RĪGA, 28. marts — Sputnik. Latvijas prezidents uzskata, ka ārkārtējā stāvokļa apstākļos valstī varētu atjaunot Satversmes 81. pantu, kas dod valdībai iespēju izdot noteikumus, kam ir likuma spēks. Iespējams, tas liecina par Levita vēlmi koncentrēt savās rokās lielu varu, ejot Kārļa Ulmaņa pēdās.
Soli uz priekšu un uzreiz atpakaļ
81. pants vēstīja: "Laikā starp Saeimas sesijām Ministru kabinetam ir tiesība, ja neatliekama vajadzība to prasa, izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks." Tiesa gan, tika norādīts, ka tie nevar grozīt Saeimas vēlēšanu, tiesvedības, budžeta un budžeta tiesību likumus, kā arī likumus, kas pieņemti esošās Saeimas darbības laikā. Ārkārtējās pilnvaras nebija attiecināmas uz amnestiju, valsts nodokļiem, muitas nodevām un aizņēmumiem, un zaudēja spēku, ja netika iesniegti Saeimā triju dienu laikā pēc tuvākās Saeimas sesijas atklāšanas.
Tomēr 2007. gada maijā 9. Saeima nolēma izslēgt šo pantu no Satversmes. Par šo lēmumu nobalsoja 87 deputāti, kuri pārstāvēja visas parlamenta frakcijas, neviens deputāts nav balsojis pret vai atturējies.
Partijas Latvijas Krievu savienība līdzpriekšsēdētājs, bijušais EP deputāts Miroslavs Mitrofanovs tolaik bija Saeimas deputāts, un labi atceras tos notikumus. Pēc viņa teiktā, vienbalsīgas balsošanas iemesls bija saistīts ar to, ka pret šo pantu ilgus gadus uzkrājās neapmierinātība politiķu un ekspertu kopienas vidū, jo dažas valdošās partijas bieži izmantoja to, pieņemot lēmumus oligarhu labā.
"Varasvīri rūpējās par uzņēmumu interesēm, kuri bija saistīti ar partiju sponsoriem. Tāpat šā panta ietvaros 2007. gada sākumā Ministru kabinets pieņēma, bet Saeima apstiprināja grozījumus Nacionālās drošības likumā, ko asi kritizēja prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Viņa apturēja to stāšanos spēkā, bet opozīcija sāka aģitēt par referenduma organizēšanu. Tas viss lika varasvīriem atkāpties, grozījumus noraidīja, lai gan parakstu vākšana un tai sekojošais referendums notika, jo tos nevarēja atcelt.
Tāpēc, lai atkal nepieļautu šādu patvaļību, tika izlemts tikt galā ar tādu praksi, atņemot valdībai šādu instrumentu," stāsta Mitrofanovs.
Pēc Mitrofanova domām, Levita ierosinājums par izslēgtā panta atgriešanos neapšaubāmi ir pretrunā ar viņa pašu ierosinātu cīņu par partiju atkarības no lieliem sponsoriem apkarošanu.
"Tieši pēc Levita ierosinājuma tika pieņemts likums, saskaņā ar kuru strauji palielinājās partiju finansējums no valsts budžeta, kam teorētiski bija jāsamazina sponsoru ietekme uz partijām un jāsamazina korupcijas līmenis. Tagad izrādās, ka no vienas puses viņš vēlas, lai partijas neņem naudu no oligarhiem, bet tāpat viņš grib, lai tiem pašiem politiskajiem spēkiem būtu acīmredzama iespēja negodprātīgi izmantot likumdošanas mehānismus savu cilvēku interesēs," uzsvēra bijušais deputāts.
Palielināt savas pilnvaras
Izvērtējot izslēgtā panta atjaunošanas juridisko nepieciešamību, Latvijas Cilvēktiesību komitejas sekretārs, jurists Aleksandrs Kuzmins norādīja, ka tam nav nekāda pamata.
"Ministru kabinetam jau ir milzīgas pilnvaras saskaņā ar likumu par ārkārtējo situāciju". Šā likuma ceturtajā daļā jau teikts, ka Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot gan fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, gan valsts un pašvaldību institūciju darbību."
Kuzmins norāda, ka, spriežot pēc visa, Levits, izmantojot situāciju, vēlas pastiprināt savu lomu valstī.
