"Lielās Uzvaras latviešu durkļi": cilvēki, ar kuriem Latvijai vajag lepoties

CC0 / public domain / 130-й Латышский стрелковый корпус
130-й Латышский стрелковый корпус - Sputnik Latvija, 1920, 07.05.2021
Trešā Reiha kapitulāciju tuvināja visas PSRS tautas, taču Latvijas gadījumā – 130. Latviešu strēlnieku korpusa varoņi. Dokumentālajā filmā "Lielā Tēvijas kara latviešu durkļi" mēs apkopojām stāstus par veterānu varoņdarbiem.
RĪGA 7. maijs — Sputnik, Andrejs Tatarčuks. Mūsdienu Latvijas historiogrāfijā 130. Latviešu strēlnieku korpusa eksistences fakts ir teju vai aizliegts temats. Realitāti, kurā gandrīz 50 tūkstoši latviešu no visiem Latvijas reģioniem cīnījās pret nacistisko Vāciju Sarkanās armijas rindās, lai 1944. gada oktobrī atbrīvotu lielāko daļu savas dzimtenes, kas bija pārtapusi par vāciešu okupēto Ostlandes provinci, tagad uzskata par politiski nekorektu un tā neiekļaujas nedz jaunākajā latviešu ideoloģiskajā propagandā, nedz arī latviešu vēsturnieku revidētajā oficiālajā viedoklī. Jo vērtīgākas kļūst kara dalībnieku liecības par latviešu karavīru varoņdarbiem Sputnik Latvija speciālajā projektā "Lielās Tēvijas kara latviešu durkļi".

"Reiz cēlās strēlnieks sarkanais...."

Vēl viens šīs dokumentālās filmas nosaukums ir "Reiz strēlnieks sarkanais...." – tieša atsauce uz Rīgas kinostudijas 20 minūtes ilgo īsfilmu, ko 1967. gadā uzņēmis padomju Latvijas režisors-dokumentālists Hermanis Šuļatins. Viņa melnbaltā filma "Reiz cēlās strēlnieks sarkanais" (tā ir latviešu strēlnieku divīzijas marša pirmā rindkopa) parādījās uz ekrāniem 22 gadus pēc Lielās Uzvaras.
Памятник Яну Райнбергу на мемориале в деревне Монаково - Sputnik Latvija, 1920, 16.05.2020
Jāņa Rainberga "sniega kavalērija": slēpotāju bataljona ceļš pretī nemirstībai
Tolaik bija vienkāršāk un taisnīgāk. Neviens necentās pielīdzināt Padomju Savienības sociālismu nacistiskās Vācijas režīmam, kā tas tiek darīts Eiropas Parlamenta skandalozajā rezolūcijā. Taču galvenais - tolaik tūkstošiem latviešu karavīru un virsnieku, kuri piedalījās Hitlera režīma sagraušanā, varēja liecināt - viņi cīnījās par mieru Eiropā un par dzimtās plaukstošās Latvijas brīvību.
Mūsdienās katru gadu paliek arvien mazāk Lielā Tēvijas kara veterānu, aizvien blāvāks top kara tēls, kurā viņi uzvarēja.
Aizgājis viņsaulē frontes virsnieks, mīnmetēju rotas komandieris, Latvijas holdinga RD Electronics dibinātājs Meijers Deičs. Viņa stāsti par kauju par Maskavu un uzbrukuma operācijām ar 130. Latviešu strēlnieku korpusa piedalīšanos palikuši radinieku atmiņās un šajā filmā.
Partizānu pretošanās kustības dalībnieks Vidzemē Ilmārs Puteklis pastāstīja mūsu filmēšanas grupai par to, kā latvieši rīkoja sliežu karu pret vācu okupantiem. Romāns Poļaks atceras, kā Rīgā ar ziediem satika padomju atbrīvotājus un kā Rīgas sievietes skūpstīja ģenerālleitnantu Detlavu Brantkalnu, 130. latviešu strēlnieku korpusa komandieri.
Latvijas Valsts aizsardzības fonda "Lāčplēsis" prezidents Jānis Ivars Kasparsons objektīvi un pat mazliet paskarbi salīdzina latviešu sarkanarmiešu un Vafen SS leģionāru frontes uzvaras: "leģions neprata karot un viņi zaudēja 80 tūkstošus karavīru un virsnieku."
День Победы у памятника Освободителям в Риге - Sputnik Latvija, 1920, 13.05.2020
Viedoklis
Latvija nošķīrusies no Krievijas un Uzvaras. Tagad to moka nepilnvērtības komplekss

