https://sputniknewslv.com/20220425/londona-gaida-no-maskavas-humanismu-un-lidzcietibu-21555484.html
Londona gaida no Maskavas "humānismu un līdzcietību"
Londona gaida no Maskavas "humānismu un līdzcietību"
Sputnik Latvija
Angļi absolūti neliekuļoti uzskata sevi par augstāku rasi. Nav dubultu standartu faktā, ka viņi nemana Donbasa iedzīvotāju mokas. Viņi patiešām nemana... 25.04.2022, Sputnik Latvija
2022-04-25T14:03+0300
2022-04-25T14:03+0300
2022-04-25T14:03+0300
viedoklis
lielbritānija
krievija
ukraina
speciālā operācija
donbass
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e4/0c/15/14889622_0:161:3071:1888_1920x0_80_0_0_1186d2d1ce90742c29adc278afea216d.jpg
Specoperācijas gaitā mūsu karavīri aktīvi denacificē ne tikai Ukrainas pilsoņus vien. Nesen Mariupolē gūstā nonāca veseli divi Lielbritānijas pavalstnieki: 28 gadus vecais Eidens Eislins un 48 gadus vecais Šons Pinners.Nu labi, lai jau būtu, galu galā, gūsts nav pats ļaunākais rezultāts tādiem algotņiem. Var teikt, paveicies – varēja tak pavisam denacificēt. Un nav jau arī Ukrainas Drošības dienesta kameras. Abus paēdina, neapbižo. Protams, nopratina. Eidena Eislina video intervija ātri izplatījās, ekrānā viņš izskatās vesels un paēdis, portālā RIA Novosti stāsta Viktorija Ņikiforova.Toties kādas vaimanas sākās angļu un amerikāņu medijos! Izrādījās, ka abu algotņu ģimenes pārcieš milzu stresu un mokas, redzot video ierakstus ar saviem tuviniekiem. Raizējas briti – kā tur mūsu puisēniem klājas krievu gūstā. Premjers Boriss Džonsons palūdza Krievijas vadību izturēties pret gūstekņiem ar "humānismu un līdzcietību".Paga, paga. Bet ko šie jaukie puiši dara Donbasā? Jā, var jau patiesībā saprast, kāpēc karā uz Ukrainu – peļņā – dodas cilvēki no Dienvidamerikas vai Austrumeiropas. Nav naudas, nav persoepktīvu. Bijušajam zaldātam vienīgā normālā peļņa ir komandējumi uz tādiem Dieva piemirstiem nostūriem. Kā viņu tur sauca? Jukreina?Taču britu un amerikāņu karavīri ir visnotaļ turīgi ļaudis no jebkuras pasaules valsts viedokļa. Viņiem haltūra Ukrainā – tā ir smiekla nauda. Priekš kam viņi turp dodas?Nav jau patīkami par to runāt, taču liela daļa viņu vidū ir patoloģiski, garīgi slimi sadisti. Viņi vienkārši brauc slepkavot. Patiesībā taču viņiem ir vienalga, pret ko viņi karo. Viņu acīs Vašingtonas un Londonas proxy kari ir tikai medības. Mazliet adrenalīna un nekāda riska. Irāka, Afganistāna, Sīrija un tā tālāk. Nevienam nepiederoša, izdedzināta zeme, krāsmatas, kurās var jauki apšaut neaizsargātos iezemiešus.Daži no šiem slepkavām aizraujas ar fašismu, tetovē sev kāškrustus. Dažs praktizē pagānu rituālus – visādas rūnas, Valhallu un pārējo tādā pašā garā. Citi pat ieslīguši sātanismā – mūsu izlūki atrada nacistu nesen