"Skaidrs, ka pašreizējā ārkārtējā situācijā, koronavīrusa epidēmijas draudu dēļ, prezidents cenšas nostiprināt savas pozīcijas.
Domāju, ka viņš cenšas savu pilnvaru ietvaros spēlēt "spēcīgākā" prezidenta lomu, kāda bija Vairai Vīķei-Freibergai, nevis "vājākā", kāda bija Raimondam Vējonim," norāda jurists.
Tiesa, pēc viņa teiktā, šādai Levita rīcībai varētu būt arī ilgtermiņa mērķi – stiprināt valdības juridiskās pilnvaras un vājināt Saeimu.
"Ministru kabinetam jau patlaban ir visa vara, bet ar 81. rakstu, tā palielināsies uz laiku pēc ārkārtējas situācijas uz parlamenta varas samazināšanas rēķina. (…) Tāpat, domāju, ka tagad, kad pieaug pieprasījums pēc "stiprās rokas", Levits vēlas pastiprināt arī savas juridiskās pilnvaras, kas acīmredzami novedīs pie pārejas no parlamentāras uz jaukta tipa republiku ar "spēcīgāku" prezidentu. Kā, piemēram, Lietuvā, kur prezidentu ievēlē tauta, nevis Saeima," izteica pieņēmumu Kuzmins.
"Manuālā" valsts pārvalde
Tomēr eksperts uzskata, ka šajā gadījumā Latvijas nacionālajām minoritātēm nebūs nekāda pozitīva efekta, drīzāk otrādi – tas tikai vēl vairāk samazinās viņu tiesības.
"Latvijas mazākumtautības var reāli ietekmēt situāciju pašvaldības līmenī, tur, kur tie veido ievērojamu iedzīvotāju daļu. Piemēram, Rīgā vai Daugavpilī, kur krievvalodīgie vēlētāji ir ievērojams spēks vēlēšanās. Bet centrālās varas pastiprināšana viņiem nekāda labuma nenes. Pretēji, viņu tiesības var vēl vairāk ierobežot, un viņiem decentralizācija ir daudz izdevīgāka," uzsver tiesībsargs.
Līdzīgi uzskati ir arī Mitrofanovam, kurš velk vēsturiskās paralēles ar Kārļa Ulmaņa valdes periodu.
"Trīsdesmitajos gados Ulmanis ļoti vēlējās novest Latvijas demokrātiju pie "manuālās pārvaldes", un tas viņam beidzot izdevās. Viņu kaitināja parlamentārā aktivitāte, tāpat viņam gribējās, lai likumi tiktu pieņemti ātrāk, tāpēc viņš organizēja apvērsumu un atlaida parlamentu. (…)
Protams, es nedomāju, ka Levits grib to atkārtot pilnībā, bet domāju, ka viņš apzināti tiecas pie Ulmaņa "manuālās pārvaldes" lauriem," norāda politiķis.
Turpinot vēsturiskos salīdzinājumus, Mitrofanovs atzīmēja, ka tolaik Latvijas krieviem tas viss labi nebeidzās un noteikti nebeigsies tagad.
"Jā, sākumā viss tiks darīts, piesedzoties ar cīņu pret pandēmiju, ekonomikas aizstāvēšanu un tā tālāk. Bet, ja pēc tam, kad viss nokārtosies, Latvija neatgriezīsies pie normālas pārvaldes, valdošajai elitei ļoti gribēsies izmantot esošās pilnvaras cīņā pret partijām, kas pārstāv krievu minoritātes intereses," norādīja politiķis.
Viņš atgādināja, ka trīsdesmitajos gados no Ulmaņa represijām cietis aktīvais krievu deputāts Meletijs Kalistratovs, arī esošie varasvīri, ja būs iespējams, varēšot izmantot šādus cīņas paņēmienus.
"Diemžēl vēsturei piemīt tāda īpašība - atkārtoties, un ir iespējama trīsdesmito gadu atkārtošanās kādā jaunā veidā. Tāpēc ļoti daudz būs atkarīgs no tā, kāda būs Eiropas Savienība. Ja valstis atgriezīsies pie demokrātijas, tad Latvija kaut ko tādu neatļausies. Bet, ja sāksies pretējā tendence, tad latviešu elite to noteikti izmantos," rezumēja Mitrofanovs.
