RĪGA, 31. janvāris - Sputnik. Tuvākajos gados Rīgas apvedceļš pārvērtīsies par ātrgaitas šoseju ar lielu caurlaidību, vēsta TV3.
Jau tagad šis ceļš (A4 un A5 šoseja) ir pārāk noslogots un nevar pilnvērtīgi pildīt savu funkciju: tajā ir tikai viena josla katrā virzienā un daudzi viena līmeņa krustojumi ar luksoforiem. Tā rezultātā rodas sastrēgumi un smagi negadījumi.
Tagad abus ceļus A4 un A5 pārveidos par ātrgaitas šosejām. Kā pastāstīja Satiksmes ministrijas pārstāvis Tālivaldis Vectirāns, jau ir uzsākts projekta ietekmes uz vidi novērtējums. Būs jāuzceļ trokšņa siena, jāpēta dzīvnieku takas un jānovērtē citi faktori. Pēc rekonstrukcijas Rīgas apvedceļš kļūs par ātrāko Latvijā.
"Būs ātrgaitas ceļš, nevis vairs ceļš parasts ar 90 kilometriem stundā, bet jau ātrgaitas, lai varētu braukt 110 līdz 130 kilometriem stundā, atkarībā no posma varētu šādu izveidot," stāsta Vectirāns.
Projekts ietekmēs arī kustību Rīgā: lai gan apvedceļš ir garāks (tās kopējais garums būs vairāk nekā 60 kilometri), pateicoties ātruma režīmam, braukt apkārt pilsētai būs ātrāk, nekā doties cauri Rīgai.
Projekts paredz atteikšanos no luksoforiem un vienlīmeņa krustojumiem – to vietā uzbūvēs estakādes. Tas viss nodrošinās iespēju nobraukt pa apvedceļu bez liekas kavēšanās.
Satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis uzskata, ka projekts palīdzēs ievērojami samazināt avāriju skaitu visas Latvijas līmenī.
"Ar Rīgas apvedceļu vēl ir jārunā par Ķekavas apvedceļu, kurš tūlīt jau sāks būvēties un, ja šie divi projekti tiks īstenoti, tādā gadījumā sagaidīsim ļoti lieus satiksmes drošības uzlabojumus. Viena vienīga Rīgas apvedceļa izbūve jau varētu samazināt bojāgājušo skaitu vismaz par 20%," uzskata Irbītis.
Kā norāda Satiksmes ministrija, būvdarbi var sākties pēc trim vai četriem gadiem.
Rīgas apvedceļa rekonstrukcijas projekts ietilpst Valsts ceļu attīstības stratēģijā 2020. -2040. gadam. Divdesmit gadu laikā 1000 kilometrus valsts galveno autoceļu pārveidot par četru joslu ātrgaitas ceļiem ar maksimālo braukšanas ātrumu 130 kilometriem stundā. Lai īstenotu šo projektu, nepieciešami aptuveni 5,9 miljardi eiro.
