16:03 04 Decembris 2020
Tiešraide
  • USD1.2151
  • RUB90.8441
Politika
Saņemt īso saiti
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (767)
165

Atšķirībā no Francijas, Vācijas, Itālijas un Spānijas, Latvija īpaši informēja, ka ārkārtas stāvokļa režīmā atteiksies nodrošināt iedzīvotājiem veselu virkni tiesību un brīvību. Kāpēc tamlīdzīgs vēstījums ir pārlieks un kādus riskus tas slēpj.

RĪGA, 3. aprīlis — Sputnik, Andrejs Solopenko. Pēc ārkārtas stāvokļa ieviešanas Latvijas ĀM gandrīz bez kavēšanās paziņoja, ka valsts uz laiku atsakās no vairākām saistībām cilvēktiesību jomā. Tiesa, ņemot vērā Eiropas cilvēktiesību konvenciju, Latvijas soļi bija pārlieki. Iespējams, koronavīruss bija tikai iegansts, aiz kura var paslēpt pavisam citus mērķus.

Ratifikācija ar atrunām

Eiropas Cilvēktiesību konvencija ir Eiropas Padomes valstu vienošanās, kas izstrādāta 1950. gadā un stājusies spēkā 1953. gada 3. septembrī. Latvija iestājās Eiropas Padomē 1995. gada februārī un pievienojās minētajai konvencijai. Tomēr dokuments tika vēl divus gadus izskatīts jautājumā par atbilstību nacionālo likumu prasībām, tāpēc Saeima to ratificēja tikai 1997. gadā.

Latvija uzņēmās saistības garantēt konvencijā minētās tiesības un brīvības. To pārkāpuma gadījumā cilvēkam ir iespēja vērsties Eiropas cilvēktiesību tiesā, kuras pienākums ir izskatīt sūdzību. Galvenā konvencijas atšķirība no jebkuriem citiem starptautiskajiem līgumiem cilvēktiesību jomā ir minēto tiesību aizsardzības reāli strādājošs mehānisms – ECT.

Tiesa, ECT var vērsties tikai gadījumā, ja pārkāpumā apsūdzētā valsts ratificējusi atbilstošo pantu. Šajā ziņā Latvija spēra viltīgu soli – ratificējot konvenciju, tā pieļāva atrunu, norādot, ka dokumenta nolikumi netiek attiecināti uz likumiem par īpašuma reformu, kas attiecas uz padomju laikā konfiscēto, nacionalizēto, kolektivizēto vai nelikumīgi ekspropriēto īpašumu tiesību atjaunošanu vai kompensēšanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem.

Tātad ECT nevar izskatīt denacionalizācijas jautājumus – tas Latvijai dāvā solīdas priekšrocības, jo virkne tiesībsargu pastāvīgi konstatē denacionalizēto namu iedzīvotāju tiesību pārkāpumus no valsts puses. Tomēr, pēc Latvijas cilvēktiesību komitejas sekretāra jurista Aleksandra Kuzmina domām, tuvākajā laikā varētu būt apgrūtināta prasību iesniegšana ECT arī par citiem pantiem, kuru darbību Latvija apturējusi, ieviešot ārkārtas stāvokli koronavīrusa dēļ.

Atteikšanās no saistībām

Jurists uzskata: tā kā par Eiropas konvencijas pārkāpumiem var sūdzēties ECT, tas ir viens no galvenajiem tiesību aizsardzības instrumentiem, jo citas metodes ietekmei uz Latviju starptautiskajās instancēs ir būtiski ierobežotas. Tagad, kad Latvija informējusi par atteikšanos no Konvencijā iekļautajām saistībām, prasības iesniegšana tiesā varētu būt problemātiska.

"Diemžēl prasībai ECT nāksies pierādīt, ka ieviestie ierobežojumi nekādi nav saistīti ar ārkārtas stāvokli, un tas var būt ļoti grūti," pieļāva jurists.

Kuzmins konstatēja, ka Latvija uz laiku atteikusies pildīt sekojošus pantus: par privātās un ģimenes dzīves aizsardzību, sapulču un biedrību brīvību, pārvietošanās brīvību, kā arī tiesībām uz izglītību.