pamestu "svētvietu" ar kaut kādām pentagrammām. Vārdu sakot, galvā viņiem kaut kas sagriezies. Mūsu spēki sniedz lielu pakalpojumu, atbrīvojot cilvēci no tādiem maniakiem.Tikai neliela daļa algotņu ir nopietni darboņi, kas organizē Lielbritānijas u Pentagona neformālo mijiedarbību ar iezemiešiem – ukraiņiem. Viņi vervē algotņus, māca apieties ar importētiem ieročiem, izplata izlūkošanas datus, gatavo diversiju grupas un plāno teroraktus krievu armijas atbrīvotajās zonās.Ir tikai viens āķis: algotņa darbība Lielbritānijā ir aizliegta. Pirms mēneša Boriss Džonsons atgādināja angļu kareivjiem: ja viņi dosies uz Ukrainu, mājās viņus gaidīs tribunāls. Taču, ja viņi atvaļināsies, viņi var noslēgt algotņa kontraktu kā privātpersonas. Šķirbu likumā izmanto Eislina un Pinnera tipa ļaudis. Protams, viņi saglabā saiknes ar komandieriem un dienesta biedriem. Tomēr Lielbritānijas valdība var droši izlikties, ka viņiem nav ne jausmas ar bijušo kareivju izdarībām.Piemēram, Eidens Eislins pastāstīja, ka strādā Ukrainā jau četrus gadus. Viņš vervējis ārvalstu algotņus, piedalījies dažādās operācijās. Viņš pazīst rietumvalstu virsniekus, kuri pašlaik slēpjas "Azovstaļ" gruvešos Mariupolē. Vārdu sakot, darbonis ir interesants. Daudzi gaida informāciju, ko viņš sniegs nopratināšanās.Britiem gan nav vajadzības uztraukties. "Humānismu un līdzcietību" Džonsonam vajadzētu izlūgties, ja Eislins būtu UDD rokās. Taču tādos gadījumos angļi nez kāpēc cieš klusu.Pirms mēneša uzmanības centrā bija cits britu algotnis – Džeimss Heigs. Nabadziņš patrāpījās Gostomeļas lidostā, kad to triecienā ieņēma mūsu desantnieki. Ķēpausis tika apšaudē un nobijās līdz nāvei. "Irākā un Afganistānā bija pavisam citādi, - viņš vēlāk murmulēja intervijā. — Krievi – tā ir pareiza, mūsdienīga armija."Dīvaini gan. Baltais misters brauca pamedīt vietējos, bet te tāda ķeza – iezemiešu vietā satika krievu armiju. Nu, Heigs metās prom, kur acis rāda. Pagadījās nonākt Ukrainas drošībnieku rokās. Sirsnīgie ukraiņu specdienesti nolēma – goda vārds! – ka viņš esot krievu spiegs.Nopratināja ilgi un sāpīgi. Heigs stāstīja, ka viņu situši pa galvu, viņš zaudējis daudz asiņu. Bijis pārliecināts, ka neizdzīvos. "Kas var būt muļķīgāk – braukt karot par Ukrainu un tikt ukraiņu noslepkavotam?" viņš vēlāk iesaucās.Būtu ļoti interesanti uzzināt, kur toreiz bija Boriss Džonsons? Kāpēc viņš nenostājās sava tautieša pusē, kāpēc nepieprasīja pārtraukt Lielbritānijas pavalstnieka spīdzināšanu? Viņam tak drošībnieki smadzeņu satricinājumu organizēja. Žēl tak! Vai tiešām Džonsonam bija vienalga?Galu galā Heigs izrādījās nevajadzīgs. Viņu ar kājas spērienu izmeta uz ielas, un algotnis pa galvu pa kaklu metās uz Poliju. No turienes laimīgi tika mājās. Lielbritānijā