23:18 21 Novembris 2017
Rīga+ 1°C
Tiešraide
Tanka M1 Abrams ekipāža

Pie sarkanās līnijas: kā ASV plāno "apturēt Krievijas agresiju"

© Sputnik / Sergey Melkonov
Viedoklis
Saņemt īso saiti
Andrejs Kocs
NATO austrumu flangā (57)
72

Jaunas trieciena sistēmas, militārās infrastruktūras celtniecība, kompleksa izlūkošana, propaganda un ieroču piegāde sabiedrotajiem – 2018. gadā ASV plāno iztērēt 4,6 miljardus dolāru cīņai ar "Krievijas agresīvajām darbībām Eiropā".

Amerikāņu varasvīri šonedēļ saskaņojuši atbilstošo valsts aizsardzības budžeta pantu. Summa paziņota līdztekus plašām ziņām par NATO aktivitātes paplašināšanos pie Krievijas robežām. Amerikāņu speciālo uzdevumu vienības pārsviestas uz Austrumeiropu, slēpjoties aiz mācībām "Rietumi 2017", Pentagons dubultojis reģionā dislocēto tanku un bruņumašīnu skaitu, ASV bruņoto spēku inženieru un sapieru vienības gatavojas nostiprināt automašīnu un dzelzceļa tiltus Baltijas valstīs, lai pa tiem varētu braukt smagā tehnika. Spriežot pēc visa, amerikāņi ir iecerējuši vēl plašākus pasākumus. Par to, kā Pentagons iztērēs gandrīz piecus miljardus dolāru pretdarbībai Krievijai, stāsta Andrejs Kocs portālā RIA Novosti.

Ierašanās — līdz 18 stundu laikā

Militārais budžets 2018. finanšu gadam ir pirmais šāda veida dokuments, kas apstiprināts Donalda Trampa prezidentūras laikā. Fakts, ka tas publicēts dienu pirms ASV prezidenta tikšanās ar Krievijas valsts vadītāju Vladimiru Putinu APEC samita ietvaros Vjetnamā, nav nejaušs. Vairāki analītiķi uzskata, ka ar savu uzstājību pazīstamais Tramps nekautrīgi izmantos trumpi gandrīz piecu miljardu apmērā kā argumentu sarežģītās sarunās par aktuālām starptautiskajām problēmām. Asākās to vidū ir KTDR kodolprogramma, militārā konflikta noregulēšana Donbasā un pilsoņu karš Sīrijā.

Visos šajos jautājumos Krievijai un ASV radušās domstarpības. Domājams, Donalds Tramps mēģinās tos risināt vecvecajā veidā, ko savulaik asprātīgi raksturoja amerikāņu kriminālais karalis Als Kapone: "Ar labiem vārdiem un pistoli var panākt daudz vairāk nekā ar labiem vārdiem vien." Tomēr 4,6 miljardu "kalibra" ierocis ir pārāk sīks atklātiem draudiem Krievijai. Šī summa līdzinās Šveices vai Vjetnamas aizsardzības izdevumiem un "apēdīs" nepilnu procentu ASV kolosālā militārā budžeta. Taču Pentagonam ir pa spēkam iztērēt to prātīgi.

"Protams, ar 4,6 miljardiem nepietiks, lai sāktu pilna mēroga karu pret Krieviju. Tam vajadzīgas cita līmeņa summas, — pastāstīja RIA Novosti Kara zinātņu akadēmijas profesors, politologs Sergejs Sudakovs. – Taču ar tiem pietiks triju virzienu finansēšanai, ko Pentagons patlaban uzskata par svarīgākajiem spiedienā pret Krieviju. Pats galvenais – amerikāņu infrastruktūras pilnveidošana reģionā, par kuru daudz runāja ASV aizsardzības ministrs Džeimss Metiss, viņa ģenerāļi un lielu aizsardzības un rūpniecības projektu lobētāji. Runa ir par tā saucamo ātrās ierašanās bāžu celtniecību Austrumeiropā un Baltijā, kas ļaus īsā laikā – pat 18 stundu laikā sapulcēt pie mūsu robežām spēcīgus trieciena grupējumus."

