RĪGA, 18. marts — Sputnik, Mihails Gubins. Pirms pāris dienām 66 gadu vecumā miris Māris Grīnblats, piecu sasaukumu Saeimas deputāts, bijušais izglītības un zinātnes ministrs.
Latvijā dzīvojošajiem krievu tautības cilvēki par viņu nesēro. Politikā Grīnblats ienāca jau padomju laikā, ar laiku ieņēma 1990. gada aprīlī nodibināto Pilsoņu kongresa – ļoti nacionālistiskas organizācijas priekšsēdētāja vietu. Tā locekļi uzskatīja, ka Latvijas valsti nedrīkst atjaunot kolaboracionisti, vispirms visus vajag iztīrīt 3D režīmā, proti, organizēt "deokupāciju, dekolonizāciju un deboļševizāciju". Viņi pat neatbalstīja neatkarības atjaunošanu 1991. gadā un noniecinoši dēvēja tagadējo Latvijas Republiku par "4. maija režīmu".
Patiesībā organizācija strādā arī šobaltdien, organizē kongresus. Intervijā, ko 2015. gadā publicēja "Neatkarīgā", PK vadītāji paziņoja, ka nospraustais uzdevums vēl neesot īstenots: Latvijā ir palicis liels skaits bijušo padomju virsnieku ar ģimenēm, neesot izdzīti okupācijas laikā nelikumīgi iebraukušie kolonisti, arī bijušie čekisti un komunisti vēl esot pie varas.
Pats Māris Grīnblats centās iekļūt Saeimā, 1991. gada decembrī nodibinot nacionālradikālo partiju "18. novembra savienība". Tagad tā stabili aizmirsta. 1992. gadā partija iekļāvās apvienībā "Tēvzemei un brīvībai", visi 300 cilvēki, bet 1993. gadā Grīnblats kļuva par 5. Saeimas deputātu. No 1995. līdz 1997. gadam viņš bija izglītības ministrs Andra Šķēles pirmajā valdībā, pēc tam – atkal saņēma deputāta mandātu un turpināja vadīt savu frakciju.
1995. gada 4. novembrī Māris Grīnblats iesniedza prezidentam Guntim Ulmanim savas valdības projektu. Tas netika apstiprināts, pietrūka vien 2 balsu.
Visos posteņos Grīnblats strādāja kā latviešu paraugnacionālists. Viņa laikā sagatavoja bēdīgi slaveno izglītības reformu, kas paredzēja krievu valodas pakāpenisku likvidāciju.
Deputāts būdams, viņš iesniedza likumprojektu par "padomju okupācijas nodarīto zaudējumu" kompensāciju. Iebilda pret Barklaja de Tolli pieminekli Esplanādē. Aģitēja par iestāšanos Eiropas Savienībā, sak, citādi galvu pacelšot spēki, kuri cer uz Latvijas tuvošanos Maskavai. 2008. gadā nosūtīja dzelzceļa pasažieru pārvadājumu uzņēmumam "Pasažieru vilciens" vēstuli, kurā aicināja pārtraukt filmu demonstrāciju vilcienos krievu valodā bez tulkojuma latviski. 2010. gadā paziņoja, ka prezidentam Valdim Zatleram nevajadzēja pieņemt Krievijas premjerministra Vladimira Putina ielūgumu apmeklēt 9. maija pasākumus Maskavā.
Tomēr Mārim Grīnblatam bija liels sapnis. Domājams, viņš to loloja jau sen, vēl būdams jauns atslēdznieks, pēc tam studenta, skolotāja, sētnieka un sarga gados. Tomēr, atšķirībā no daudziem, Grīnblats ne tikai sapņoja, bet arī darīja. Protams, jau politiķis būdams.
Patiesībā tas nav tikai Grīnblata, tas ir arī visu viņu domubiedru sapnis. Manuprāt, vislabāk to aprakstīja bēdīgi slavenais amerikāņu doktors, nelaiķa Aivars Slucis, latviešu nacionālistu sponsors. Intervijā 2009. gadā viņš atcerējās, ka atbraucis uz Latviju 1991. gada septembrī, kad tikko bija sabrukusi Padomju Savienība. Viņš gājis pa staciju un domājis, ka redzēšot tūkstošiem projām braucošu krievu, un bijis pārsteigts, ka viņu nebija.
Māris Grīnblats par to ne tikai sapņoja, bet arī spēra konkrētus soļus. Piemēram, 1992. gada 20. janvāri viņš vēstulē Krievijas prezidentam Jeļcinam pieprasīja civilizēti repatriēt Latvijā nelikumīgi iebraukušos bijušos PSRS pilsoņus, jo Krievijas Federācija ir bijušās Padomju Savienības tiesību pārņēmēja. Jeļcins neatbildēja.
Tad Grīnblats nolēma iet no otras puses. 1992. gada februārī noskaidrojās, ka pilsoņu komiteju vadītāji (kas veidoja Pilsoņu kongresu) vērsušies Argentīnas, Čīles, Bolīvijas un Venecuēlas vēstniecībās Maskavā. Nosūtīja vēstules, kurās piedāvāja darba spēku no Latvijas. Lieta tāda, ka iepriekš Argentīna ziņoja: tā var pieņemt 100 tūkstošus cilvēku no Austrumeiropas valstīm. Tikai naudas šiem nolūkiem Argentīnai nebija. Bet vajadzēja tikai 2 miljardus dolāru.
Latviešu nacionālisti bija kā spārnos. Māris Grīnblats pat uzrakstīja vēstuli Eiropas Komisijai cerībā, ka ES valstis varēs materiāli atbalstīt pārvākšanās programmu. Avīze "Diena" stāstīja, kā pilsoņi grib izraidīt nepilsoņus uz Latīņameriku. Nepilsoņiem, protams, neviens neko nevaicāja.
Tā nu iznāk, ka Māris Grīnblats nav piepildījis savu sapni. Nē, protams, krievu skaits Latvijā samazinās daudzu iemeslu dēļ. Bet tā, organizēti? Lai visi vienā rāvienā ņemtu un aizbrauktu? Diezin vai.