viņu pārtvēra žurnālisti, un sākās... Viņu sauca par varoni, drosmīgo cīnītāju un "britu lauvu". Goda vārds! Pat virsrakstā: "Britu lauva: lepojos ar to, ka palīdzēju ukraiņiem uzvarēt Putinu".Toties par Eislinu, kā redzam, Džonsons uztraucas. Interesanti, kāpēc britu premjers pēkšņi kļuvis tik humāns? Varbūt baidās, ka Eislins nopratināšanā kaut ko "ne to" pastāstīs? Piemēram, atklās, kā konkrēti Lielbritānijas valdība ar svešām rokām karo Ukrainā? Protams, tas ir jānoskaidro.Un pats galvenais – laiks pielikt punktu populārajiem aizspriedumiem par mūsdienu proxy kariem, kuri atkal un atkal ASV un Lielbritānijas pilsoņiem ļauj izvairīties no atbildības. Jekurā konfliktā šo valstu kareivji pretendē uz īpašu apiešanos.Vispirms viņi iebrūk svešā teritorijā, slepkavo nevainīgus cilvēkus. Izrīkojas kā īsti kara noziedznieki, mīda kājām visu, kas kustas. Taču, tiklīdz paši nonāk gūstā vai ielenkumā, anglosakšu modrie mediji vaimanā un pieprasa īpašu attieksmi. Ak, tas taču ir ASV pilsonis, ak, tas taču ir Viņas Majestātes pavalstnieks. Viņus taču nevar ne pielīdzināt stulbajiem iezemiešiem. Pasniedziet viņiem servjeti, pasūtītos ēdienus un nekavējoties nogādājiet dzimtenē.Mēs te strīdamies par negaistošu tēmu – vai Ukrainā ir nacisms. Sociālos tīklus pārpludina tetovēti kāškrusti un Hitlera fotogrāfijas. Bet kaujas laukā mēs saskaramies arī ar viņa priekšteci – Rietumu fašismu. Anglosakšu galvenais idejiskais ierocis jebkurā karā ir nacisms, kas dziļi laidis saknes viņu dvēselēs, zemapziņā.Angļi, tāpat kā viņu jaunākie brāļi – amerikāņii – absolūti neliekuļoti, instinktīvi uzskata sevi par augstāku rasi. Nav nekādas liekulības vai "dubultu standartu" faktos, ka viņi nemana Donbasa iedzīvotāju ciešanas, toties raizējas par Eidena Eislina pašsajūtu. Viņi patiešām to nemana. Viņi patiešām raizējas. Viņiem ir viens standarts: Eislins, kurš slepkavoja krievus, ir savējais, "baltais cilvēks". Donbasa iedzīvotāji (tiesa, tāpat kā kijevieši un maskavieši) viņu acīs nav cilvēki.Krievu karagūstekņi, ko spīdzina ukraiņi, – tas ir normāli. Brits Eislins, kurš gūstā jūtas lieliski un izskatās labi? Nē, jūs nesaprotat, tas ir pavisam kas cits.Neviļus atmiņā ataust fakts, ka rasisma ideoloģija nebūt nav dzimusi Vācijā. Jau XIX gadsimta beigās mītus par britu rases pārākumu un "baltā cilvēka nastu" sacerēja teju vai visa britu politiskā un intelektuālā elite. Ko nu tur runāt par Hitleru! Viņš bija vien paklausīgs lordu Čemberlenu māceklis un nokopēja genocīda praksi, ko Londona gadsimtiem ilgi pielietoja savās kolonijās.Pirms aizstāvēt savus algotņus, Borisam Džonsonam nāktos atsaukt atmiņā šo angļu tautas vēsturisko vainu. Nevajag bēgt no atbildības. Laiks beidzot nožēlot grēkus un maksāt.
https://sputniknewslv.com/20220328/rietumu-mediji-klasta-azov-nav-nacisti--vini-tacu-nav-vaciesi-21120437.html
https://sputniknewslv.com/20220317/vacas-kopa-no-visas-pasaules-kas-brauc-karot-uz-ukrainu-20954346.html
https://sputniknewslv.com/20220314/meta-pieteikusi-karu-krieviem-naksies-to-denacificet-20886410.html
https://sputniknewslv.com/20220228/cilvekiem-ukraina-gadiem-ilgi-skaloja-smadzenes-ar-meliem-un-propagandu-20666420.html
https://sputniknewslv.com/20210901/pat-ne-idejas-labad-ar-nacisma-propagandu-rietumi-velas-vajinat-krieviju-18243961.html
donbass
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Viktorija Ņikiforova
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/15/17667713_6:0:1066:1060_100x100_80_0_0_fe07b2e9a4715ab30b93482ea24a8c3a.jpg
Viktorija Ņikiforova
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/15/17667713_6:0:1066:1060_100x100_80_0_0_fe07b2e9a4715ab30b93482ea24a8c3a.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Viktorija Ņikiforova
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/15/17667713_6:0:1066:1060_100x100_80_0_0_fe07b2e9a4715ab30b93482ea24a8c3a.jpg
lielbritānija, krievija, ukraina, speciālā operācija, donbass
lielbritānija, krievija, ukraina, speciālā operācija, donbass
Londona gaida no Maskavas "humānismu un līdzcietību"
Angļi absolūti neliekuļoti uzskata sevi par augstāku rasi. Nav dubultu standartu faktā, ka viņi nemana Donbasa iedzīvotāju mokas. Viņi patiešām nemana. Eislins, kurš slepkavoja krievus, viņu acīs ir savējais, "baltais cilvēks". Donbasa iedzīvotāji viņu acīs nav cilvēki.
Specoperācijas gaitā mūsu karavīri aktīvi denacificē ne tikai Ukrainas pilsoņus vien. Nesen Mariupolē gūstā nonāca veseli divi Lielbritānijas pavalstnieki: 28 gadus vecais Eidens Eislins un 48 gadus vecais Šons Pinners.
Nu labi, lai jau būtu, galu galā, gūsts nav pats ļaunākais rezultāts tādiem algotņiem. Var teikt, paveicies – varēja tak pavisam denacificēt. Un nav jau arī Ukrainas Drošības dienesta kameras. Abus paēdina, neapbižo. Protams, nopratina. Eidena Eislina video intervija ātri izplatījās, ekrānā viņš izskatās vesels un paēdis, portālā RIA Novosti stāsta Viktorija Ņikiforova. Toties kādas vaimanas sākās angļu un amerikāņu medijos! Izrādījās, ka abu algotņu ģimenes pārcieš milzu stresu un mokas, redzot video ierakstus ar saviem tuviniekiem. Raizējas briti – kā tur mūsu puisēniem klājas krievu gūstā. Premjers Boriss Džonsons
palūdza Krievijas vadību
izturēties pret gūstekņiem ar "humānismu un līdzcietību".
Paga, paga. Bet ko šie jaukie puiši dara Donbasā? Jā, var jau patiesībā saprast, kāpēc karā uz Ukrainu – peļņā – dodas cilvēki no Dienvidamerikas vai Austrumeiropas. Nav naudas, nav persoepktīvu. Bijušajam zaldātam vienīgā normālā peļņa ir komandējumi uz tādiem Dieva piemirstiem nostūriem. Kā viņu tur sauca? Jukreina?
Taču britu un amerikāņu karavīri ir visnotaļ turīgi ļaudis no jebkuras pasaules valsts viedokļa. Viņiem haltūra Ukrainā – tā ir smiekla nauda. Priekš kam viņi turp dodas?
Nav jau patīkami par to runāt, taču liela daļa viņu vidū ir patoloģiski, garīgi slimi sadisti. Viņi vienkārši brauc slepkavot. Patiesībā taču viņiem ir vienalga, pret ko viņi karo. Viņu acīs Vašingtonas un Londonas proxy kari ir tikai medības. Mazliet adrenalīna un nekāda riska. Irāka, Afganistāna, Sīrija un tā tālāk. Nevienam nepiederoša, izdedzināta zeme, krāsmatas, kurās var jauki apšaut neaizsargātos iezemiešus.
Daži no šiem slepkavām aizraujas ar fašismu, tetovē sev kāškrustus. Dažs praktizē pagānu rituālus – visādas rūnas, Valhallu un pārējo tādā pašā garā. Citi pat ieslīguši sātanismā – mūsu izlūki atrada nacistu nesen pamestu "svētvietu" ar kaut kādām pentagrammām. Vārdu sakot, galvā viņiem kaut kas sagriezies. Mūsu spēki sniedz lielu pakalpojumu, atbrīvojot cilvēci no tādiem maniakiem.
Tikai neliela daļa algotņu ir nopietni darboņi, kas organizē Lielbritānijas u Pentagona neformālo mijiedarbību ar iezemiešiem – ukraiņiem. Viņi vervē algotņus, māca apieties ar importētiem ieročiem, izplata izlūkošanas datus, gatavo diversiju grupas un plāno teroraktus krievu armijas atbrīvotajās zonās.
Ir tikai viens āķis: algotņa darbība Lielbritānijā ir aizliegta. Pirms mēneša Boriss Džonsons
atgādināja angļu kareivjiem: ja viņi dosies uz Ukrainu, mājās viņus gaidīs tribunāls. Taču, ja viņi atvaļināsies, viņi var noslēgt algotņa kontraktu kā privātpersonas. Šķirbu likumā izmanto Eislina un Pinnera tipa ļaudis. Protams, viņi saglabā saiknes ar komandieriem un dienesta biedriem. Tomēr Lielbritānijas valdība var droši izlikties, ka viņiem nav ne jausmas ar bijušo kareivju izdarībām.
Piemēram, Eidens Eislins pastāstīja, ka strādā Ukrainā jau četrus gadus. Viņš vervējis ārvalstu algotņus, piedalījies dažādās operācijās. Viņš pazīst rietumvalstu virsniekus, kuri pašlaik slēpjas "Azovstaļ" gruvešos Mariupolē. Vārdu sakot, darbonis ir interesants. Daudzi gaida informāciju, ko viņš sniegs nopratināšanās.
Britiem gan nav vajadzības uztraukties. "Humānismu un līdzcietību" Džonsonam vajadzētu izlūgties, ja Eislins būtu UDD rokās. Taču tādos gadījumos angļi nez kāpēc cieš klusu.
Pirms mēneša uzmanības centrā bija cits britu algotnis – Džeimss Heigs. Nabadziņš patrāpījās Gostomeļas lidostā, kad to triecienā ieņēma mūsu desantnieki. Ķēpausis tika apšaudē un nobijās līdz nāvei. "Irākā un Afganistānā bija pavisam citādi, -
viņš vēlāk murmulēja intervijā. — Krievi – tā ir pareiza, mūsdienīga armija."
Dīvaini gan. Baltais misters brauca pamedīt vietējos, bet te tāda ķeza – iezemiešu vietā satika krievu armiju. Nu, Heigs metās prom, kur acis rāda. Pagadījās nonākt Ukrainas drošībnieku rokās. Sirsnīgie ukraiņu specdienesti nolēma – goda vārds! – ka viņš esot krievu spiegs.
Nopratināja ilgi un sāpīgi. Heigs stāstīja, ka viņu situši pa galvu, viņš zaudējis daudz asiņu. Bijis pārliecināts, ka neizdzīvos. "Kas var būt muļķīgāk – braukt karot par Ukrainu un tikt ukraiņu noslepkavotam?" viņš vēlāk iesaucās.
Būtu ļoti interesanti uzzināt, kur toreiz bija Boriss Džonsons? Kāpēc viņš nenostājās sava tautieša pusē, kāpēc nepieprasīja pārtraukt Lielbritānijas pavalstnieka spīdzināšanu? Viņam tak drošībnieki smadzeņu satricinājumu organizēja. Žēl tak! Vai tiešām Džonsonam bija vienalga?
