Pirmās un otrās šķiras latvieši, kā arī pārtikas produkti, kas rada nacionālās pašapziņas traucējumus.

Visiem Latvijas iedzīvotājiem padomju periodā vismaz bija pilnvērtīga PSRS pilsoņu statuss – atšķirībā no mūsdienu situācijas Baltijas republikā, uzsvēra KF ĀM.

Automašīnu un motociklu kolonna ar Latvijas karogiem, izstiepusies 6 kilometru garumā, šķiet, dāvājusi gandarījumu Nacionālās apvienības deputātiem.

"Man tie cilvēki, kas godā savu senču piemiņu, nekādā veidā nav apdraudējums. Daudz lielāks apdraudējums Latvijai kā valstij, ir – aizliegt šo piemiņas dienu," komentēja skandālu ar kafejnīcu "Kūriņš" pazīstams latviešu reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks.

Pēc Uzvaras dienas svinībām latviešu jaunatne raksta Facebook, ka nesaprot, kādēļ tik daudz cilvēku atnāca 9. maijā uz Uzvaras parku un kāds ar to sakars ir padomju kareivjiem, turklāt runā tikai par "okupāciju".

Imanta Sudmaļa piemērs daiļrunīgi liecina, kā mūsdienās Baltijas valstīs cenšas dzēst no vēstures etniski "tīro" valstu un SS leģionu apoloģētiem nepatīkamās lietas.

Padomju frontes komandieru posteņos Lielā Tēvijas kara gados pabijuši 44 cilvēki. Viens no viņiem bija latvietis. Noslēpumi dzīvesstāstā, galvu reibinoša karjera un domstarpības ar Staļinu – stāsts par Maksi Reiteru patiešām ir pārsteidzošs.

Pols Armāns, dzimis Pēteris Pauls Tiltiņš, ir ne vien pirmais latvietis, bet arī pirmais tankists, kam piešķirts Padomju Savienības Varoņa nosaukums: viņš cīnījās ar fašismu jau Pilsoņkara laikā Spānijā un vadīja padomju rotu Sarkanās armijas pirmajā tanku kaujā.

9. maija priekšvakarā Sputnik nolēma atgādināt par latviešu varoņdarbiem, kuri cīnījās pret nacistiem Lielā Tēvijas kara frontēs; drosmīgā snaipere Ērika Gaile uz visiem laikiem ierakstīja savu vārdu Uzvaras hronikā.

Uzvaras Lielajā Tēvijas karā jubilejas priekšvakarā Sputnik Latvija nolēma atgādināt par cilvēkiem, ko latviešu elite nevēlās atcerēties – par Latvijas un latviešu varoņiem, kuri cīnījās pret fašismu.

Valodas inspekcija, Valsts ieņēmumu dienests, Pārtikas un veterinārais dienests – tie visi pārvērš Latviju par nabadzīgu valsti, kurā piekopj represiju un atņemšanas politiku, ir sašutis politiķis Aldis Gobzems.

Kāpēc Krievijas un ASV prezidentu kopīgais paziņojums var milzīgi aizkaitināt Latvijas valdību? Kā latviešu nacionālisti apdraud SS leģionāru gājienu? Vai iespējamas pret Krieviju vērstas provokācijas? Lindermans un Gubins apspriež aktuālākās tēmas.

Mediju eksperte, profesore Sandra Veinberga uzskata Rīgā uzstādīto pieminekli lielajam krievu dzejniekam Aleksandram Puškinam par "nejēdzīgu", un tam līdzīgās skulptūras par "smieklīgām un pazemojošām".