatīvas informācijas par Krieviju, ka viņi vienkārši tai vairs netic, uzskata eksperts.
"Par Krieviju izplatītie apmelojumi ir tik odiozi un neprofesionāli, ka cilvēki tos jau noraida. Skaidrs taču, ka tas ir par daudz," – secināja Sputnik sarunbiedrs.
Mitrofanovs: Krievijas negatīvajam tēlam jāveicina latviešu nācijas saliedēšanās
Rietumeiropas valstīs un ASV organizētās aptaujas (par Krievijai veltīto materiālu objektivitāti – red.) nepārprotami liecina par neuzticību šo valstu politiskajai sistēmai, uzsvēra Eiropas Parlamenta deputāts Miroslavs Mitrofanovs.
"Amerikas, Anglijas, Francijas un Vācijas iedzīvotājiem rodas aizdomas, ka viņiem nestāsta patiesību par ekonomiku, finansēm un ārpolitiku. Mediju objektivitātes vērtējums attiecībā pret Krieviju ir viena no šīs neuzticības izpausmēm," – norādīja politiķis.
Pēc viņa domām, latviešu medijos vērojama ļoti bīstama tendence, kam raksturīga nelīdzsvarota informācijas sniegšana par Krieviju.
"Latviešu medijos Krievija pārsvarā pieminēta negatīvā gaismā, pozitīvas informācijas par to ir ļoti maz. Protams, nevar teikt, ka tās nav vispār, taču svaru kausi acīmredzami nosliekušies uz negatīva pusi," – norādīja Mitrofanovs.
Politiķis uzsvēra, ka latviešu mediji veido izkropļotu un neobjektīvu iespaidu par Krieviju Latvijas iedzīvotāju prātos.
"Lielākā daļa latviešu uzskata, ka ekonomiskā un sociālā situācija Krievijā ir katastrofāla. Sarunājoties ar cilvēkiem sociālajos tīklos, es pastāvīgi saduros ar apgalvojumiem par to, ka Krievijā cilvēki ir nabagi, ka dzīvot tur ir neiespējami. Pie tam tie, kas to apgalvo, nekad nav bijuši Krievijā un informāciju smēlušies tikai no latviešu medijiem," – apliecināja EP deputāts.
Tamlīdzīgu situāciju Mitrofanovs pamatoja ar Krievijas negatīvā tēla lielo nozīmi latviešu nācijas saliedēšanai.
"Krievija tiek atspoguļota kā ārējais ienaidnieks, drauds, kas ļauj dažādiem cilvēkiem apvienoties. Galu galā citi motīvi, piemēram, labklājības izaugsme vai attīstība Latvijas apstākļos cilvēkus nevar apvienot. To var panākt tikai ārēji draudi," – ir pārliecināts Mitrofanovs.
Deputāts norādīja, ka tamlīdzīga tendence Latvijā saglabāsies, līdz mainīsies situācija visā rietumu pasaulē.
"Līdz ar attiecību uzlabošanos rietumvalstu un Maskavas starpā Krievijas tēls mainīsies arī latviešu medijos. Latviešu elite ir ļoti lojāla Rietumiem un ātri mainīs retoriku, ja sajutīs izmaiņas. Taču iekšējo priekšnoteikumu tam nav," – piezīmēja Mitrofanovs.
