RĪGA, 10. novembris — Sputnik. ASV piešķirs Baltijas valstīm 100 miljonus dolāru aizsardzības stiprināšanas programmām un pretsparam "Krievijas agresijai". Iniciatīvai KF "apturēšanai" Eiropā tiks atvēlēti 4,6 miljardi dolāru, vēsta RIA Novosti.
Abas ASV Kongresa palātas saskaņojušas valsts aizsardzības budžeta projektu 2018. finanšu gadam 700 miljardu dolāru apjomā, kas paredz 4,6 miljardus dolāru iniciatīvai Krievijas "apturēšanai Eiropā ar mērķi nostiprināt NATO sabiedroto pārliecību un pastiprināt ASV pozīcijas". Iniciatīva ietver ASV militārās klātbūtnes pieaugumu Eiropā, mācību programmas paplašināšanos, infrastruktūras nostiprināšanu un partnerattiecību paplašināšanu.
Saskaņotā summa ir lielāka nekā prezidenta Donalda Trampa administrācijas pieprasītā — Krievijas "apturēšanas" mērķiem 2018. finanšu gadā tā cerēja atvēlēt 3,4 miljardus dolāru.
"Krievijas apturēšana" ASV militārajā budžetā pirmo reizi tika iekļauta 2015. finanšu gadā. Tolaik šiem mērķiem tika iztērēts aptuveni 1 miljards dolāru, bet 2016. finanšu gadā — apmēram 790 miljoni dolāru.
Letālie ieroči Ukrainai
ASV aizsardzības budžets 2018. gadam paredz militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai 350 miljonu dolāru apmērā. ASV Senāta Bruņoto spēku komitejas vietnē publicētie dokumenti liecina, ka līdzekļus būtu iespējams piešķirt atbilstoši tā saucamajai "Iniciatīvai par palīdzības sniegšanu Ukrainai drošības jomā", kas paredz arī "letālo aizsardzības ieroču" piegādes.
Vienlīdz norādīts, ka puse šo līdzekļu tiks piešķirta tikai pēc tam, kad "aizsardzības ministrs apstiprinās, ka Ukraina veikusi nepieciešamos pasākumus aizsardzības institucionālo struktūru reformas jomā".
Patlaban ASV sniegtā militārā palīdzība Kijevai ietver formas tērpus un ierīces. Turklāt valsts rietumos amerikāņu instruktori nodrošina Ukrainas Nacionālās gvardes karavīru apmācības.
Krievijas politiķi vairākkārt brīdinājuši par to, kādas sekas varētu nest bruņojuma piegādes Ukrainai, jo tamlīdzīgs solis novedīs tikai pie konflikta eskalācijas Donbasā. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs uzsvēra, ka ieroču piegādes Ukrainai no ārienes nesekmēs krīzes situācijas noregulēšanu Ukrainā un Minskas protokolu īstenošanu.
