Šogad noslēdzas valsts uzņēmuma "Latvijas autoceļu uzturētājs" monopola 7 gadu periods.

Rīgas dome cer saņemt no Eiropas fondiem gandrīz 2 miljardus eiro. Pozitīvas Briseles atbildes gadījumā, galvaspilsētas transporta infrastruktūru sagaida izrāviens.

Satiksmes ministrija grasās visā valstī izveidot ierīču tīklu, kuras pilda fotoradaru funkcijas, iesaistot autoceļu meteostacijas.

Autovadītājus brīdina, ka uz Latvijas šosejām un reģionālajiem autoceļiem ir ieviesti būtiski ierobežojumi remontdarbu dēļ.

Rīdzinieki sūdzas, ka pa galvaspilsētas pagalmiem ir bail staigāt – visur ir bedres. Radio Baltkom ēterā Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis pastāstīja, kāpēc pilsētas varasiestādēm ir grūti atrisināt šo problēmu.

Baltkom klausītājs palūdza Rīgas varasvīrus kaut uz brīdi pievērst uzmanību izdangātajiem ceļiem galvaspilsētas ielās.

Saskaņā ar Stokholmas deklarāciju, kurai Latvija pievienojās 2020. gada februārī, lielpilsētās ir jāievieš apkaimes, kur atļautais braukšanas ātrums sasniegs 30 kilometrus stundā.

Notikuma brīdī kravas automobilī, kurš stāvēja mājas pagalmā, iekrāva būvgružus; šoreiz incidents notika kādā Grīziņkalna iekšpagalmā.

Jūrmalas šosejas posma rekonstrukcijas darbi no Rīgas robežas līdz Jūrmalas caurlaides punktam, kuri sākās 2019. gada jūnijā, ir noslēgušies.

Vērienīgie ceļu remontdarbi Latvijā rada grūtības autobraucējiem: Latvijas iedzīvotājus brīdina, ka brīvdienās ir jābūt sevišķi vērīgiem, lai neiekļūtu lielā sastrēgumā.

Jau no nākamā gada 1. oktobra Latvijas valsts ceļu uzturēšanu taupības nolūkos var nodot privātās rokās.

Brīvdienās norisinājās sagatavošanās darbi, lai pirmdien, 27. jūlijā, uzsāktu braucamās daļas un trotuāru segumu atjaunošanu Bruņinieku ielā.

Pēc drošas braukšanas autoskolas direktora Jāņa Vanka domām, pie visa vainīgs Latvijas autovadītāju braukšanas stils.

Rudens un ziemas periodā galveno problēmu uz ceļiem ar grants segumu sagādā bedres, bet vasaras periodā iedzīvotāji pastāvīgi sūdzas par putekļiem.