Norvēģijas premjerministre Erna Sūlberga, ciemojoties pie Trampa, paziņoja, ka Krievija neiejaucas vēlēšanās Norvēģijā, jo — citāts! — "mēs to neinteresējam, un tas, protams, nenāk par labu mūsu reputācijai". Visiem šķita, ka viņa ir pajokojusi, raksta radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans. Pie tam tā šķita arī viņai. Pēc tam politiķe iegrima domās. Tuvojas rudens, apkārt viena vienīga depresija. Viņa pārdomāja. Pareizāk sakot, atcerējās: ja kalns nenāk pie Muhameda, jāiemet tam ar akmeni. Kalnam būs vienalga, toties reputācija būs kārtībā. Nu, tas ir, tāpat kā visiem NATO. Kā tad tā: Stūlberga dēvē Norvēģiju par "Rietumu acīm un ausīm pie Krievijas ziemeļu robežām", bet Krievija par to neliekas ne zinis.
Neliekas ne zinis? Tad sapurināsim. Acis… ausis… Nē, galvenā ir aste. Un asti Krievijas Federācijas Padomes IT darbinieks Mihails Bočkarjovs nepamanīja. Kāpēc viņam būtu jāpievērš uzmanība visādiem sīkumiem? Viņš zināja, ka nav ieradies Oslo baznīcas apskatīt, — viņš atbraucis oficiāli, uz starptautisku semināru pieredzes, informācijas, ideju apmaiņai pēc Norvēģijas parlamenta ielūguma. To, ka īsi pirms tam Norvēģijas premjere brīdināja valsti par Krievijas kiberiejaukšanos NATO mācībās Trident Juncture, lielākajās pēdējo 16 gadu laikā, viņš nezināja. Būtu zinājis, iespējams, nebūtu braucis, lai nekļūtu par dzīvu Sūlbergas aizdomu pierādījumu.
Viņu acīs taču IT speciālists no Krievijas ir "Ei tu, urķi". Ja urķis, jāņem ciet. Turklāt vēl tuvojas militārās mācības visos virzienos, un citastarp vajag izprovocēt Maskavas reakciju, lai trenētos uz to atbildēt. Jau iepriekš bija zināms, ka NATO skauti Norvēģijai uzticēs "digitālo" un "verbālo" aizsardzību informācijas frontē. Pirmkārt, ko tad vēl no viņiem prasīt, ja pat Bjorndālens ir noslēpis ieroci. Otrkārt Sūlbergai vajadzēja kaut kā reabilitēties par neitrālo attiesmi pret Kremli un vārdiem par Maskavas neiejaukšanos Norvēģijas darīšanās.
Protams, viņa pēc tam nopirka ASV defektīvus F-25 un pirmo reizi pēc Otrā pasaules kara ielaida valstī ārzemju kontiongentu — 700 amerikāņu jūras kājnieki tiks dislocēti netālu no Krievijas. Taču atspēkojumam jābūt tikpat spēcīgam un tajā pašā jautājumā. Citiem vārdiem sakot Oslo acīs Trident Juncture jau ir sācies, lai arī izvērsīsies tikai oktobrī. Un viltus starts ir tīrie sīkumi. Galvenais — to viņiem pieminēs.
"Norvēģu viesmīlība pārspēj visus rekordus," — ANO Ģenerālās asamblejas laikā Krievijas ārlietu ministrs attrauca žurnālistam, kurš gribēja pārsteigt Sergeju Lavrovu ar savu šķietami "provokatīvo" jautājumu par iemesliem, kuru dēļ uz Oslo sūtīti izlūki. Žurnālists var teikt lielo paldies par to, ka nesastapās ar Lavrova "kroņa numuru" — prasmi divos vārdos raksturot tamlīdzīgu darboņu IQ.
Jāpiebilst, ka Mihails Bočkarjovs sniedzis norvēģu policijai piekļuvi visām savām elektroniskajām iekārtām. Piekasīties neizdodas. Tomēr viņu neizlaiž. Laikam jau domā, ka visu vajadzīgo viņš šifrētā sūtījumā jau nodevis centram. Taču šeit viss ir redzams skaidri un gaiši bez jebkādas spiegošanas.