https://sputniknewslv.com/20220509/vairak-neka-50-000-vacijas-iedzivotaji-aicina-nesutit-smago-brunojumu-ukrainai-21745638.html
Vairāk nekā 50 000 Vācijas iedzīvotāji aicina nesūtīt smago bruņojumu Ukrainai
Vairāk nekā 50 000 Vācijas iedzīvotāji aicina nesūtīt smago bruņojumu Ukrainai
Sputnik Latvija
Petīcija, kuras autors aicina nepiegādāt Ukrainai smago bruņojumu, adresēta Vācijas kancleram Olafam Šolcam. 09.05.2022, Sputnik Latvija
2022-05-09T14:32+0300
2022-05-09T14:32+0300
2022-05-09T14:32+0300
pasaulē
vācija
ukraina
bruņojums
konflikts
olafs šolcs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/163/95/1639599_1:0:1400:787_1920x0_80_0_0_c551c59a094a2157ad689e6db973a19d.jpg
RĪGA, 9. maijs - Sputnik. Portālā Change.org publicēta petīcija Vācijas kancleram Olafam Šolcam, kas aicina atteikties no smagā bruņojuma piegādēm Ukrainai, raksta RIA Novosti."Mēs augstu vērtējam to, ka jūs līdz šim tik rūpīgi pārdomājāt riskus: kara izplatības risku Ukrainā; ekspansijas risku Eiropā; jā, Trešā pasaules kara risku. Tāpēc mēs ceram, ja jūs atsauksiet atmiņā savu agrāko pozīciju un vairs nepiegādāsiet smago bruņojumu Ukrainai ne tieši, ne netieši," teikts petīcijā.Tās autors aicina Šolcu darīt visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk tiktu pārtrauktas apšaudes un puses sasniegtu kompromisu, kas apmierinās visus.Iepriekš Vācijas aizsardzības minister Kristīne Lambrehta paziņoja, ka Vācija sasniegusi robežas bruņojuma piegādēs Kijevai no bundesvēra rezervēm.Lambrehta uzsvēra, ka Vācija nonākusi tiktāl, ka rodas jautājums, kāds bruņojums paliks pašai Vācijai savas drošības garantijai.Pie tam politiķe norādīja, ka Berlīne neplāno pārtraukt ieroču piegādes – valsts pārdomā arī tiešas bruņojuma iestādes no aizsardzības uzņēmumiem.Arī Vācijas kanclers Olafs Šolcs informēja, ka bundesvēra rezerves ir gandrīz izsmeltas un valstij vairs nav iespēju palīdzēt Ukrainai ar bruņojumu.Vēlāk Šveices avīze SonntagsZeitung pastāstīja, ka Vācija nosūtījusi Šveicei pieprasījumus par vācu kājnieku bruņumašīnām paredzētās munīcijas reeksportu uz Ukrainu, tomēr saņēmusi atteikumu."SonntagsZeitung" paskaidroja, ka Šveices Valsts Ekonomikas sekretariāta pārstāvis komentējis situāciju sekojoši: "Abi Vācijas pieprasījumi noraidīti, atsaucoties uz Šveices neitralitāti un kritējiem par obligātu atteikumu saskaņā ar likumu "Par militārajiem materiāliem"."Atgādināsim, ka Berlīne ilgu laiku atteicās piegādāt bruņojumu Kijevai, atsaucoties uz valsts politiku, kas paredz atteikties no bruņojuma piegādēm krīzes reģioniem. Taču Berlīne mainīja viedokli pēc Krievijas operācijas sākuma Ukrainas demilitarizācijai.Krievijas ĀM konstatēja, ka Vācija solidarizējusies ar Krievijai naidīgo rietumvalstu politiku, un Maskava ir vīlusies par Berlīnes lēmumu piegādāt bruņojumu Ukrainai.24. februārī Krievija sāka speciālu militāro operāciju Ukrainā. Valsts prezidents Vladimirs Putins paskaidroja, ka tā sākta ar mērķi aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus saskaras ar Kijevas režīma ņirgāšanos un genocīdu. Viņš uzsvēra, ka šiem nolūkiem plānota Ukrainas demilitarizācija un denacifikācija, nepieciešams tiesāt visus kara noziedzniekus, kuri atbildīgi par asiņainajiem noziegumiem pret Donbasa mierīgajiem iedzīvotājiem.Speciālās operācijas ietvaros Ukrainā Krievijas spēki izmanto precīzo bruņojumu, turklāt vērš to vienīgi pret militāro infrastruktūru un armiju. Aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu konstatēja, ka mēnesi pēc specoperācijas sākuma pirmā posma pamata uzdevumi ir izpildīti, Ukrainas militārais potenciāls būtiski samazināts. Ar Krievijas karavīru atbalstu uzbrukumu turpina Doņeckas un Luganskas tautas republiku grupējumi. Armijas ģenerālis piezīmēja, ka tas ļauj pievērst lielāko uzmanību operācijas galveno mērķu sasniegšanai – Donbasa atbrīvošanai.
