https://sputniknewslv.com/20220526/rietumi-atstas-ukrainu-bez-maizites-ko-kijeva-dabujusi-pret-labibu-21894013.html
Rietumi atstās Ukrainu bez maizītes. Ko Kijeva dabūjusi pret labību?
Rietumi atstās Ukrainu bez maizītes. Ko Kijeva dabūjusi pret labību?
Sputnik Latvija
Ukrainā nobloķēti apmēram 25 miljoni tonnu graudu. Rietumi pieteikušies palīgos – gan amerikāņi, gan eiropieši, gan kanādieši piedāvājas tos izvest. 26.05.2022, Sputnik Latvija
2022-05-26T12:43+0300
2022-05-26T12:43+0300
2022-05-26T12:43+0300
viedoklis
ukraina
ekonomika
lauksaimniecība
rietumvalstis
eksports
krievija
ķīna
indija
krīze
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/141/96/1419616_0:72:3387:1977_1920x0_80_0_0_f0189f300de5afc01c63c24173577071.jpg
Sola sūtīt uz trūkumā nonākušajām Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīm, tomēr valda šaubas. Kas nopelnīs uz piegādes rēķina? Kas paliks bez maizes? To portālā RIA Novosti centās noskaidrot Irina Krasikova.Pa apkārtceļiemGlobālie izejvielu tirgi raustās krampjos – krīze, iespējams, būs lielākā kopš 70. gadiem, brīdina Pasaules banka. Lauksaimniecības produkcijas cenas aug – kvieši jau pārsnieguši 456 eiro par tonnu.Liela nozīme bija traucētajām piegādēm no Ukrainas, kas pirms specoperācijas sākuma ieņēma 5. vietu kviešu eksporta ziņā. Galvenie pircēji – Āfrikas un Tuvo Austrumu valstis. Labību pārsvarā veda pa jūru, tomēr ostu blokādes dēļ valstī iestrēguši apmēram 25 miljoni tonnu graudu.Izdevies atrast apkārtceļu – pa Donavu uz Rumāniju. Tur preci krauj kuģos un tālāk ved uz ES. "Kā noprotam, tā Ukraina norēķinās par Rietumu piegādāto bruņojumu," paziņoja Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vasilijs Ņebenzja.Maskavā radušās aizdomas, ka izvestie graudi paliek Eiropā un pie trūkumcietējiem nenonāk. ES gatavo "drošības spilvenu", paskaidroja analītiķi. Nodrošinās iekžemes tirgu, atlikušo nosūtīs uz citām valstīm.Alternatīvā shēma palielinājusi piegādes apjomu, taču ar to nepietiek. Upes ostu iespējas nesasniedz ne 10% no jūras apgrozījuma.Tāpēc Rietumu politiķi lauza galvu, kā izvest izejvielas no Ukrainas. Eiropas diplomātijas vadītājs Žuzeps Borels sola iztukšot noliktavas.Tikai viena bēda: nebūs ar ko tās aizpildīt. Sējas darbi Ukrainā nav aizritējuši pilnā apjomā, raža būs par 20-30% mazāka nekā parasti. Pērn ievāca vairāk nekā 84 miljonus tonnu labības. Līdz ar eiropiešiem uz Ukrainas graudiem aci met amerikāņi.Atļauju iekraušanai gaida Kanādas jūrnieki. "Vajag, lai pasaule saņemtu šos graudus. Ja tas nenotiks, miljoniem cilvēku draud bads," G7 ministru tikšanās laikā paziņoja Kanādas ārlietu ministre Melānija Žolija.ANO ceļ trauksmi: piektā daļa cilvēces saskarsies ar trūkumu.Bažas ir saprotamas: Ukraina eksportē ne tikai kviešus, tā ieņem 4. vietu pasaulē kukurūzas piegādes ziņā, 2021. gadā izveda apmēram 23 miljonus tonnu. Apmēram 55% eksporta – uz ES, vēl 30% - uz Ķīnu un Dienvidkoreju. Atlikušo apjomu saņem citas valstis.Atstāt rezerves"Lielais septītnieks" par krīzi pārtikas tirgū vaino Krieivju – sak, tā kavē eksportu no Ukrainas, nelaiž cauri baržas ar produktiem. Rezultātā aug cenas.Patiesībā Kijeva vēl aizvien bloķē 75 ārvalstu kuģus no 17 valstīm Nikolajevas, Hersonas, Černomorskas, Mariupoles, Očakovas, Odesas un Dienvidu ostās, atgādināja Vasilijs Ņebenzja – akvatoriju nomīnēja Ukraina.Krievija jau vairākkārt ierosinājusi Ukrainai sūtīt preces caur humanitārajiem koridoriem. Taču Kijeva nevēlas sadarboties, konstatēja KF ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.Ķīnā rietumvalstu pretenzijas nosauca par provokāciju. "Tas ir jauns iegansts tālākajām sankcijām pret Maskavu," uzskata Ķīnas Sabiedrisko zinātņu akadēmijas Lauku rajonu attīstības institūta zinātniskais līdzstrādnieks Hu Binčuaņs.Maijā nāca vēl viena negaidīta nelaime. Indija – otrs lielākais kviešu audzētājs aiz Ķīnas – ierobežoja to eksportu. Iemesls – anomāls karstums, kura dēļ cietusi raža. Plānoja 2022./23. g. pārdot rekordlielu apjomu – 10 miljonus tonnu. Gadu iepriekš – septiņus miljonus. Pusi no šī apjoma nopirka Bangladeša. Taču no ieceres nācās atteikties. Šajā fonā kviešu cena Eiropā pieauga līdz 438,25 eiro par tonnu."Indijai vispirms ir jāpabaro pašai sevi, tikai pēc tam domāt par citiem. Tāpēc kompensēt zudušos Ukrainas apjomus neizdosies," brīdināja Nikolajs Vavilovs, "Total Research" stratēģisko pētījumu departamenta speciālists.Tagad importētāji spiesti meklēt alternatīvus piegādātājus, tomēr augošo lauksaimniecības produktu cenu apstākļos tas nav vienkārši.Padalīties neizdosiesRietumi uzstāj: pie visa esot vainīga Maskava. G7 rada "graudu" aliansi, lai nodrošinātu pasauli ar pārtiku. Plānots apiet "Krievijas radīto blokādi" Ukrainas ostās. ASV, Kanāda, Francija un Vācija ir galvenie eksportētāji, kas itin labi varētu glābt pasauli no bada.Jautājums tikai, – vai viņi ir gatavi dalīties ar trūkumcietējiem.Pret risku neviens nav apdrošināts. Piemēram, Amerikā strauji aug dīzeļdegvielas cenas, taču to izmanto lauksaimniecības tehnika, kravas mašīnas, rūpniecības iekārtas.Cenas sasniegušas rekordu – 5,5 dolārus par galonu, turklāt sarūk rezerves – visā valstī kopš 2020. gada tās samazinājušas par 43%. Līdz ar to aug produktu cenas. Situāciju vēl pasliktina sankcijas, kas neļauj atbalstīt lauksaimniecības ražošanu. ES atteikusies no Krievijā ražotajiem minerālmēsliem, taču Krievija ir viens no trim lielākajiem karbamīda, amonjaka, amonija salpetra ražotājiem pasaulē.Taču ES ierobežoja importu, un tagad sagaida divkārt mazāku ražu.Nav arī kur meklēt glābiņu – visi pūlas pēc iespējas vairāk atstāt paši sev. Piemēram, Ķīna krāj rezerves: audzē iepirkumus, lai garantētu pārtikas drošību.Pie tam jāatgādina, ka graudi – tā nav tikai maize un makaroni. Lauvas tiesa iet lopbarībai. Tieši tāpat ir ar kukurūzu.Savulaik Krievijā tik tikko neiznīka gaļas ražošana – nebija lopbarības, ik rudeni lopus kāva.Putnkopība arī turas uz graudiem un kukurūzas. Tāpēc, kad aug graudu cenas, vērojama arī gaļas un piena produktu cenu augšupeja.Aizvietot UkrainuFranču "Le Figaro" atgādina: 2007. gadā problēmas ar kviešiem izprovocēja bada dumpjus 37 valstīs. Tie noveda pie "arābu pavasara". Taču tad graudi maksāja 240 eiro par tonnu. Tagad – vairāk nekā 450, un tas vēl nav gals.Situāciju vēl pasliktina inflācija: Vācijā tā aprīlī "ieskrējās" gandrīz līdz 7,5%. Vācijas Ekonomikas ministrija paziņoja, ka pāri valstij veļas "jauna nabadzība". Gandrīz katrs septītais vācietis saskaras ar finansiālajām grūtībām.Lielbritānijā cenas aug vēl vairāk. Aprīlī – par 9%. Neko tādu briti nav redzējuši jau 40 gadus.Domājams, rietumvalstis piemirsīs trūkumcietējus, prognozē analītiķi. Priekšroku tās dos iekšzemes tirgum.Ukrainas kviešus daļēji var aizvietot Krievija. 2022. gadā gaidāma rekordliela kviešu raža – 87 miljoni tonnu. Graudu raža kopumā – 130 miljoni tonnu.Valsts joprojām ir uzticams piegādātājs, atzīmēja ekonomiskās attīstības ministrs Maksims Rešetņikovs. "Martā un aprīlī palielinājām kviešu eksportu uz neitrālajām valstīm un pat tām, kas vērsušas pret mums sankcijas," viņš pastāstīja.Pērn, neskatoties uz vispārējo pārtikas piegādes krišanos pasaulē, Krievija eksportēja 30 miljonus tonnu uz simt valstīm. Visvairāk – uz Turciju, Ēģipti, Dienvidāzijas valstīm.
https://sputniknewslv.com/20220523/dmitrijs-medvedevs-krievija-nepiegadas-produktus-nodarot-sev-kaitejumu-21886775.html
https://sputniknewslv.com/20220502/mediji-letu-produktu-un-degvielas-eiropas-savieniba-vairs-nebus-21660703.html
https://sputniknewslv.com/20220423/konfrontacija-ar-rietumiem-krievijai-ir-daudz-briesmigaks-ierocis-neka-raketes-21539456.html
https://sputniknewslv.com/20220405/cirks-ir-liels-tikai-maizites-var-pietrukt-vai-pasaulei-draud-bada-dumpji-21250649.html
https://sputniknewslv.com/20220329/eiropa-gatavojas-badam-21138388.html
https://sputniknewslv.com/20220312/dabujusi-ko-gribejusi-sankciju-del-eiropa-paliks-bez-razas-20876263.html
ķīna
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
ukraina, ekonomika, lauksaimniecība, rietumvalstis, eksports, krievija, ķīna, indija, krīze, deficīts, cenas
ukraina, ekonomika, lauksaimniecība, rietumvalstis, eksports, krievija, ķīna, indija, krīze, deficīts, cenas
Rietumi atstās Ukrainu bez maizītes. Ko Kijeva dabūjusi pret labību?
Ukrainā nobloķēti apmēram 25 miljoni tonnu graudu. Rietumi pieteikušies palīgos – gan amerikāņi, gan eiropieši, gan kanādieši piedāvājas tos izvest.
Sola sūtīt uz trūkumā nonākušajām Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīm, tomēr valda šaubas. Kas nopelnīs uz piegādes rēķina? Kas paliks bez maizes? To portālā RIA Novosti centās noskaidrot Irina Krasikova. Globālie izejvielu tirgi raustās krampjos – krīze, iespējams, būs lielākā kopš 70. gadiem, brīdina Pasaules banka. Lauksaimniecības produkcijas cenas aug – kvieši jau pārsnieguši 456 eiro par tonnu.
Liela nozīme bija traucētajām piegādēm no Ukrainas, kas pirms specoperācijas sākuma ieņēma 5. vietu kviešu eksporta ziņā. Galvenie pircēji – Āfrikas un Tuvo Austrumu valstis. Labību pārsvarā veda pa jūru, tomēr ostu blokādes dēļ valstī iestrēguši apmēram 25 miljoni tonnu graudu.
Izdevies atrast apkārtceļu – pa Donavu uz Rumāniju. Tur preci krauj kuģos un tālāk ved uz ES. "Kā noprotam, tā Ukraina norēķinās par Rietumu piegādāto bruņojumu," paziņoja Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vasilijs Ņebenzja.
Maskavā radušās aizdomas, ka izvestie graudi paliek Eiropā un pie trūkumcietējiem nenonāk. ES gatavo "drošības spilvenu", paskaidroja analītiķi. Nodrošinās iekžemes tirgu, atlikušo nosūtīs uz citām valstīm.
Alternatīvā shēma palielinājusi piegādes apjomu, taču ar to nepietiek. Upes ostu iespējas nesasniedz ne 10% no jūras apgrozījuma.
Tāpēc Rietumu politiķi lauza galvu, kā izvest izejvielas no Ukrainas. Eiropas diplomātijas vadītājs Žuzeps Borels sola iztukšot noliktavas.
Tikai viena bēda: nebūs ar ko tās aizpildīt. Sējas darbi Ukrainā nav aizritējuši pilnā apjomā, raža būs par 20-30% mazāka nekā parasti. Pērn ievāca vairāk nekā 84 miljonus tonnu labības. Līdz ar eiropiešiem uz Ukrainas graudiem aci met amerikāņi.
Atļauju iekraušanai gaida Kanādas jūrnieki. "Vajag, lai pasaule saņemtu šos graudus. Ja tas nenotiks, miljoniem cilvēku draud bads," G7 ministru tikšanās laikā paziņoja Kanādas ārlietu ministre Melānija Žolija.
ANO ceļ trauksmi: piektā daļa cilvēces saskarsies ar trūkumu.
Bažas ir saprotamas: Ukraina eksportē ne tikai kviešus, tā ieņem 4. vietu pasaulē kukurūzas piegādes ziņā, 2021. gadā izveda apmēram 23 miljonus tonnu. Apmēram 55% eksporta – uz ES, vēl 30% - uz Ķīnu un Dienvidkoreju. Atlikušo apjomu saņem citas valstis.
"Lielais septītnieks" par krīzi pārtikas tirgū vaino Krieivju – sak, tā kavē eksportu no Ukrainas, nelaiž cauri baržas ar produktiem. Rezultātā aug cenas.
Patiesībā Kijeva vēl aizvien bloķē 75 ārvalstu kuģus no 17 valstīm Nikolajevas, Hersonas, Černomorskas, Mariupoles, Očakovas, Odesas un Dienvidu ostās, atgādināja Vasilijs Ņebenzja – akvatoriju nomīnēja Ukraina.
Krievija jau vairākkārt ierosinājusi Ukrainai sūtīt preces caur humanitārajiem koridoriem. Taču Kijeva nevēlas sadarboties, konstatēja KF ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Ķīnā rietumvalstu pretenzijas nosauca par provokāciju. "Tas ir jauns iegansts tālākajām sankcijām pret Maskavu," uzskata Ķīnas Sabiedrisko zinātņu akadēmijas Lauku rajonu attīstības institūta zinātniskais līdzstrādnieks Hu Binčuaņs.
Maijā nāca vēl viena negaidīta nelaime. Indija – otrs lielākais kviešu audzētājs aiz Ķīnas – ierobežoja to eksportu. Iemesls – anomāls karstums, kura dēļ cietusi raža. Plānoja 2022./23. g. pārdot rekordlielu apjomu – 10 miljonus tonnu. Gadu iepriekš – septiņus miljonus. Pusi no šī apjoma nopirka Bangladeša. Taču no ieceres nācās atteikties. Šajā fonā kviešu cena Eiropā pieauga līdz 438,25 eiro par tonnu.
"Indijai vispirms ir jāpabaro pašai sevi, tikai pēc tam domāt par citiem. Tāpēc kompensēt zudušos Ukrainas apjomus neizdosies," brīdināja Nikolajs Vavilovs, "Total Research" stratēģisko pētījumu departamenta speciālists.
Tagad importētāji spiesti meklēt alternatīvus piegādātājus, tomēr augošo lauksaimniecības produktu cenu apstākļos tas nav vienkārši.
Rietumi uzstāj: pie visa esot vainīga Maskava. G7 rada "graudu" aliansi, lai nodrošinātu pasauli ar pārtiku. Plānots apiet "Krievijas radīto blokādi" Ukrainas ostās. ASV, Kanāda, Francija un Vācija ir galvenie eksportētāji, kas itin labi varētu glābt pasauli no bada.
Jautājums tikai, – vai viņi ir gatavi dalīties ar trūkumcietējiem.
Pret risku neviens nav apdrošināts. Piemēram, Amerikā strauji aug dīzeļdegvielas cenas, taču to izmanto lauksaimniecības tehnika, kravas mašīnas, rūpniecības iekārtas.
Cenas sasniegušas rekordu – 5,5 dolārus par galonu, turklāt sarūk rezerves – visā valstī kopš 2020. gada tās samazinājušas par 43%. Līdz ar to aug produktu cenas. Situāciju vēl pasliktina sankcijas, kas neļauj atbalstīt lauksaimniecības ražošanu. ES atteikusies no Krievijā ražotajiem minerālmēsliem, taču Krievija ir viens no trim lielākajiem karbamīda, amonjaka, amonija salpetra ražotājiem pasaulē.
Taču ES ierobežoja importu, un tagad sagaida divkārt mazāku ražu.
Nav arī kur meklēt glābiņu – visi pūlas pēc iespējas vairāk atstāt paši sev. Piemēram, Ķīna krāj rezerves: audzē iepirkumus, lai garantētu pārtikas drošību.
Pie tam jāatgādina, ka graudi – tā nav tikai maize un makaroni. Lauvas tiesa iet lopbarībai. Tieši tāpat ir ar kukurūzu.
Savulaik Krievijā tik tikko neiznīka gaļas ražošana – nebija lopbarības, ik rudeni lopus kāva.
Putnkopība arī turas uz graudiem un kukurūzas. Tāpēc, kad aug graudu cenas, vērojama arī gaļas un piena produktu cenu augšupeja.
Franču "Le Figaro" atgādina: 2007. gadā problēmas ar kviešiem izprovocēja bada dumpjus 37 valstīs. Tie noveda pie "arābu pavasara". Taču tad graudi maksāja 240 eiro par tonnu. Tagad – vairāk nekā 450, un tas vēl nav gals.
Situāciju vēl pasliktina inflācija: Vācijā tā aprīlī "ieskrējās" gandrīz līdz 7,5%. Vācijas Ekonomikas ministrija paziņoja, ka pāri valstij veļas "jauna nabadzība". Gandrīz katrs septītais vācietis saskaras ar finansiālajām grūtībām.
Lielbritānijā cenas aug vēl vairāk. Aprīlī – par 9%. Neko tādu briti nav redzējuši jau 40 gadus.
Domājams, rietumvalstis piemirsīs trūkumcietējus, prognozē analītiķi. Priekšroku tās dos iekšzemes tirgum.
Ukrainas kviešus daļēji var aizvietot Krievija. 2022. gadā gaidāma rekordliela kviešu raža – 87 miljoni tonnu. Graudu raža kopumā – 130 miljoni tonnu.
Valsts joprojām ir uzticams piegādātājs, atzīmēja ekonomiskās attīstības ministrs Maksims Rešetņikovs. "Martā un aprīlī palielinājām kviešu eksportu uz neitrālajām valstīm un pat tām, kas vērsušas pret mums sankcijas," viņš pastāstīja.
Pērn, neskatoties uz vispārējo pārtikas piegādes krišanos pasaulē, Krievija eksportēja 30 miljonus tonnu uz simt valstīm. Visvairāk – uz Turciju, Ēģipti, Dienvidāzijas valstīm.
