RĪGA, 17. septembris — Sputnik. Rietumi vēl joprojām ir satricināti sakarā ar Krimas pievienošanu Krievijai pirms trim gadiem, tāpēc uzskata par provokāciju Krievijas bruņoto spēku manevrus pie ES robežas. Tam ir savs pamatojums. Taču Krievijai, ņemot vērā nesenos notikumus, ir daudz vairāk iemeslu izjust apdraudējumu: NATO, alianse, kas tika radīta ar mērķi pretoties krieviem, vien divu gadu desmitu laikā, kas pagājuši kopš Berlīnes sienas krišanas, ir par tūkstošiem kilometru pietuvojusies Maskavai un stāv tieši pie Krievijas robežām, raksta avīze El País.
Šis vilnis ir pārspējis jebkādas prognozes — tas ir nonācis līdz Ukrainai, Krievzemes šūpulim, ko plosa izvēle starp Briseli un Maskavu, tas ir, starp NATO un Krieviju. Vladimira Putina reakcija ir pielikusi punktu svārstībās, un kopš tā laika Krievijas valsts vadītājs atgādina: atgriešanās pagātnē nav iespējama. Un patlaban viņš to demonstrē ar manevriem "Rietumi 2017".
Ukrainas prezidents Petro Porošenko uzskata, ka Krievijas un Baltkrievijas kopīgās militārās mācības notiek ar mērķi sagatavot "kontinentāla mēroga uzbrukumu". Tam nepiekrīt ne NATO, ne eksperti. Viens no viņiem, profesors Džankarlo Elija Valori rakstā, kas publicēts žurnālā "Mūsdienu diplomātija" nonāk pie loģiska slēdziena: ar manevriem Krievija nevēlas pasliktināt attiecības ar Eiropu vai ASV, bet gan tikai pastiprina kontroli savā ietekmes zonā.
Liela mēroga manevri, kuros piedalās vismaz 70 tūkstoši karavīru, notiek pie Lietuvas un Polijas robežām, taču atliek tikai paskatīties uz karti, lai izprastu šo teritoriju stratēģisko nozīmi no Krievijas viedokļā. Kaļiņingradā, Krievijas eksklāvā, kas robežojas ar Lietuvu un Poliju, Maskava izvērsusi ballistisko raķešu kompleksus "Iskander" ("SS-26 Stone" NATO terminoloģijā) un pilnu arsenālu, kas pārklāj teritoriju no Arktikas līdz Barenca jūrai un no Baltijas līdz Melnajai jūrai.
Šis bruņojums un manevri ir atbilde uz NATO dalībvalstu līdzīgajām periodiskajām militārajām mācībām un NATO bataljonu dislokāciju Polijā un Baltijas valstīs, kas aizsākās pirms diviem gadiem. Tā ir atbilde arī uz pretraķešu vairoga bāzu izvēršanu Deveselu (Rumānija) un Redzikovo (Polija), uz kura radītajiem draudiem Putins solīja atbildēt 2015. gadā, nerunājot jau par 70 000 amerikāņu karavīru, kuri dislocēti Eiropā.
Tātad patiesībā bažas rada militāro spēku sapulcēšanās abās pusēs robežai, ko iepriekš mīkstināja lēmumu nepieņēmušo valstu josla (no Baltijas valstīm līdz Rumānijai, Bulgārijai, Polijai, Ungārijai un Čehijai). Tagad abus militāros blokus atdala tikai dzeloņstiepļu žogs.
Militārās drošības principa pamatā ir divi priekšnoteikumi: spēks un gatavība to likt lietā. Pirmais tiek demonstrēts jau vairākus gadus. Otrā priekšnoteikuma patlaban nav, vai mūs par to pūlas pārliecināt.