https://sputniknewslv.com/20220429/vacija-gatavojas-piegadat-ukrainai-tankus-t-72-ar-slovenijas-palidzibu-21635638.html
https://sputniknewslv.com/20220427/lavrovs-rietumi-mudina-ukrainu-turpinat-karadarbibu-21591581.html
https://sputniknewslv.com/20220426/lendlizes-paplasinasana-ukrainai-laiks-nodedzinat-tiltus-21571327.html
vācija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
vācija, ukraina, bruņojums, konflikts, olafs šolcs
vācija, ukraina, bruņojums, konflikts, olafs šolcs
Vairāk nekā 50 000 Vācijas iedzīvotāji aicina nesūtīt smago bruņojumu Ukrainai
Petīcija, kuras autors aicina nepiegādāt Ukrainai smago bruņojumu, adresēta Vācijas kancleram Olafam Šolcam.
RĪGA, 9. maijs - Sputnik. Portālā Change.org publicēta petīcija Vācijas kancleram Olafam Šolcam, kas aicina atteikties no smagā bruņojuma piegādēm Ukrainai, raksta
RIA Novosti.
"Mēs augstu vērtējam to, ka jūs līdz šim tik rūpīgi pārdomājāt riskus: kara izplatības risku Ukrainā; ekspansijas risku Eiropā; jā, Trešā pasaules kara risku. Tāpēc mēs ceram, ja jūs atsauksiet atmiņā savu agrāko pozīciju un vairs nepiegādāsiet smago bruņojumu Ukrainai ne tieši, ne netieši," teikts petīcijā.
Tās autors aicina Šolcu darīt visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk tiktu pārtrauktas apšaudes un puses sasniegtu kompromisu, kas apmierinās visus.
Iepriekš Vācijas aizsardzības minister Kristīne Lambrehta
paziņoja, ka Vācija sasniegusi robežas bruņojuma piegādēs Kijevai no bundesvēra rezervēm.
Lambrehta uzsvēra, ka Vācija nonākusi tiktāl, ka rodas jautājums, kāds bruņojums paliks pašai Vācijai savas drošības garantijai.
Pie tam politiķe norādīja, ka Berlīne neplāno pārtraukt ieroču piegādes – valsts pārdomā arī tiešas bruņojuma iestādes no aizsardzības uzņēmumiem.
Arī Vācijas kanclers Olafs Šolcs informēja, ka bundesvēra rezerves ir gandrīz izsmeltas un valstij vairs nav iespēju palīdzēt Ukrainai ar bruņojumu.
Vēlāk Šveices avīze
SonntagsZeitung pastāstīja, ka Vācija nosūtījusi Šveicei pieprasījumus par vācu kājnieku bruņumašīnām paredzētās munīcijas reeksportu uz Ukrainu, tomēr saņēmusi atteikumu.
"SonntagsZeitung" paskaidroja, ka Šveices Valsts Ekonomikas sekretariāta pārstāvis komentējis situāciju sekojoši: "Abi Vācijas pieprasījumi noraidīti, atsaucoties uz Šveices neitralitāti un kritējiem par obligātu atteikumu saskaņā ar likumu "Par militārajiem materiāliem"."
Atgādināsim, ka Berlīne ilgu laiku atteicās piegādāt bruņojumu Kijevai, atsaucoties uz valsts politiku, kas paredz atteikties no bruņojuma piegādēm krīzes reģioniem. Taču Berlīne mainīja viedokli pēc Krievijas operācijas sākuma Ukrainas demilitarizācijai.
Krievijas ĀM
konstatēja, ka Vācija solidarizējusies ar Krievijai naidīgo rietumvalstu politiku, un Maskava ir vīlusies par Berlīnes lēmumu piegādāt bruņojumu Ukrainai.
24. februārī Krievija sāka speciālu militāro operāciju Ukrainā. Valsts prezidents Vladimirs Putins paskaidroja, ka tā sākta ar mērķi aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus saskaras ar Kijevas režīma ņirgāšanos un genocīdu. Viņš uzsvēra, ka šiem nolūkiem plānota Ukrainas demilitarizācija un denacifikācija, nepieciešams tiesāt visus kara noziedzniekus, kuri atbildīgi par asiņainajiem noziegumiem pret Donbasa mierīgajiem iedzīvotājiem.
Speciālās operācijas ietvaros Ukrainā Krievijas spēki izmanto precīzo bruņojumu, turklāt vērš to vienīgi pret militāro infrastruktūru un armiju. Aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu konstatēja, ka mēnesi pēc specoperācijas sākuma pirmā posma pamata uzdevumi ir izpildīti, Ukrainas militārais potenciāls būtiski samazināts. Ar Krievijas karavīru atbalstu uzbrukumu turpina Doņeckas un Luganskas tautas republiku grupējumi. Armijas ģenerālis piezīmēja, ka tas ļauj pievērst lielāko uzmanību operācijas galveno mērķu sasniegšanai – Donbasa atbrīvošanai.