Военные учения Saber Strike 2017
Militārās mācības Saber Strike

Pēc eksperta domām, otrs virziens ir informācijas drošība un kiberieroči. Daļa "Eiropas" naudiņas aizies speciālistu sagatavošanai karam kibertelpā, kas, starp citu, pavisam nesen tika apgūts ASV Bruņoto spēku stratēģiskajās mācībās Global Thunder. Trešā "naudas fronte" tiks atvērta noteiktu, teiksim tā, analītisku struktūru papildu finansējumam, kas nodarbojas ar izlūkošanu Krievijas pierobežas teritorijā. Tās vāc informāciju par šeit dislocētajiem spēkiem, militārajiem objektiem un stratēģisko infrastruktūru. Situācijai saasinoties, tieši šo "kurmju" ziņojumus Pentagons ņems vērā, sastādot uzbrukuma operāciju plānus.

"Ja kārtīgi izpētīsim visus amerikāņu politiķu un militārpersonu izteikumus par nepieciešamību "apturēt Krieviju" un izanalizēsim Pentagona jaunākās darbības Eiropā, kļūs skaidrs, ka tas viss ir vērsts vienīgi pret mums, — ir pārliecināts Sergejs Sudakovs. – Uzskatu, ka ASV ir pietuvojušās sarkanajai līnijai, ko Krievijas valdībai ir apņēmīgi jāapzīmē. Pretējā gadījumā viņi turpinās aizrautīgi "raustīt lāci aiz ausīm", kas ne pie kā laba nenovedīs. Baidos, ka mēs soli pa solim tuvojamies atklātai konfrontācijai."

Austrumeiropas tarāns

Tiesa, nekur nav teikts, ka amerikāņi paši dosies cīņas laukā, ja tomēr notiks visļaunākais. Budžeta projekta tekstā atsevišķā punktā iekļauta militārā palīdzība ASV sabiedrotajiem Austrumeiropā. Piemēram, Pentagons plāno piešķirt Ukrainai 350 miljonus dolāru bruņojuma iepirkšanai un armijas modernizācijai. Vēl 100 miljonus "brālīgi" sadalīs Igaunija, Latvija un Lietuva. Informācija par finansiālo atbalstu Rietumeiropas valstu aizsardzības ministrijām dokumentā nav sniegta.

"Nesen notika Ziemeļatlantijas valstu aizsardzības ministru samits, kura gaitā tika pieņemts lēmums izveidot divas NATO komandstruktūras – Austrumu un Rietumu, — RIA Novosti pastāstīja Nacionālas drošības sabiedrisko problēmu pētījumu centra vadītājs Aleksandrs Žiļins. – Pirmā, acīmredzot, nodarbosies ar "jauno eiropiešu" jautājumiem, otrā – ar "vecās" Eiropas valstīm. Tādējādi sabiedrotie ir sadalīti "elitē" un "plebejos". Ja jau amerikāņiem tā rūp Eiropas drošība, kāpēc nepalīdz ar ieročiem un naudu tādām valstīm kā Vācija, Itālija, Francija un Spānija?

Pavisam vienkārši: amerikāņiem vajadzīga militārā klātbūtne šajās valstīs, lai kontrolētu Eiropas Savienību. Bet karā ar Krieviju, ja tas sāksies, dosies austrumu "plebeji". Šiem nolūkiem tiem piešķir naudu un tehniku, turklāt ne jau pašu jaunāko. Daļu Baltijai nodoto armijas mašīnu amerikāņi izveduši no Tuvajiem Austrumiem un pat noslinkojuši – viņi tās nav pārkrāsojuši no tuksneša maskēšanās krāsām citās, kas vairāk atbilstu ainavām Eiropā. Viņiem ir gluži vienkārši nospļauties par to, kas notiks ar tehniku un tās ekipāžām. Sabiedrotos Austrumeiropā ASV uzskata par lielgabalu gaļu, tarānu triecienam pa Krievijas vārtiem."

