Viedoklis

Cirks ir liels, tikai maizītes var pietrūkt. Vai pasaulei draud bada dumpji?

© Sputnik / Pavel Lvov / Pāriet pie fotobankasХлеб, испеченный на Арктической военной полевой кухня
Хлеб, испеченный на Арктической военной полевой кухня - Sputnik Latvija, 1920, 05.04.2022
Sekot līdzi rakstam
Yandex newsTelegram
Tuvākā pusotra gada laikā galvenā problēma uz Zemes būs iztika. Pasaules tirdzniecības organizācija pat raizējas par iespējamiem bada dumpjiem.
Pēc Francijas prezidenta domām, tuvojas neredzēta pārtikas krīze. Labības cenas ir rekordaugstas. Par sējas darbiem Ukrainā nekādas prognozes nav iespējamas, Krievija ierobežojusi eksportu. Starp citu, abas valstis nodrošināja trešo daļu kviešu piegādes. Nav neviena, kas varētu tās aizvietot, portālā RIA Novosti stāsta Mihails Katkovs.

Bada gaidās

Pirms diviem gadiem ANO Pasaules pārtikas programmas direktors Deivids Bizlijs paziņoja, ka koronavīrusa pandēmijas dēļ uz bada nāves sliekšņa stāv gandrīz 270 miljoni cilvēku. 2020. gadā nepietiekami paēduši bija 811 miljoni – par 161 miljonu vairāk nekā gadu iepriekš. Īpaši cietusi Dienvidu Sudāna, Etiopija, Afganistāna, Venecuēla, Sīrija.
Пустые полки в супермаркете в Мадриде - Sputnik Latvija, 1920, 29.03.2022
Viedoklis
Eiropa gatavojas badam
Dati par 2021. gadu pagaidām nav apkopoti, toties publicētas biedējošas prognozes 2022. gadam. ANO apgalvo: Krievijas militārās specoperācijas dēļ vairākām valstīm draud pārtikas katastrofa, piemēram, Haiti un jemenai. Deivids Bizlijs uzskata, ka problēmu patieso mērogu pasaule sapratīs rudenī.
Krievija un Ukraina nodrošināja gandrīz 30% kviešu, 17% kukurūzas, 32% miežu un 75% saulespuķu eļļas eksporta.
Krievijas labības galvenie importētāji – Turcija (2021. gadā – 2,4 miljardi dolāru), Ēģipte (1,6 miljardi), Saūda Arābija (421,5 miljoni). Graudi piegādāti arī Azerbaidžānai, Nigērijai, Lībijai, Kazahstānai un Latvijai.
Ukraina pārdeva graudus Ķīnai (par 2,55 miljardiem dolāru), Ēģiptei (1,39 miljardi), Turcijai (918 miljoni), Indonēzijai (750 miljoni), Spānijai (645 miljoni). Par 500 miljoniem pirka Nīderlande un Irāna. Nedaudz mazāk – Pakistāna, Lībija un Tunisija.
Капитолий во время подготовки к инаугурации в Вашингтоне  - Sputnik Latvija, 1920, 28.03.2022
Pasaulē
"The Guardian": Rietumi iekļuvuši pašu sankciju lamatās
No Krievijas un Ukrainas piegādēm ļoti atkarīgas Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstis, taču arī Rietumiem neklāsies viegli.
Ukraina esportēja piecus miljonus tonnu labības mēnesī. Tagad, rodoties loģistikas grūtībām pie robežas ar Rumāniju, Ungāriju, Slovākiju, Poliju, izdodas nosūtīt tikai 600 tūkstošus.
Krievija plāno laikā no 15. februāra līdz 30. jūnijam pārdot uz ārzemēm līdz 11 miljonus tonnu graudu, ieskaitot 8 milj. tonnu kviešu. Rietumu sankcijas tikpat kā nav skārušas šo preci: ES daļa eksportā nepārsniedza 12%. Tomēr gandrīz 90% labības iekrauj Novorossijskas ostā, bet lielā daļā Melnās jūras ir slēgta kuģniecība.

Indijas cerība

Vispārējās panikas atmosfērā cenas biržās marta vidū sasniedza 2008. gada rekordus. Ažiotāža sākās pirms tam. 2021. gadā cenas vidēji pieauga par ceturto daļu. Notikumi Ukrainā situāciju padarīja vēl ļaunāku.
Уборка пшеницы - Sputnik Latvija, 1920, 12.03.2022
Viedoklis
Dabūjuši, ko gribējuši: sankciju dēļ Eiropa paliks bez ražas
ASV Lauksaimniecības ministrijas aprēķini liecina, ka kviešu eksports no Krievijas un Ukrainas saruks par 7 miljoniem tonnu – par 12% salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu. Maskava pārdos par 3 miljoniem tonnu mazāk (32 milj.), Kijeva – par četriem (20 milj.)
Prognozes par Ukrainu ir pārlieku optimistiskas. Lauksaimniecības tehnikai nepieciešamā dīzeļdegviela gandrīz noteikti aizies armijas vajadzībām. Piedevām pirms specoperācijas Kijeva 75% degvielas saņēma no Krievijas, pārējo – pa jūru. Tā tagad slēgta. Lauksaimnieki uzskata, ka pašreizējos apstākļos sējas darbi var noslēgties, vēl ne lāgā nesākušies.
ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) analītiķi norāda: ir nereāli pilnībā kompensēt Ukrainas "izkrišanu" no labības tirgus. Jebkurā gadījumā ražošanas izdevumi pieaugs, tātad arī cenas vēl kāpsies.
Savukārt Maskava no 15. marta aizklapējusi "pagalma durvis" caur EES valstīm. Iepriekš, piemēram, Kazahstānas un Kirgīzijas pārstāvji, izmantojot muitas trūkumu, iegādājas labību Krievijā par zemām cenām, bet pēc tam pārdeva Ķīnai. Tagad, kad kviešu cenas pasaules tirgū pārsniegušas 400 dolārus par tonnu, bet valstī nesasniedz ne 200, tas vairs nav iespējams.
Уборка пшеницы в Краснодарском крае - Sputnik Latvija, 1920, 10.03.2022
Pasaulē
Cenas lido debesīs: Serbijas prezidents stāsta par Rietumos gaidāmo pārtikas krīzi
Daži analītiķi prognozē, ka jaunattīstības valstis no bada nāves glābšot Indija. Marta beigās kļuva zināms, ka graudu glabātavas Indijā ir pilnas, vietējie zemnieki gatavojas kārtējai rekordlielai ražai. Indieši plāno, ka tuvākajos gados varēs nosūtīt uz ārzemēm līdz 12 miljonus tonnu gradu (2021. gadā – 8,5 milj.), arī uz Ziemeļāfriku un Tuvajiem Austrumiem. Taču, ja Kijeva neko nevarēs pārdod, badacietēju skaits nesaruks.

Spekulācijas

Rūpniecības eksperts Leonīds Hazanovs pastāstīja: ārvalstis nobažījušās, ka Krievija nespēs piegādāt graudus pasūtītājiem un rezultātā pieaugs cenas.
"Melnās jūras ostu caurlaides iespējas ir ierobežotas specoperācijas dēļ. Kad situācija nomierināsies un apstākļos, ja pārvadājumos iesaistīsies starptautiskās loģistikas kompānijas, būs vieglāk. Pagaidām Krievija neparādās labības iepirkumos Tuvajos Austrumos, jo nav neviena, kas varētu vest preces pa jūru, bet tiešas dzelzceļa satiksmes ar reģionu mums nav," viņš atzīmēja.
Pārtikas izstāde Riga Food 2021 - Sputnik Latvija, 1920, 28.02.2022
Latvijā
Produktu cenu pieaugums Latvijā – būtiskākais 10 gadu laikā
Sausums Kanādā un ASV lika cenām pieaugt jau pērn. "Saspringtā ģeopolitiskā situācija palielinājusi labības pieprasījumu. Taču nākotnes darījumi ASV un Londonā pēdējās dienās kritušies par 30% un 6% atbilstoši, - precizēja "BitRiver" finanšu analītiķis Vladislavs Antonovs. – Šodien situācija pasaules graudu tirgū ir pietiekami stabila, domājams, turpināsies atkāpšanās no rekordlieliem rādītājiem."
Jāpārdzīvo nevis par graudu rezervēm, bet gan par spekulantiem, uzskata Krievijas graudu savienības prezidents Arkādijs Zločevskis. "Ukraina gandrīz pilnībā pārtraukusi piegādes. To pūlējās kompensēt Rumānija un Bulgārija, taču tās jau gandrīz izsmēlušas savu potenciālu. Iesaistīsies tālākas valstis. Iespējams, pienāks kārta Austrālijai, kas var apgādāt to pašu Ķīnu. Savulaik Argentīna nodrošināja ar graudiem Meksiku, bet pēc tam argentīnieši īstenoja neveiksmīgas reformas, un viņus pabīdīja malā Krieivja," atgādināja eksperts.
Tagad pats galvenais – kaut nu Rietumi nenoteiktu sankcijas Krievijas ostām. Šādos apstākļos Āfrika un Austrumāzija saskarsies ar tādu badu, ka viņiem neviens vairs nespēs palīdzēt. Pie tam eksperti uzskata, ka iespējama arī "arābu pavasara" atkārtošanās – tādas varētu būt maizes trūkuma sekas.
Ziņu lente
0