RĪGA, 2. novembris — Sputnik. Krievijas un ASV divpusējās attiecības ir pavisam sliktas: karš vārdos, ar ko tās pagaidām aprobežojas, var aiziet pārāk tālu, savas domas pauž analītiķis Stīvens Lendmans rakstā portālam Global Research. Rakstu pilnā apjomā publicējusi aģentūra "Ekonomika segodņa".
Pentagona plāni izveidot divas jaunas NATO struktūras Eiropā tiek izstrādāti, ņemot vērā mērķi nodrošināt sabiedroto spēku ātrāku pārvietošanu pie Krievijas rietumu robežām. Tamlīdzīgi pasākumi var novest pie kodolkara, kura sekas līdzināsies Armagedonam. ASV vadītā Ziemeļatlantijas alianse izturas kā sērijveida agresors, kas karo vairākos virzienos. Krievija sper soļus aizsardzībai, tās rīcība ir nepieciešama, ņemot vērā rietumvalstu kareivīgo noskaņojumu. Maskava sekmē mieru un stabilitāti visā pasaulē, bet Vašingtona tamlīdzīgus jēdzienus noraida.
Raksta autors norāda: kā naidīgas darbības ir vērtējama:
- NATO spēku izvēršana pie Krievijas robežām, pārkāpjot līgumu par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā, kas ierobežo konvencionālās militārās tehnikas pārvietošanos Eiropā;
- provokatīvas militārās mācības pierobežas valstī kā kara mēģinājumi;
- Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas izmantošana NATO karu mācību poligonu vajadzībām;
- sagatavošanās parastajam un hibrīdkaram pret Krieviju;
- "Krievijas draudu" idejas izgudrošana un izplatīšana;
- atteikšanās no līguma par pretraķešu aizsardzību;
- Vidēja darbības diapazona kodolieroču līguma pārkāpšana, izstrādājot "ieroču sistēmas" pretēji līgumsaistībām, par ko liecina Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova vērtējums;
- pret Maskavu vērstas melīgas apsūdzības par agresiju Ukrainā;
- Krievijai piederošo nekustamo īpašumu ASV konfiskācija;
- Krievijas konsulāta slēgšana;
- diplomātu izraidīšana;
- melīgas apsūdzības par iejaukšanos pērnajās prezidenta vēlēšanās ASV;
- apsūdzības par atbalsta sniegšanu valdībām, ko Vašingtona vēlas gāzt;
- nelikumīgu sankciju ieviešana pret Krieviju;
- iejaukšanās Krievijas iekšējās lietās un Vladimira Putina pastāvīga nomelnošana medijos un Kongresā.
Visiem minētajiem punktiem un daudziem citiem pasākumiem būtu jāizraisa patiesas bažas, ņemot vērā to, ka "vanagi" administrācijā un Kongresā diktē valsts ģeopolitiku, uzsvēra Lendmans. ASV izraisa nebeidzamus konfliktus centienos gāzt suverēnas neatkarīgas valdības un to vietā iecelt prorietumnieciskus marionešu režīmus. Patlaban Vašingtonas galvenie mērķi ir Krievija, Ķīna un Irāna.
NATO vēlas būt ātra un efektīva — pret Krieviju
"Aliansei ir jāpārvietojas tikpat ātri kā Krievijas Federācijas spēkiem, vai pat ātrāk, lai mūsu apturēšanas pasākumi būtu efektīvi," — Lendmans citē ASV bruņoto spēku Eiropā komandieri Benu Hodžesu.
Savukārt NATO pārstāver Oana Lungesku pavēstīja, ka alianses struktūras tiek pārskatītas ar mērķi nodrošināt "ātru spēku izvēršanu cisā aliansē". Viņa informēja, NATO dalībvalstis pielāgo nacionālos normatīvos aktus, lai tehnika varētu ātrāk šķērsot robežas.
Vienlaikus NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs alianses spēku izvēršanu Eiropā dēvē par "tiešu atbildi Krievijas agresīvajām darbībām Ukrainā, tās militāro spēku izvēršanai pie mūsu darbībām un pārskatāmības trūkumam Krievijas militārajās mācībās".
Visi šie pārmetumi ir melīgi — Stoltenbergs pārstāv ASV intereses, atbalsta to agresīvos karus un nepieņemamo naidīgumu pret Krieviju, skaidro autors.
Šogad, aizbildinoties ar nepieciešamību stāties pretī Krievijas agresīvajai ārpolitikai, NATO pastiprināja militāro klatbūtni Baltijas valstīs un Polijā tādā mērogā, kāds nav vērots kopš aukstā kara noslēguma. Krievija vairākkārt ir norādījusi, ka tās interesēs nav panākt spriedzes eskalāciju nevienā pasaules reģionā, tā neuzbruks nevienai NATO valstij. Maskava norāda, ka NATO vadībai tas ir ļoti labi zināms, taču alianse izmanto izdomātu ieganstu, lai savilktu pie Krievijas robežām lielākus spēkus.