Международные военные учения Summer Shield XIV в Латвии
Sputnik
Tanks M1 Abrams starptautiskās militārās mācībās Summer Shield XIV Latvijā.

Atlikusī summa, pēc eksperta domām, tiks atvēlēta Eiropas teritorijā dislocēto ASV spēku bruņojuma atjaunošanai. Veco tehniku aizvedīs, ievedīs jaunu, piegādās mūsdienīgu munīciju. Aleksandrs Žiļins uzsvēra, ka daļa līdzekļu, iespējams, tiks iztērēta amerikāņu taktisko kodolieroču noliktavu modernizācijai Vācijā, lai tajās būtu iespējams glabāt jaunās, modificētās aviobumbas B61, kuru jauda sasniedz aptuveni 50 kilotonnas.

Raķetes "pa lēto"

Jāatzīmē arī citi ASV plāni kodolaizturēšanas spēku modernizācijai. Piemēram, Kongress apstiprinājis lēmumu piešķirt 58 miljonus dolāru jaunas vidēja darbības diapazona raķetes izstrādāšanai. Šāds bruņojums atklāti pārkāpj Līgumu par vidēja un maza darbības diapazona raķešu likvidāciju, ko 1987. gadā parakstīja PSRS un ASV. Lai aizbildinātos par šādu pārkāpumu, amerikāņu likumdevēji velk veco dziesmu – sak, vienošanos pārkāpjot Krievija. Vašingtona jau sen uzcītīgi apsūdz Maskavu par to, ka Kaļiņingradas apgabalā izvērstie operatīvi taktiskie raķešu kompleksi "Iskander" var apšaudīt mērķus vairāk nekā 500 km attālumā, un tamlīdzīgs bruņojums neatbilst vienam no līguma punktiem. Krievijas bruņotie spēki norāda, ka "Iskanderi" iekļaujas ierobežojumos, lai arī "tik tikko".

Gaisa desanta vienības izlūko rajonu mācībās Rietumi 2017
© Евгений Мешков / Министерство обороны Российской Федерации

Tiesa, speciālisti šaubās par Pentagona iespējām ātri izstrādāt vidēja darbības diapazona raķešu kompleksus. Aleksands Žiļins uzskata, ka tamlīdzīgi paziņojumi ir blefs. Tamlīdzīga bruņojuma izstrādei nepieciešamie līdzekļi ir noslēpums – gan Krievijā, gan ASV, bet Kongresa raķešu "atklāsmes" – tikai informācijas kara elements.

"Patlaban ASV cenšas noskaidrot kodolapturēšanas spēku attīstības vektorus, — viņam piekrīt Sergejs Sudakovs. – Rupji sakot, viņi cenšas sataustīt robežu, pie kuras mēs apstāsimies un tālāk vairs nepiekāpsimies. Ar saviem paziņojumiem par jaunu vidēja darbības diapazona raķešu izstrādi Kongress pārbauda Krievijas reakciju. Šim mērķim amerikāņi periodiski sāk runas par izstāšanos no Līguma par vidēja un maza darbības diapazona raķešu likvidāciju un uzmanīgi vēro, kāda būs Krievijas militārās un politiskās vadības reakcija. Šos 58 miljonus var uzskatīt par izmēģinājumu. Jaunas raķetes izstrādei un radīšanai ar šo naudu, maigi izsakoties, nepietiks."

Temats:
NATO austrumu flangā (57)

Pēc temata

Trešā pasaules kara loģistika: kāpēc Eiropu gatavo karam ar Krieviju
"Militārā Šengena": eskalācija sākas Latvijā
Krievijas AM: ASV "paklusām" izvērsušas Baltijā veselu divīziju
EP deputāte: NATO sašķeļ Eiropas Savienību
Izlūkdienestu veterāns: pēc PSRS sabrukuma NATO gribēja sašķelt Krieviju
Pentagonu nomāc Krievijas kaujas gatavība. Top jauna doktrīna

Galvenie temati