Galu galā Heigs izrādījās nevajadzīgs. Viņu ar kājas spērienu izmeta uz ielas, un algotnis pa galvu pa kaklu metās uz Poliju. No turienes laimīgi tika mājās. Lielbritānijā viņu pārtvēra žurnālisti, un sākās... Viņu sauca par varoni, drosmīgo cīnītāju un "britu lauvu". Goda vārds! Pat
virsrakstā: "Britu lauva: lepojos ar to, ka palīdzēju ukraiņiem uzvarēt Putinu".
Toties par Eislinu, kā redzam, Džonsons uztraucas. Interesanti, kāpēc britu premjers pēkšņi kļuvis tik humāns? Varbūt baidās, ka Eislins nopratināšanā kaut ko "ne to" pastāstīs? Piemēram, atklās, kā konkrēti Lielbritānijas valdība ar svešām rokām karo Ukrainā? Protams, tas ir jānoskaidro.
Un pats galvenais – laiks pielikt punktu populārajiem aizspriedumiem par mūsdienu proxy kariem, kuri atkal un atkal ASV un Lielbritānijas pilsoņiem ļauj izvairīties no atbildības. Jekurā konfliktā šo valstu kareivji pretendē uz īpašu apiešanos.
Vispirms viņi iebrūk svešā teritorijā, slepkavo nevainīgus cilvēkus. Izrīkojas kā īsti kara noziedznieki, mīda kājām visu, kas kustas. Taču, tiklīdz paši nonāk gūstā vai ielenkumā, anglosakšu modrie mediji vaimanā un pieprasa īpašu attieksmi. Ak, tas taču ir ASV pilsonis, ak, tas taču ir Viņas Majestātes pavalstnieks. Viņus taču nevar ne pielīdzināt stulbajiem iezemiešiem. Pasniedziet viņiem servjeti, pasūtītos ēdienus un nekavējoties nogādājiet dzimtenē.
Mēs te strīdamies par negaistošu tēmu – vai Ukrainā ir nacisms. Sociālos tīklus pārpludina tetovēti kāškrusti un Hitlera fotogrāfijas. Bet kaujas laukā mēs saskaramies arī ar viņa priekšteci – Rietumu fašismu. Anglosakšu galvenais idejiskais ierocis jebkurā karā ir nacisms, kas dziļi laidis saknes viņu dvēselēs, zemapziņā.
Angļi, tāpat kā viņu jaunākie brāļi – amerikāņii – absolūti neliekuļoti, instinktīvi uzskata sevi par augstāku rasi. Nav nekādas liekulības vai "dubultu standartu" faktos, ka viņi nemana Donbasa iedzīvotāju ciešanas, toties raizējas par Eidena Eislina pašsajūtu. Viņi patiešām to nemana. Viņi patiešām raizējas. Viņiem ir viens standarts: Eislins, kurš slepkavoja krievus, ir savējais, "baltais cilvēks". Donbasa iedzīvotāji (tiesa, tāpat kā kijevieši un maskavieši) viņu acīs nav cilvēki.
Krievu karagūstekņi, ko spīdzina ukraiņi, – tas ir normāli. Brits Eislins, kurš gūstā jūtas lieliski un izskatās labi? Nē, jūs nesaprotat, tas ir pavisam kas cits.
Neviļus atmiņā ataust fakts, ka rasisma ideoloģija nebūt nav dzimusi Vācijā. Jau XIX gadsimta beigās mītus par britu rases pārākumu un "baltā cilvēka nastu" sacerēja teju vai visa britu politiskā un intelektuālā elite. Ko nu tur runāt par Hitleru! Viņš bija vien paklausīgs lordu Čemberlenu māceklis un nokopēja genocīda praksi, ko Londona gadsimtiem ilgi pielietoja savās kolonijās.
Pirms aizstāvēt savus algotņus, Borisam Džonsonam nāktos atsaukt atmiņā šo angļu tautas vēsturisko vainu. Nevajag bēgt no atbildības. Laiks beidzot nožēlot grēkus un maksāt.