Trīs kara gadi

Trīs filmas daļas veltītas trim kara gadiem — katra daļa stāsta par vienu gadu. Pirmais bija smagākais, Maskavas aizstāvēšanas gads, kad latviešu pulkos pēc kaujām bieži vien palika tikai 20% ierindas sastāva un mazāk nekā puse komandieru. Tolaik latvieši Krievijā un divīziju karavīri savāca naudu desmit tanku T-34 "Latviešu strēlnieks" un iznīcinātāju eskadriļas izveidei, kuri vēlāk piedalījās gaisa kaujās internacionālā aviācijas pulka "Normandija Nemana" sastāvā. Tā bija Latvijas Nacionālo Gaisa spēku kauju pirmā un pēdējā lappuse.
Otrais gads, kad strēlnieki jau bija iemācījušies karot un gribēja iet pretuzbrukumā. Bija smagas cīņas pie Staraja Rusas un Demjanskas, tā bija Ļeņingradas-Novgorodas uzbrukuma operācija – asiņainas cīņas par katru zemes pēdu. Filmas otrā daļa ir kā frontes laikraksts "Par Dzimteni", diena pēc dienas, kauju bezgalība, ievainojumi un nāve līdz ar varoņdarbiem.
Filmas trešā daļa "Brīvībai un Mieram" stāsta par 1944. gadu — pēdējo kara gadu. Apvienojot 43. gvardes latviešu strēlnieku divīziju un 308. latviešu strēlnieku divīziju, izveidoja Latviešu strēlnieku 130. korpusu. Sarkanās armijas triecienvienības stūma vērmahtu tālāk un tālāk uz rietumiem: ienaidnieks sagrauts un panikā bēg uz fāterlandi. Izveidotas trīs Baltijas frontes, jau pavasarī Ļeņingradas apgabala teritorija tika pilnībā atbrīvota. Padomju karaspēks forsēja Narovas upi Ivangorodas rajonā, drīz vien karogi ar svastiku pazuda no visas Igaunijas teritorijas.
Mūsu strēlniekiem īpašs kļuva datums 1944. gada 17. jūnijs, kad 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijas vienības ar aviācijas eskadriļas "Latviešu strēlnieks" atbalstu ienāca savas zemes teritorijā Kārsavā, Ludzā un Rēzeknē.
Гвардии сержант Николай Спрингис, 1943 год, рисунок Е.Ванага - Sputnik Latvija, 1920, 13.05.2020
Ziedoja dzīvības par savu senču zemi: Nikolajs Spriņģis un citi latvieši izlūku rotā
Kas notiktu, ja tā nebūtu? Ja nemācītos Gorohoveckas nometnēs par tankistiem, ložmetējniekiem un kājniekiem, ja necīnītos mežos partizānu vienībās "Liesma", "Sarkanā Bulta" un "Padomju Latvija"? Ja nebūtu burtiski ar zobiem turējušies pie katras pēdas tanku un šķembu izārdītās zemes  Piemaskavā, ja nebūtu par ziedojumiem no nedaudzajiem strādnieku un karavīru rubļiem būvējuši tankus un lidmašīnas ar baltiem trafareta burtiem "Latviešu strēlnieks"? Ja būtu piekrituši tam, ka fīrers nekad nekļūdās, ka Ostlande ir brīnišķīga un uz mūžīgajiem laikiem, ka bez noteiktiem gēniem, tautām un rasēm brīvajā demokrātiskajā apvienotajā Eiropā būs tikai tīrāks gaiss?
Ja tā būtu, jūs nelasītu šīs rindkopas latviešu valodā. Taču to nevar ne salīdzināt, ne pretstatīt. Latviešu strēlnieki ir cilvēki, ar kuriem Latvijai jālepojas.
Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала