https://sputniknewslv.com/20220329/eiropa-gatavojas-badam-21138388.html
Eiropa gatavojas badam
Eiropa gatavojas badam
Sputnik Latvija
Pavisam drīz Rietumos pārtikas produktiem piebāzti plaukti lielveikalos var pārtapt par ilustrāciju kādā "Grāmatā par garšīgu un veselīgu uzturu", kad ieradumi... 29.03.2022, Sputnik Latvija
2022-03-29T18:07+0300
2022-03-29T18:07+0300
2022-03-29T18:07+0300
viedoklis
pasaulē
eiropa
produkti
pārtika
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/1353/54/13535469_0:0:3070:1727_1920x0_80_0_0_f7b33d5aec3094adee7f64762494973c.jpg
Runa nebūt nav par utopiju - tā, iespējams, ir tuva nākotne.Jau divas reizes Francijas prezidents Emanuels Makrons publiski ieminējies, ka pārtikas sagādes jomā gaidāmi, maigi sakot, grūti laiki, portālā RIA Novosti atgādināja Jeļena Karajeva.ES samitā, ko Makrons sapulcēja Versaļā pirms divām nedēļām, viņš paziņoja, ka tuvākā pusotra gada laikā daudzus gaida "grūti laiki". Viņa izteikumi vajadzīgās ausis uzreiz nesasniedza, tāpēc pagājušajā nedēļā Makrons atkārtoja, maksimāli konkrēti un saprotami, ka valdība ir gatava palīdzēt tikt galā ar pārtikas produktu cenu pieaugumu, ieviest produktu čekus.Atliek tikai skaisto vārdu "čeki" nomainīt pret citu, ar absolūti atšķirīgu noskaņu - "taloni", un gaidāmās krīzes mērogs kļūs daudz saprotamāks. Ja vēl piebilst, ka starp pārtikas talonu saņēmējiem var nonākt tie, ko Francijā uzskata par vidējo klasi (cilvēki ar individuālajiem ienākumiem virs 1500 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas), viedoklis par problēmu, ko apraksta prezidents, kurš politikā ienācis no lielas naudas pasaules, itin labi var izraisīt īstu paniku pat cilvēkiem, kuri pieraduši pie svaigām zemenēm veikalā "katru dienu pulksten 6 no rīta" un daudzveidīgiem jogurtiem.Sātīgi paēdušais patērētājs, it īpaši tas, kurš dzīvojis un dzīvo ES dibinātājvalstīs (jau vairākās paaudzēs) jau burtiski šodien būs spiests pārvērtēt savu attieksmi pret ēdienu un uztura paradumiem. Protams, to Makrons pagaidām teikt nevar.Taču nav ne mazāko šaubu – patlaban Eiropas valdoņi domā tikai par to. Ģeopolitika, kad pie tās strādā indoktrinētie "progresa un daudzveidības" mīļotāji, ļoti ātri atiež asus zobus. Ierobežojumi un sankcijas, kam vajadzētu nodarīt pāri stratēģiskajam pretiniekam, pārvēršas par pašmocīšanu. Pašu īstāko. Sāp jau tagad. Gan auksti ("vajag pazemināt temperatūru mājoklī"), gan ēst gribas ("atteikšanās no gaļas patēriņa var kļūt par metodi cīņā ar Putinu") jau tagad. Sāpīgi, auksti un ēst gribas ne jau kaut kur tālajā Krievijā, bet tepat, apvienotajā Eiropā. Progresa, taisnīguma un īstas dailes valstībā.Virkne tīkla mazumtirgotāju Beļģijā, negaidot produktu talonu, ak, piedodiet, - "produktu čeku" ieviešanu, jau ierobežojuši vienam pircējam pārdodamo preču apjomu. Runa ir par tādiem patēriņa priekšmetiem, kā milti (3 kg) un augu eļļa (3 litri).Korporācija "Danon", piena produktu un minerālūdens ražotājs, apturēja sava uzņēmuma darbību Hihonā (Spānijā).Un tas vēl nav viss.Inflācija, kas ilgus gadus turējās superzemā līmenī, tagad sasniegusi 4%, un tuvākajā laikā rādītājs var dubultoties.Piedevām speciālisti brīdina: benzīns, petroleja, dīzeļdegviela var banāli izsīkt. Starptautiskā enerģētikas aģentūra oficiāli apliecina: jau aprīlī pasaule var saskarties ar degvielas deficītu. Pagaidām tas noticis vien Korsikā – varasiestādes nolēmušas, ka dienā automašīnas bākā var ieliet 30 litrus degvielas. Ne vairāk. Uz salas slēgti gandrīz 90% DUS. Ne tāpēc, ka nav benzīna un dīzeļdegvielas, bet gan tāpēc, ka korsikāņi, ļoti neapmierināti ar cenām, bloķē ceļus pie degvielas glabātavām.Energonesēju ir mazāk, cenas aug. Drīz parādīsies kviešu un citu labības kultūru deficīts. Līdz šim jums nebija jausmas par to, ka dažādās pārtikas programmās (arī ANO paspārnē īstenotajās) galvenais produkcijas piegādātājs bija (un pagaidām vēl ir) Krievija? Tagad jums tas ir zināms.Iespējams, kaut kādu iemeslu dēļ krievu kviešus neizdodas piegādāt no noliktavām un aizpildīt lopbarības torņus, toties lielu Āfrikas un Tuvo Austrumu reģionu iedzīvotāji vispār paliks bez iztikas.Sāksies masveida bads.Bet tur, kur valda bads, sākas bruņoti konflikti, kam savukārt seko migrācijas krīzes. Atliek tikai iedomāties, kā uz ES plūdīs izsalkušu bēgļu vilnis, un gaidāmās – absolūti mākslīgās – katastrofas mērogi kļūst vēl biedējošāki.Eiropiešiem nāksies visnotaļ ilgi sadzīvot ar tādām bailēm: Francijas prezidentam šķiet, ka krīze nevilksies vairāk kā pusotru gadu, tomēr, domāju, var droši pieņemt, ka pašreizējā akūtā krīze ilgs vismaz divus gadus.Jāpiebilst, ka iepriekš apvienotā Eiropa ar tādu problēmu saskarās pirms nepilna pusgadsimta, kad naftas eksportētāji ieviesa embargo. Toreiz situācija atrisinājās dažu mēnešu laikā, tomēr tās sekas sajuta (un, starp citu, vēl aizvien jūt) "visa civilizētā pasaule".Tā bija spiesta uz ilgiem gadiem piemirst ekonomisko izaugsmi, saskārās ar miljoniem bezdarbnieku un pamatīgi pievilkt visas iedomājamās budžeta siksnas.Ekonomika ASV atguvās tikai pēc desmit gadiem. Spēles ar naftas ražotājiem Eiropā noveda tiktāl, ka tā principā izmeta no prāta ekonomiskā līdera vietu.Visi sasniegumi, visi ideāli, visi plāni toreiz tika samesti ģeopolitisko ambīciju kurtuvē. Tāpēc, kad šodien Makrons runā par "pārtikas čekiem", viņš nepūlas atrisināt problēmu sistemātiski, pārskatīt ģeopolitikas postulātus, kas jau pierādījuši savu bezjēdzību un kaitējumu. Viņš tikai pūlas atlikt laiku, kad vārds "bads" no alegorijas kļūs par cietsirdīgu un ikdienišķu realitāti miljoniem cilvēku, un nav svarīgi, vai viņi atrodas Eiropā, vai Āfrikā.Uzraksts "Degvielas nav" uzpildes stacijās vairs nebūs nekāds retrofilmu atribūts – tas būs Eiropas dzīves fakts.Antiutopija, kurā katram politiķu absurdajam solim seko nākamais, vēl trakāks, teju vai pašnāvniecisks, aizvien uzstājīgāk ielaužas reālajā dzīvē visur, kur cilvēki klusējot atbalstīja jauna dzelzs, pat čuguna priekškara veidošanas ideoloģiju.Ar mērķi nošķirt aiz tā Krieviju no "brīvajiem" un "progresīvajiem".Rotaļas ar tiesību un taisnīguma tēzēm ir patīkamas tikai siltumā un paēdušiem. Kad ēdamā vairs nav, kad tas beidzas, atliek vien atzīmēt: pirmo vietu sacensībās savas rīcības seku izstrēbšanā pelnīti var piešķirt "visai civilizētajai pasaulei".
https://sputniknewslv.com/20220324/cilvekiem-truks-edama-lietuva-var-izsikt-partikas-produkti-21066344.html
https://sputniknewslv.com/20220323/veimara-vai-zimbabve-amerika-parego-savu-nakotni-21048342.html
https://sputniknewslv.com/20220318/zemkopibas-ministrija-latvija-var-pati-sevi-paedinat-20970143.html
https://sputniknewslv.com/20220325/putina-gazes-ultimats-eiropai-nav-variantu-21087257.html
https://sputniknewslv.com/20220316/lukasenko-lietuva-ludz-baltkrievijai-nedaudz-miltu-grieku-un-sals--20929295.html
eiropa
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2022
Jeļena Karajeva
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647597_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_0c6c18f6b163dd66e7bae2d8d051c7db.jpg
Jeļena Karajeva
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647597_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_0c6c18f6b163dd66e7bae2d8d051c7db.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Кадры с полупустыми полками из магазинов в Германии
Sputnik Latvija
Немецкие супермаркеты испытывают нехватку товаров на фоне продолжающегося вооруженного конфликта между Россией и Украиной.
На кадрах, снятых в субботу, видно, что на полках нескольких супермаркетов в Штутгарте отсутствуют основные продукты, такие как растительное масло, спагетти и мука.
2022-03-29T18:07+0300
true
PT0M49S
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Jeļena Karajeva
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647597_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_0c6c18f6b163dd66e7bae2d8d051c7db.jpg
pasaulē, eiropa, produkti, pārtika
pasaulē, eiropa, produkti, pārtika
Runa nebūt nav par utopiju - tā, iespējams, ir tuva nākotne.
Jau divas reizes Francijas prezidents Emanuels Makrons publiski ieminējies, ka pārtikas sagādes jomā gaidāmi, maigi sakot, grūti laiki, portālā RIA Novosti atgādināja Jeļena Karajeva. ES samitā, ko Makrons sapulcēja Versaļā pirms divām nedēļām, viņš paziņoja, ka tuvākā pusotra gada laikā daudzus gaida "grūti laiki". Viņa izteikumi vajadzīgās ausis uzreiz nesasniedza, tāpēc pagājušajā nedēļā Makrons atkārtoja, maksimāli konkrēti un saprotami, ka valdība ir gatava palīdzēt tikt galā ar pārtikas produktu cenu pieaugumu, ieviest produktu čekus.
Atliek tikai skaisto vārdu "čeki" nomainīt pret citu, ar absolūti atšķirīgu noskaņu - "taloni", un gaidāmās krīzes mērogs kļūs daudz saprotamāks. Ja vēl piebilst, ka starp pārtikas talonu saņēmējiem var nonākt tie, ko Francijā uzskata par vidējo klasi (cilvēki ar individuālajiem ienākumiem virs 1500 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas), viedoklis par problēmu, ko apraksta prezidents, kurš politikā ienācis no lielas naudas pasaules, itin labi var izraisīt īstu paniku pat cilvēkiem, kuri pieraduši pie svaigām zemenēm veikalā "katru dienu pulksten 6 no rīta" un daudzveidīgiem jogurtiem.
Sātīgi paēdušais patērētājs, it īpaši tas, kurš dzīvojis un dzīvo ES dibinātājvalstīs (jau vairākās paaudzēs) jau burtiski šodien būs spiests pārvērtēt savu attieksmi pret ēdienu un uztura paradumiem. Protams, to Makrons pagaidām teikt nevar.
Taču nav ne mazāko šaubu – patlaban Eiropas valdoņi domā tikai par to. Ģeopolitika, kad pie tās strādā indoktrinētie "progresa un daudzveidības" mīļotāji, ļoti ātri atiež asus zobus. Ierobežojumi un sankcijas, kam vajadzētu nodarīt pāri stratēģiskajam pretiniekam, pārvēršas par pašmocīšanu. Pašu īstāko. Sāp jau tagad. Gan auksti ("vajag pazemināt temperatūru mājoklī"), gan ēst gribas ("atteikšanās no gaļas patēriņa var kļūt par metodi cīņā ar Putinu") jau tagad. Sāpīgi, auksti un ēst gribas ne jau kaut kur tālajā Krievijā, bet tepat, apvienotajā Eiropā. Progresa, taisnīguma un īstas dailes valstībā.
Virkne tīkla mazumtirgotāju Beļģijā, negaidot produktu talonu, ak, piedodiet, - "produktu čeku" ieviešanu, jau ierobežojuši vienam pircējam pārdodamo preču apjomu. Runa ir par tādiem patēriņa priekšmetiem, kā milti (3 kg) un augu eļļa (3 litri).
Korporācija "Danon", piena produktu un minerālūdens ražotājs, apturēja sava uzņēmuma darbību Hihonā (Spānijā).
Inflācija, kas ilgus gadus turējās superzemā līmenī, tagad sasniegusi 4%, un tuvākajā laikā rādītājs var dubultoties.
Piedevām speciālisti brīdina: benzīns, petroleja, dīzeļdegviela var banāli izsīkt. Starptautiskā enerģētikas aģentūra oficiāli apliecina: jau aprīlī pasaule var saskarties ar degvielas deficītu. Pagaidām tas noticis vien Korsikā – varasiestādes nolēmušas, ka dienā automašīnas bākā var ieliet 30 litrus degvielas. Ne vairāk. Uz salas slēgti gandrīz 90% DUS. Ne tāpēc, ka nav benzīna un dīzeļdegvielas, bet gan tāpēc, ka korsikāņi, ļoti neapmierināti ar cenām, bloķē ceļus pie degvielas glabātavām.
Energonesēju ir mazāk, cenas aug. Drīz parādīsies kviešu un citu labības kultūru deficīts. Līdz šim jums nebija jausmas par to, ka dažādās pārtikas programmās (arī ANO paspārnē īstenotajās) galvenais produkcijas piegādātājs bija (un pagaidām vēl ir) Krievija? Tagad jums tas ir zināms.
Iespējams, kaut kādu iemeslu dēļ krievu kviešus neizdodas piegādāt no noliktavām un aizpildīt lopbarības torņus, toties lielu Āfrikas un Tuvo Austrumu reģionu iedzīvotāji vispār paliks bez iztikas.
Bet tur, kur valda bads, sākas bruņoti konflikti, kam savukārt seko migrācijas krīzes. Atliek tikai iedomāties, kā uz ES plūdīs izsalkušu bēgļu vilnis, un gaidāmās – absolūti mākslīgās – katastrofas mērogi kļūst vēl biedējošāki.
Eiropiešiem nāksies visnotaļ ilgi sadzīvot ar tādām bailēm: Francijas prezidentam šķiet, ka krīze nevilksies vairāk kā pusotru gadu, tomēr, domāju, var droši pieņemt, ka pašreizējā akūtā krīze ilgs vismaz divus gadus.
Jāpiebilst, ka iepriekš apvienotā Eiropa ar tādu problēmu saskarās pirms nepilna pusgadsimta, kad naftas eksportētāji ieviesa embargo. Toreiz situācija atrisinājās dažu mēnešu laikā, tomēr tās sekas sajuta (un, starp citu, vēl aizvien jūt) "visa civilizētā pasaule".
Tā bija spiesta uz ilgiem gadiem piemirst ekonomisko izaugsmi, saskārās ar miljoniem bezdarbnieku un pamatīgi pievilkt visas iedomājamās budžeta siksnas.
Ekonomika ASV atguvās tikai pēc desmit gadiem. Spēles ar naftas ražotājiem Eiropā noveda tiktāl, ka tā principā izmeta no prāta ekonomiskā līdera vietu.
Visi sasniegumi, visi ideāli, visi plāni toreiz tika samesti ģeopolitisko ambīciju kurtuvē. Tāpēc, kad šodien Makrons runā par "pārtikas čekiem", viņš nepūlas atrisināt problēmu sistemātiski, pārskatīt ģeopolitikas postulātus, kas jau pierādījuši savu bezjēdzību un kaitējumu. Viņš tikai pūlas atlikt laiku, kad vārds "bads" no alegorijas kļūs par cietsirdīgu un ikdienišķu realitāti miljoniem cilvēku, un nav svarīgi, vai viņi atrodas Eiropā, vai Āfrikā.
Uzraksts "Degvielas nav" uzpildes stacijās vairs nebūs nekāds retrofilmu atribūts – tas būs Eiropas dzīves fakts.
Antiutopija, kurā katram politiķu absurdajam solim seko nākamais, vēl trakāks, teju vai pašnāvniecisks, aizvien uzstājīgāk ielaužas reālajā dzīvē visur, kur cilvēki klusējot atbalstīja jauna dzelzs, pat čuguna priekškara veidošanas ideoloģiju.
Ar mērķi nošķirt aiz tā Krieviju no "brīvajiem" un "progresīvajiem".
Rotaļas ar tiesību un taisnīguma tēzēm ir patīkamas tikai siltumā un paēdušiem. Kad ēdamā vairs nav, kad tas beidzas, atliek vien atzīmēt: pirmo vietu sacensībās savas rīcības seku izstrēbšanā pelnīti var piešķirt "visai civilizētajai pasaulei".