"Domāju, ka pantā par privāto dzīvi domāts, ka policija var ierasties mājās un pārbaudīt, vai cilvēki ir pašizolācijā. Par sapulču brīvību ir skaidrs, ka aizliegti piketi un mītiņi, bet pārvietošanās brīvība ierobežota tādējādi, ka Latvija slēgusi Eiropas Savienības ārējo robežu," paskaidroja jurists.

Kuzmins piebilda, ka, protams, pašreizējā situācijā dažu pantu ierobežošana ir neizbēgama, taču Eiropas konvencija to pieļauj tāpat.

"Pantos par sapulču brīvību un pārvietošanās brīvību jau paredzēts, ka tās var ierobežot veselības aizsardzības dēļ, tāpēc nav tādas vajadzības pilnībā atteikties. Un lielākā daļa Eiropas valstu necenšas izvairīties no atbildības. Tikai sešas sniegušas tādu informāciju, un ir skumji, ka to starpā ir Latvija," uzsvēra tiesībsargs.

Eksperts uzskata, ka Latvijas valdības darbības ir pārliekas. Viņš minēja citas valstis, kur ieviesti daudz stingrāki ierobežojumi, taču nav ne runas par Eiropas konvencijas apturēšanu.

"Francija norādīja, ka, saskaņā ar konvencijas pantu tekstu, valstij ir tiesības tos ierobežot, taču tā neatsakās no minēto pantu izpildes.

Bet Latvija atteicās no tā, no kā nav atteikusies ne tikai Francija un Vācija, bet arī Itālija un Spānija," atgādināja Kuzmins.

Aizsegs patvaļai

Latvija nolēmusi atkāpties no tiesībām uz izglītību. Šāds solis veselības aizsardzības labad konvencijā nav ierakstīts

"Tas ir Konvencijas 1.protokola 2. pants, un ar to mūsu valdība acīmredzot domā, ka skolas un augstākās mācību iestādes tika slēgtas piespiedu kārtā, un visiem izglītojamajiem noteiktas tālmācības. Spriežot pēc izglītības ministres Ilgas Šuplinskas izteikumiem, iespējams, mācības klātienē šogad netiks atsāktas. Acīmredzot, valdība nolēmusi nodrošināties, un paziņojums par atteikšanos no minētā panta zināmā mērā izskatās loģiski," norādīja eksperts.

Tomēr tiesībsargs pauda neizpratni par to, ka Latvija, ierobežojot sapulču un apvienību brīvību, atņēmusi cilvēkiem arī tiesības apvienoties sabiedriskās asociācijas, arodbiedrības vai partijas.

"Protams, tas nenozīmē, ka tagad nevar dibināt kādu jaunu partiju, biedrību vai citu sabiedrisku organizāciju, tomēr valsts var to noraidīt. Tad nāksies meklēt taisnību Latvijas tiesās, kas jau tāpat nestrādā īpaši ātri, bet ārkārtas situācijā – vēl lēnāk," atzīmēja jurists.

Grūtības var radīt arī prasība Eiropas tiesā, turklāt, kā atzīmēja Kuzmins, " atkāpšanās no tiesību aizsardzības saistībām, cita starpā skar arī jau darbojošās asociācijas vai partijas".

"Pret tām tagad var ieviest kaut kādas jaunas prasības, kuru neizpildīšana var novest gan pie soda naudas, gan slēgšanas. Savukārt tiesā vērsties būs grūti, pamēģini pierādīt, ka tas nav saistīts ar ārkārtas stāvokli, un, domāju, valstij var izrādīties absolūti brīvas rokas," paskaidroja Kuzmins.

Pēc viņa domām, Latvijas patvaļīgā atteikšanās no minētajiem pantiem ir nepamatota un var kalpot patvaļas piesegam.

"Bez starptautiskās kontroles Latvijas vadībai rodas ērta iespēja patvaļai, un es bīstos, ka šīs atkāpšanās iespējams izmantot, lai ieviestu politiski motivētus aizliegumus, nesaistītus ar veselības aizsardzību.

"Lai arī sākotnēji tos varētu pasniegt kā pagaidu soļus, ārkārtas stāvokļa periodam, taču Saeima spēj tos pārvērst arī par pastāvīgiem pasākumiem," secināja tiesībsargs.
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (767)
Tagi:
Latvija, Eiropas Cilvēktiesības, koronavīruss

Galvenie temati